«Enerģētikas ziņā mēs esam neatkarīgākā valsts Eiropas Savienībā un negribam nekādus kompromisus, jo blakus mums ir liels kaimiņš,» netradicionāla veida naftas - degslānekļa naftas iežu ieguvi Narvas reģionā aizstāv Igaunijas ekonomikas ministrs Juhants Pārts.
Igaunija ir vienīgā valsts Baltijā, kas sevi pilnībā nodrošina ar enerģiju (degslānekļa naftu) un vēl eksportē daļu no pašu saražotā, arī uz Latviju. Var teikt, ka Igaunija ir vienīgā valsts Eiropas Savienībā, kas nav atkarīga no naftas un dabasgāzes giganta Krievijas Gazprom diktāta un tādējādi arī daļēji pasargāta no Kremļa tiešas politiskās ietekmes, ko nepavisam nevar sacīt par Latviju. Tomēr slānekļa naftas iežu ieguves perspektīva Igaunijā ir miglā tīta, jo nav zināms, cik ilgi būs ekonomiski izdevīga.
Degslānekļa nafta ir netradicionāla veida nafta, ko iegūst, apstrādājot nelielā dziļumā esošas degslānekļa iežu formācijas. Atšķirībā no slānekļa gāzes, kas tiek iegūta lielā dziļumā ar urbumiem, slānekļa naftu saturošos cietiežus iegūst atklātās (virszemes) raktuvēs, kā Narvas reģionā (Igaunija). Lielākie krājumi Eiropā atrodas Igaunijā, Zviedrijā un Vācijā. Apstrādes nolūkos degslānekli iegūst raktuvēs, bet to var dedzināt arī tieši rūpnieciskajās krāsnīs, kā to dara igauņi. «Šis ir labs akmens. To var izmantot abos virzienos – pievienojot skābekli, tas deg, bet nepievienojot – kļūst par naftu,» teic ģeologs Ardi Aosārs.
Enerģētiskā neatkarība par dārgu cenu?
Igaunija nodarbojas ar slānekļa naftas ieguvi jau aptuveni gadsimtu. Kaut arī metodes tikpat kā nav mainījušās, gaisa piesārņojumu attīrošie filtri Narvas spēkstacijā, kurā slānekļa naftas ieži tiek dedzināti (lai iegūtu gāzi), ir samazinājuši videi un veselībai ļoti kaitīgo sēra izmešu apjomu. Savulaik šī spēkstacija ar elektrību apgādāja Ļeņingradu, bet tagad atrodas Igaunijas valsts uzņēmuma Enefit («Eesti Energia») kontrolē, neļaujot tirgū ienākt Krievijas Gazprom.
Igaunijas vides ministre gan nav tik pārliecināta par videi bīstamo izmešu nekaitīgumu, jo vēl pavasarī publiski oponēja ekonomikas ministram Pārtam, kurš vēl arvien uzstāj uz slānekļa naftas iežu ieguves palielināšanu Narvā. Grūti nepiekrist premjera Andrusa Ansipa valdības vides ministrei, jo degslāneklis ir viens no kaitīgākajiem cietā kurināmā veidiem ar smagu CO2 piesārņojumu un citiem videi kaitīgiem ķīmiskiem savienojumiem.
Arī Narvas apvidū notiekošā rakšana nav nekāda paradīze – virs raktuvēm levitē netīkams putekļu smogs, kur četrdesmitgadīgi padomju laika milži-ekskavatori, kas katrs sver 1500 tonnu, grebj akmeņainos iežus, kas pēc tam, iekrauti milzu smagajās automašīnās, tiek vesti uz padomju laikos būvēto spēkstaciju netālu no Narvas. Tur slānekļa naftas iežus karsē gandrīz pusgadsimtu vecos milzu cilindros, tehnoloģiskajā procesā izdaloties gāzei.
«Kamēr barela cena par tonnu naftas ir vismaz 80 ASV dolāri, tas (slānekļa naftas ieguve) ir ekonomiski izdevīgi,» pārliecināts Igaunijas ekonomikas ministrs Juhants Pārts. Jāpiebilst, ka ES siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu cena pēdējos gados ir nokritusies uz četriem eiro par tonnu, tomēr Eiropas Komisija (EK) vēl šogad plāno emisijas kvotu (cenas) palielināšanu uz, iespējams, pat 50 eiro par tonnu. Tāpat EK noskaņota stingrāk reglamentēt slānekļa gāzes un citu netradicionālo ogļūdeņražu izpētes un ieguves kārtību, pieprasot dalībvalstīm detalizēti izvērtēt šo darbu ietekmi uz vidi. Šādi EK lēmumi var apdraudēt slānekļa naftas iežu ekonomisko izdevīgumu ne tikai Igaunijā vien.
Igauņu plāni iekarot globālo tirgu
Igauņu uzņēmība un varēšana apgādāt valsti ar pašu saražotu enerģiju ir apliecinājums, ka Narvā iegūto slānekļa naftu iežu formā var izmantot lietderīgi. Igaunijas ekonomikas ministrs Juhants Pārts vairākkārtīgi ir paudis vēlēšanos iekarot globālo tirgu ar pašreizējām slānekļa naftas iežu ieguves tehnoloģijām un cer, ka tas kļūs arī par ienākumu avotu un globālu eksporta preci Igaunijai. Mūsu kaimiņvalstij piederošais valsts uzņēmums Enefit plāno investīcijas arī Jordānijā, Marokā, Izraēlā un Etiopijā.
Tomēr ne visi igauņi ir tikpat optimistiski noskaņoti par Enefit investīcijām ASV, kur atrodas divas trešdaļas no pasaules slānekļa naftas iežu krājumiem. Igaunijas valsts uzņēmums pērn Jūtā (ASV) iegādājās nelielus zemesgabalus ar slānekļa naftas atradnēm par 29 miljoniem eiro. Teorētiski ekonomiskais ieguvums ir mērāms vismaz vairāku miljardu ASV dolāru vērtībā vai pat vairāk. Tomēr nešķiet, ka viss būs tik gludi, kā plānots, jo pirmie ASV iegūtie slānekļa paraugi ir sausāki nekā Narvas analogi un apstrādes procesā izdala mazāk naftas nekā sākotnēji cerēts. Ja investīcijas ASV neatmaksāsies, Igaunija var zaudēt pat 100 miljonus dolāru un pasaules iekarošanas plānus var nākties atlikt. Pašreizējā Igaunijas valdība ar Andrusu Ansipu priekšgalā pagaidām gan vēl negrasās mest plinti krūmos.
Tallinas tehnoloģijas universitātes profesors Ingo Valgma uzskata, ka ekonomiskā atdeve no Jūtas (ASV) slānekļa naftas iežu ieguves var nebūt tik strauja, kā Enefit publiski apgalvo. Valgma uzskata, ka 5-6 gadi var būt nepietiekams laiks, tas var prasīt desmitiem gadu: «Ja tu ieguldi jaunas tehnoloģijas (slānekļa naftas iežu) izstrādē, ir jāveic liels un smags darbs, kas prasa vairāk nekā vien dažus testus.» Tomēr igauņu Enefit CEO Sandors Līve uzstāj, ka investīcijas ASV sāks atmaksāties jau 2016/2017. gadā, kā plānots.
Pavisam skeptisks par slānekļa naftas iežu ilgstošu izmantošanu enerģijā ir Stokholmas Vides institūta pārstāvis Valdurs Lahtvi, kurš norāda - šajā slānekļa naftas iežu pārstrādē ir jāiegulda daudz enerģijas, lai to varētu izmantot. «Es biju «Eesti Energia» vides daļas vadītājs un četrus gadus biju lielākais piesārņotājs Igaunijā. Slānekļa gāzei ir ļoti zema energoefektivitāte,» viņš saka.
«Mēs mantojām šo infrastruktūru no Padomju savienības laikiem, un, ja sākumā tai bija kāds pamatojums, mūsdienās tam nav nekādas jēgas. Mēs esam saistīti ar elektrību no Somijas un varam kompensēt vēja nepastāvību ar ziemeļu hidrospēkstacijām. Mums būtu pilnībā viss jāmaina uz jūras vēja ģeneratoriem, kā arī biodegvielas ieguves attīstīšanu.»
Drīzumā «Eesti Energia» gatavojas Igaunijā atvērt degslānekļa spēkstaciju «Enefit 280», kas plāno ražot daudz ienesīgāko degvielu, arī automašīnām.
Rakstam izmantotas ERR, Salt Lake Tribune, Nozare.lv, Enefit, The Telegraf publikācijas.
