Lai gan Latvijas iedzīvotāji pašlaik praktiski neizmanto iespējas iegādāties valsts emitētās krājobligācijas, šai programmai būtu jāturpina pastāvēt, intervijā uzsvēra Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš.
Valsts kase: Krājobligāciju programmai noteikti ir jāturpina pastāvēt
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Iedzīvotājiem ir jābūt alternatīvai, ja viņi negrib savu naudu uzticēt kādai no bankām. Tas nav kā Valsts kases aizņemšanās instruments, kuru attiecīgi mēs ļoti aktīvi mēģinātu darbināt, bet gan alternatīva iespēja iedzīvotājiem. Mēs arī vēsturiski esam redzējuši, ka Lietuvā laikā, kad bija satricinājumi banku sektorā, krājobligācijas bija labs veids, kā iedzīvotājiem droši ieguldīt savus līdzekļus. Līdz ar to šis instruments ir saglabājams, un es ceru, ka tam būs arī nākotne,» skaidroja Āboliņš.
Savukārt intereses trūkumu par krājobligācijām viņš skaidroja ar ļoti zemajām ienesīguma likmēm, kuras pašlaik ir tirgos un attiecīgi tiek piemērotas arī krājobligācijām.
«Krājobligācijām ar sešu vai 12 mēnešu termiņu likme pašlaik ir gandrīz nulle. Desmit gadu krājobligācijām likme ir 1%, kas relatīvi arī ir ļoti zema. Ja tirgū likmes kāps, augs arī krājobligāciju likmes un varētu palielināties arī iedzīvotāju interese par tām,» prognozēja Āboliņš.
Šā gada pirmā ceturkšņa beigās apgrozībā bija krājobligācijas piecu miljonu eiro apmērā un šis daudzums nav mainījies pēdējā gada laikā, liecina Valsts kases dati. Krājobligācijas Latvijā tika ieviestas 2014.gadā un ir paredzētas plašam iedzīvotāju lokam.