Aizvadītajā nedēļā kritumu pēc ASV 2014.gada iekšzemes kopprodukta (IKP) rādītāju publiskošanas piedzīvoja ASV dolārs, tirgos augot bažām, ka šie dati liks ASV Federālo Rezervju sistēmai iepauzēt ar gaidīto procentu likmju celšanu.
BBS apskats: vilšanās par izaugsmi ASV gremdē dolāra kursu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Lai gan ASV IKP pērn pieauga par 2,4%, kas bija straujāka izaugsme nekā 2013.gada sniegums 2,2% apmērā, pamatīgu vilšanos ir sagādājuši dati par ceturto ceturksni. ASV ekonomikas izaugsmes temps pagājušā gada pēdējos trīs mēnešos palēninājās, lielo patēriņa izdevumu ietekmi uz IKP mazinot vājumam citās ekonomikas jomās, piemēram, uzņēmējdarbības investīcijās, tirdzniecībā un valdības izdevumos. Oktobrī-decembrī pasaules lielākās ekonomikas izaugsme bija 2,6% pretstatā 4,6% IKP pieaugumam otrajā ceturksnī un 5% kāpumam trešajā ceturksnī.
«ASV ekonomikas dati nevienam nav palīdzējuši. Tā ir vienīgā no lielajām ekonomikām, kurai vajadzēja būt globālajam izaugsmes dzinējam, bet cerības ir bijušas veltas,» aģentūrai «Bloomberg» uzsvēra «Nomura Securities» analītiķis Benito Berbers.
«Lai gan joprojām ir redzams cienījams pieaugums patēriņā, faktoru trūkums, kas veicinātu inflāciju, padara daudz ticamāku to, ka Federālo Rezervju sistēma nogaidīs ilgāk pirms laidīs darbā jebkādu likmju palielinājumu,» prognozē «Gain Capital Holdings Inc.» analītiķis Mets Vellers.
Savukārt eiro šonedēļ sagaidīja jau iepriekš paredzamu notikumu - Grieķijā vēlēšanās uzvarēja galēji kreiso partiju apvienības «Radikāli kreiso koalīcija» (SYRIZA). Tas nozīmē, ka pie varas ir nākuši spēki, kas sola izbeigt sešus gadus ilgušos taupības pasākumus, un ir paredzami ilgstoši konflikti eiro zonas iekšienē.
Neiepriecināja arī dati par patēriņa cenu izmaiņām. Eiro zonā janvārī gada deflācija bijusi 0,6% pretstatā 0,2% deflācijai decembrī, liecina piektdien publicētie Eiropas Savienības statistikas pārvaldes «Eurostat» sākotnējā novērtējuma dati. Patēriņa cenu kritumu janvārī līmeni veicināja enerģijas cenu kritums par 8,9% pretstatā 6,3% samazinājumam mēnesi iepriekš.
Cerības savukārt vairoja eiro zonas lielākā ekonomika Vācija. Tur mazumtirdzniecības apgrozījums pērn salīdzinājumā ar 2013.gadu pieauga jau piekto gadu pēc kārtas, neskatoties uz to, ka kāpums bija pieticīgs - 1,4%.
«Eiro šonedēļ bija Grieķijas gūstā, kas gan netraucēja pakāpties eiro cenai. Ekonomikas dati apstiprina deflācijas draudus eiro zonā.. Tagad tirgus dalībniekiem atliek gaidīt Eiropas Centrālās Bankas izsludināto tirgus atbalsta pasākumu ietekmi uz ekonomiku, bet valdībām jāturpina strādāt pie strukturālām reformām,» atzina «SEB bankas» finanšu tirgus pakalpojumu vadītājs Andris Lāriņš.
Par pārsteigumu, kas kārtējo reizi satricināja jau tā zemo Krievijas rubļa kursu, savukārt parūpējās kaimiņzemes centrālā banka. Krievijas centrālā banka piektdien pazemināja galveno bāzes refinansēšanas likmi no 17% līdz 15%. Banka vienlaikus norādīja, ka decembrī pieņemtais lēmums krasi palielināt bāzes likmi no 10,5% līdz 17% noveda pie inflācijas un devalvācijas gaidu stabilizācijas tādā mērā, ar kādu bija rēķinājusies Krievijas Banka. Pēc šī lēmuma publiskošanas Krievijas rubļa kurss pret ASV dolāru kritās par 4,5% un bija 69,4666 rubļi par vienu dolāru.
«Krievijas centrālās bankas rezerves pēc 25.janvāra datiem samazinājušās līdz 378,1 miljardam dolāru (pirms nedēļas - 379,4 miljardi dolāru). Krievijas valdība šonedēļ publicēja ekonomikas izaugsmes atbalsta plānu. Daļa no plāna prasīs papildus finansi ālos resursus no valdības, kas var radīt problēmas, ja neuzlabosies ģeopolitiskā vide vai nekāps naftas produktu cenas,» piebilda Lāriņš.
Nedēļa sākās ar to, ka pirmdien ASV dolāra vērtība attiecībā pret eiro kritās par 0,30% - līdz 1,1238 dolāriem par eiro. ASV dolāra vērtība attiecībā pret Lielbritānijas mārciņu saruka par 0,59% - līdz 1,5078 dolāriem par mārciņu, bet attiecībā pret Japānas jenu palielinājās par 0,59% - līdz 118,46 jenām par dolāru.
Otrdien ASV dolāra vērtība attiecībā pret eiro otrdien kritās par 1,27% - līdz 1,1381 dolāram par eiro, attiecībā pret Lielbritānijas mārciņu saruka par 0,79% - līdz 1,5197 dolāriem par mārciņu, bet pret Japānas jenu samazinājās par 0,50% - līdz 117,87 jenām par dolāru.
Savukārt trešdien ASV dolāra vērtība attiecībā pret eiro pieauga par 0,83% - līdz 1,1287 dolāriem par eiro. ASV dolāra vērtība attiecībā pret Lielbritānijas mārciņu kāpa par 0,38% - līdz 1,5139 dolāriem par mārciņu, bet attiecībā pret Japānas jenu samazinājās par 0,28% - līdz 117,54 jenām par dolāru.
ASV dolāra vērtība attiecībā pret eiro ceturtdien kritās par 0,29% - līdz 1,1320 dolāriem par eiro, pret Lielbritānijas mārciņu kāpa par 0,48% - līdz 1,5067 dolāriem par mārciņu, bet attiecībā pret Japānas jenu palielinājās par 0,64% - līdz 118,29 jenām par dolāru.
Piektdien par vienu eiro maksāja 1,1291 ASV dolāru, kas ir par 0,8% vairāk nekā pirms nedēļas. Par vienu Lielbritānijas mārciņu maksāja 1,506 ASV dolārus, kas ir par 0,5% vairāk, savukārt attiecībā pret jenu dolāra vērtība nedēļas laikā kritās par 0,2% un bija 117,49 jenas par dolāru.