Tavai naudai droša internetbankas lietošana – pamata padomi (20)

TVNET | FINANCENET
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Publicitātes foto

Attīstoties informāciju tehnoloģijām un iespējām internetā, vienlaikus diemžēl attīstās arī atsevišķu personu vai grupu vēlmes un iespējas izmantot šīs tehnoloģijas negodprātīgiem mērķiem un pieaug kibernoziegumu draudi. Tādēļ Latvijas Komercbanku asociācija (LKA) atgādina katram datora, interneta un internetbankas lietotājam par nepieciešamību nodrošināties pret iespējamu personas datu un naudas piesavināšanos vai iesaistīšanos krāpnieciskās shēmās.

LKA ir izstrādājusi pamata padomus, kā sevi pasargāt no kibernoziegumiem – padomus vispārējai datora drošībai, personīgo datu aizsardzībai, internetbankas lietošanai u.c. Katram datora, interneta un internetbankas lietotājam ir jānodrošinās pret iespējamu personas datu un naudas piesavināšanos vai iesaistīšanos krāpnieciskās shēmās, īpašu vērību pievēršot visām darbībām, kas saistītas ar naudas drošību, – internetbankā, mobilajā bankā, pirkumiem internetā, maksājumu karšu drošībai un izmantotajām parolēm, kā arī aizsardzības sistēmām, kas sargā jūsu personas datus un naudu.

Tāpat uzmanīgi jāizvērtē arī citas darbības internetā – iepērkoties, sarakstoties un pat vienkārši sērfojot. Tāpat arī nelicencētas datorprogrammas var būtiski ietekmēt lietotāja datu drošību. Tās var savākt personīgo informāciju un to izmantot kibernoziegumu un citu noziegumu veikšanai, piekļūšanai datorlietotāja internetbankai, lai veiktu norēķinus par pirkumiem vai aizskaitītu internetbankā esošos naudas līdzekļus uz citu kontu utt. Nelicencētām programmām ir arī citi negatīvi aspekti.

Padomi drošai internetbankas lietošanai

  • Norēķiniem drošu interneta lapu adrese sākas ar https://, nevis http://. Par lappuses īstumu varat pārliecināties, uzklikšķinot uz atslēgas piktogrammas (kas parasti atrodas interneta adreses ievades laukā) un pārbaudot lapas sertifikātu.
Foto: Publicitātes foto
Foto: Publicitātes foto
  • Nekad neglabājiet internetbankas pieslēgšanās datus – lietotāja kodu vai pieslēgšanās vārdu un paroli kopā ar internetbankas autorizācijas līdzekli – kodu karti vai kodu kalkulatoru.
  • Ja jūsu internetbankas parole ir kļuvusi zināma citai personai vai jums ir aizdomas, ka kāds to ir uzzinājis, – nekavējoties nomainiet to.
  • Ja operējat ar lielām naudas summām vai internetbankā strādājat bieži, izvēlieties kodu kalkulatoru, jo tas ir drošāks autorizācijas un maksājumu apstiprināšanas rīks.
  • Kodu kalkulatoram neizvēlieties vienkāršus pin kodus (piemēram, 1234 vai 0000).
  • Regulāri kontrolējiet savu kontu atlikumu un informāciju par darījumiem bankā. Aizdomu gadījumā nekavējoties un vienmēr sazinieties ar banku.
  • Nenosakiet pārāk lielus maksājumu limitus internetbankā (dienas un mēneša limits). Izvēlieties savus darījumu limitus pēc saviem maksājumu ieradumiem.
  • Neizpaudiet internetbankas pieslēgšanās datus (lietotāja kodu, paroli) un citu identificējošu vai finanšu informāciju nepiederošām personām.
  • Ja rodas šaubas par kādu darījumu, vēstuli, e-pastu vai zvanu, vienmēr sazinieties ar banku un pārliecinieties par to patiesumu. Atcerieties – banka nekad nezvanīs, nesūtīs e-pastu un nelūgs jūsu rekvizītus, kas nepieciešami elektronisko pakalpojumu izmantošanai.
  • No internetbankas vienmēr izejiet, nospiežot pogu «Iziet» un pēc tam aizverot pārlūkprogrammu. Rīkojieties tāpat arī tad, ja uz mirkli aizejat no datora.
  • Pēc iespējas retāk izmantojiet internetbanku publiskās vietās (interneta kafejnīcās, bibliotēkās, lidostās, viesnīcās u.tml.). Ja tomēr tas notiek, pārliecinieties, ka pēc internetbankas izmantošanas esat izgājis no savas internetbankas un aizvēris pārlūkprogrammu.
  • Internetbankas kodu karti vēlams nomainīt reizi pāris gados.

Viltus e-pasta sūtījumu atpazīšana

Parasti krāpnieki nosūta viltus e-pastu, atdarinot bankas iespējamo e-pastu un pieprasot konfidenciālus klienta datus (internetbankas lietotāja kodu/ pieslēgšanās vārdu, paroli, kodu kartes numurus, maksājumu kartes numuru u.tml.). Jāatceras, ka nosūtītāja ailē iespējams ierakstīt jebkādu e-pasta adresi – tāpēc var izskatīties, ka šo e-pastu tiešām ir sūtījusi jūsu banka.

Parasti e-pasta tekstā ir saite uz viltus interneta lapu, kura atdarina īsto bankas lapu un kurā ievadītie dati kļūst zināmi trešajām personām – līdz ar to var tikt izmantoti ļaunprātīgi.

Atcerieties, ka banka nekad nezvanīs un nesūtīs e-pastu, prasot klienta rekvizītus, kuri nepieciešami elektronisko pakalpojumu izmantošanai.

Nekādā gadījumā nedrīkst sūtīt pa e-pastu vai teikt pa telefonu šādus datus:

  • internetbankas parole,
  • kartes numurs,
  • kartes derīguma termiņš,
  • kartes vai kodu kalkulatora PIN kods,
  • kā arī CVV2 kods jeb trīsciparu kods, kas atrodas maksājumu kartes otrā pusē.

Viltus e-pasta paraugs

Foto: Publicitātes foto

Komentāri (20)CopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu