Aktuālo darbaspēka trūkuma problēmu informācijas tehnoloģiju (IT) sektorā varētu mazināt, optimizējot resursus tā iekšienē, šāda ideja šodien izskanēja ekspertu diskusijā par nozares neapgūto potenciālu.
IT nozarē trūkst darbinieku (21)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Iepazīstinot ar datiem par nozari, Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāra vietnieks Andris Liepiņš informēja, ka nozarē nodarbināto īpatsvars 2010.gadā sasniedza 1,8% salīdzinājumā ar Eiropas Savienības vidējo rādītāju 1,25% apmērā. Nodarbināto skaits bija 17 900. EM arī secinājusi, ka produktivitātes ziņā šajā jomā atpaliekam, piemēram, no Vācijas.
Ņemot vērā plānoto pieprasījumu un citus aspektus, pēc EM aplēsēm, līdz 2020.gadam būtu nepieciešami vēl 4500 speciālisti IT jomā, taču, ņemot vērā demogrāfijas tendences, studējošo skaita izmaiņas, emigrāciju, tas, pēc Liepiņa atzītā, ir diezgan nesasniedzams mērķis. Liepiņš prognozēja, ka arī pieprasījums pēc IKT produktiem vietējā tirgū, īpaši mazo un vidēju uzņēmumu sektorā, būtiski pieaugs.
Studējošo skaits nemainās
Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes dekāns Juris Borzovs, kurš bija izvērtējis statistiku par laika posmu no 2000.gada līdz 2011.gadam, norādīja, ka šajā laikā augstākais pirmā līmeņa diplomu saņēmēju skaits sasniedza ap 900 gadā. Studējošo skaits šajā laikā būtiski neesot mainījies, savukārt ik gadu noteikts skaits speciālistu beidz darba gaitas, tāpēc viņš aicināja necerēt, ka tuvākajos gados izdosies sagatavot EM aprēķināto speciālistu skaitu. Viņš arī norādīja, ka Latvijas augstskolās šajā nozarē tiek piedāvāts pietiekami daudz budžeta vietu. «Kaut kur savu bezmaksas studiju vietu topošais students var atrast,» norādīja Borzovs.
Vairāki uzņēmumu pārstāvji mudināja domāt par iespējām izmantot esošo situāciju.
Brīnumu nebūs
«IBM» Latvijas un Baltijas valstu vadītājs Uģis Eriņš vērtēja, ka nekādu brīnumu nebūs un darbaspēka piedāvājums nepieaugs. Viņš mudināja domāt par to, cik daudz darbinieku tiek izmantoti tikai IT sistēmu uzturēšanā, neražojot pievienoto vērtību, un cik daudz produktu tiek saražots tikai konkrētai iestādei bez iespējas risinājumu izmantot vēl kur citur. Eriņš sprieda, ka pastāv iespējas veikt optimizāciju, lai varētu nevis darbaspēku importēt no Indijas, bet iegūt no jau esošā resursa.
Jāizmanto esošie «tanki»
Arī SIA «FMS» vadītājs Jānis Bergs vērtēja, ka «kaujā jāizmanto tādi tanki, kādi ir» un jācenšas izdarīt labāko ar to, kas ir, nevis jāsapņo par to, kā nav. Viņš vērtēja, ka kopumā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozarē viss ir diezgan labi - labas algas, nav bezdarba -, līdz ar to nav pamata dzīt sevi pesimismā. Arī viņš atzina, ka nozarē darbaspēks vairāk sniedz pakalpojumus, līdz ar to tautsaimniecībai pievienotā vērtība veidojas caur to, ka cilvēki ir paēduši, brauc uz lielveikalu, ņem kredītus. Savukārt IT nozarē lielākā pievienotā vērtība rodas no tiem uzņēmumiem, kas ražo produktus, taču Latvijā tādu ir maz un tie ir mazi. Viņaprāt, lai audzētu produktivitāti, vajadzētu vairot šādu uzņēmumu skaitu.
Bergs vērtēja, ka valsts to dara savu iespēju robežās, bet procesi ir lēni. Tomēr pēdējo gadu laikā situācija ir uzlabojusies. Kā vēl vienu iespēju valstij viņš minēja efektīvāku no Eiropas Savienības fondiem pieejamo līdzekļu sadali, kā arī norādīja, ka ne vienmēr valsts spēj labākajā veidā īstenot dažādus projektus. Viņaprāt, vajag nevis raudāt par to, ka ir maz speciālistu, bet efektīvāk izmantot to, kas ir, jo rezerves ir ļoti lielas.
Vai vajadzēs mazāk speciālistu?
Arī Latvijas Atvērto tehnoloģiju asociācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Treijs vērtēja, ka, nedaudz paaugstinot produktivitāti, iespējams, būtu vajadzīgs mazāk speciālistu. Bergs gan sprieda, ka produktivitāte ir atkarīga no IT kompānijas vadības - cik pareizi tā dod uzdevumu. Viņš domā, ka pēdējos gados uzņēmumi šajā ziņā ir progresējuši.
Treijs arī pauda viedokli, ka valsts loma var būt ne tikai dot grantus, bet arī būt zinošam pasūtītājam, dodot smalkus uzdevumus un tā trenējot nozari. Bergs mudināja valsti palīdzēt uzņēmējiem sūtīt darbiniekus uz ārzemēm, jo produktus var pārdot tikai tad, ja ir kontakti. «Šeit, iekšienē, esam pārāk provinciāli, vārāmies savā sulā,» norādīja uzņēmējs.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Arnis Daugulis teica, ka patlaban viņa pārstāvētās iestādes galvenais uzdevums ir pārveidot valsti par zinošu un gudru IKT pasūtītāju, kas māk efektīvi pasūtīt un uzturēt. Lielu efektivitātes potenciālu viņš saskata uzturēšanas sektorā, taču speciālistiem jāspēj sadarboties. Viņš atzina, ka iestādēm būtu jādarbojas kopā, jāspēj koordinēt darbību un neražot lietas, kas dublējas.
Diskusijas dalībnieki bija vienisprātis, ka Latvijā tiek sagatavoti labas kvalitātes programmētāji un inženieri, taču pieklibo uzņēmējdarbības, pārdošanas puse. To konstatējuši vairāki uzņēmumi.