Valsts parādzīmes patlaban ir kļuvušas par vienu no labākajiem investīciju veidiem bankām un citiem institucionālajiem ieguldītājiem, piemēram, pensiju fondiem vai apdrošināšanas sabiedrībām, biznesa portālam "Nozare.lv" norādīja aptaujātie eksperti.
Valsts vērtspapīri - viens no labākajiem investīciju veidiem (8)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
"Swedbank" Aktīvu un pasīvu pārvaldes daļas finanšu speciālists Oskars Zītars, skaidrojot ievērojamo pieprasījumu pēc valsts parādzīmēm, norāda, ka bankas labprāt iegulda valsts parādzīmēs latu resursus, ko veido lielais latu piedāvājums tirgū.
"Likmes, kas tiek maksātas par valsts parādzīmēm, ir labākas, nekā turot līdzekļus centrālajā bankā. Turklāt valsts parādzīmes iespējams izmantot īstermiņa likviditātes nodrošināšanai, ko bankām piedāvā Latvijas Banka," skaidro eksperts.
Vēl viens aspekts, kas, viņa skatījumā, nosaka augsto pieprasījumu, ir salīdzinoši neilgie termiņi un šo vērtspapīru likviditāte. "Šī brīža stabilā situācija tomēr liek būt piesardzīgiem, veidojot ieguldījumus vērtspapīros, tāpēc gada un divu gadu termiņš ir pat ļoti piemērots šī brīža riska izpratnei. Turklāt, tā kā ir liels pieprasījums, nepieciešamības gadījumā valsts parādzīmes iespējams pārdot otrreizējā tirgū," pauž Zītars.
Vienlaikus viņš norāda, ka institucionālajiem klientiem valsts parādzīmes ir labs rīks ieguldījumu portfeļu diversificēšanai, jo ienesīgums esot salīdzinoši labs un termiņi ir pieņemami.
"SEB bankas" Brokerpakalpojumu nodaļas vadītāja Natalija Točelovska uzskata, ka, valsts parādzīmju procentu likmēm pakāpeniski samazinoties, vietējie institucionālie investori izrādīja lielu konkurenci, lai izvietotu brīvo naudu. Tas savukārt būtiski palielināja pieprasījumu pēc Valsts kases izsolēs piedāvātājām obligācijām, kā rezultātā dalībnieki var saņemt tikai daļu no pieprasītā apjoma.
Točelovska secinājusi, ka lielāko pieprasījuma laiku esam jau pieredzējuši, jo, samazinoties likmēm, valsts parādzīmju pievilcīgums arī samazinās.
Brokere paredz, ka turpmāk procentu likmes piedzīvos nelielu lejupslīdi. Vienlaikus viņa pieļauj, ka turpmāk varēs novērot Valsts kases vēlmi piesaistīt naudu uz garāku periodu, kas pašreizējā zemu procentu likmju periodā esot ļoti prātīgs risinājums.
Savukārt, galvenā "Parex bankas" latu resursu speciālista Kaspara Jansona skatījumā, iemesls lielajam pieprasījumam pēc valsts parādzīmēm ir gaužām vienkāršs. Viņaprāt, to nosaka tas, ka patlaban komercbanku kontos kopumā ir brīvi 620 miljoni latu un ieguldījumi valsts parādzīmēs ir praktiski vienīgā alternatīva.
"Klientu kreditēšana patlaban vēl nav aktivizējusies, pieprasījums pēc latiem no ārvalstu bankām praktiski ir pazudis un arī vietējā starpbanku aktivitāte ir ļoti zema. Arī jaunas ķīlu zīmju vai korporatīvo obligāciju emisijas patlaban nenotiek," pamato Jansons, uzsverot, ka valsts obligāciju ienesīguma likmes katrā nākamajā izsolē krītas.
Točelovska atgādina, ka pagājušā gada 3.jūnijā Latvijas valdība piedāvāja viena mēneša parādzīmes ar ienesīgumu 10,35%, trīs mēnešu parādzīmes ar ienesīgumu 12%, sešu mēnešu parādzīmes ar ienesīgumu 12,25%, kā arī 12 mēnešu parādzīmes ar ienesīgumu 12,5%. Tad neviens no piedāvātajiem vērtspapīriem nebija izpirkts.
Pēc tam visu 2009.gada jūniju izsoles nenotika. Pēc likmju rekordlīmeņiem augstākais parādzīmju procentu ienesīgums tika sasniegts pērn 7.oktobra izsolē un bija 14,75% 12 mēnešu vērtspapīriem. No tā brīža 12 mēnešu procentu likmes samazinājušās pat četras reizēs un nav piedzīvojušas nevienu kāpumu, norāda eksperte.
Kā ziņots, pēdējo nedēļu laikā visās rīkotajās izsolēs Valsts kase ir pārdevusi visus piedāvātos vērtspapīrus un ik reizi pieprasījums pēc valsts obligācijām ievērojami pārsniedzis piedāvājumu.