Pēc plašām diskusijām valdība šodien vienojās pārtraukt atbalsta programmas grūtībās nonākušu kredītņēmēju atbalstam tālāku virzīšanu. Savukārt Kredītņēmēju apvienība uzver, ka programma valsts galvojuma sniegšanai vienīgā mājokļa kredīta saistību izpildei bija domāta banku, nevis kredītņēmēju aizsardzībai.
Pievienots Kredītņēmēju apvienības pārstāvja viedoklis
Nesaņemot banku atbalstu iesaistīties šajā programmā, Ministru kabinets atbalstīja finanšu ministra Einara Repšes (JL) ierosinājumu atsaukt sagatavoto programmu galvojuma sniegšanu vienīgā mājokļa kredīta saistību izpildei, lai mazinātu sociālekonomiskās krīzes ietekmi.
Repše uzsvēra, ka šī programma ir labākā, kādu ministrija var piedāvāt. To nav iespējams uzlabot, jo tā iespēju robežās ir saskaņota ar visām iesaistītajām pusēm, turklāt valsts nevar nodrošināt lielākus finanšu līdzekļus.
Nesaņemot atbalstu, Repše aicināja šo programmu izbeigt un noraidīt, tādējādi taupot budžeta līdzekļus.
Ministra pozīcijai piekrita arī premjers Valdis Dombrovskis (JL), kurš vienlaikus gan atzina, ka bankām būtu jāuzņemas atbildības daļa par savulaik vieglprātīgi izsniegtajiem kredītiem.
Pārtraucot šīs programmas virzīšanu, tas atspoguļosies arī budžeta izdevumos un, iespējams, ļaus īstenot citas atbalsta programmas. Šogad paredzētie līdzekļi 32 miljonu latu apmērā varētu tikt novirzīti ekonomikas stimulēšanai.
Skaidrs, ka no valsts nebūs atbalsta
Savukārt Latvijas Kredītņēmēju apvienības valdes priekšsēdētājs Ainārs Gorenko sarunā ar portālu TVNET pauda viedokli, ka programma valsts galvojuma sniegšanai vienīgā mājokļa kredīta saistību izpildei bija domāta banku, nevis kredīta ņēmēju aizsardzībai. Viņš atzina, ka bankas šajā programmā nolēmušas neiesaistīties, bet bez banku iesaistīšanās programma ir bezjēdzīga.
Gorenko norādīja - ja kredītņēmēju problēmas būtu sāktas risināt jau laikus, tās būtu "uzsūkušās".
Pēc šodienas valdības lēmumu pozitīvais esot tas, ka cilvēkiem beidzot ir skaidrs, ka viņi nesaņems finansiālu atbalstu no valsts. Tādējādi sociāli ekonomiskā situācija var pasliktināties.
Kā ziņots, Finanšu ministrijas sagatavotajos noteikumos izsniedzamo valsts galvojumu maksimālais apmērs bija paredzēts 82 miljoni latu.
