Studentu iztiku veido četru, piecu ienākumu avotu kombinācija, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam «Baltic Business Service» atzina «Swedbank» Privātpersonu finanšu institūta direktore Adriāna Kauliņa.
Eksperte: studentu iztiku veido četru, piecu ienākumu avotu kombinācija (34)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Ja studentiem un viņu vecākiem ir labas finanšu prasmes, tie studiju laikā māk piesaistīt finansējumu no dažādiem avotiem – no uzkrājumiem, kas savlaicīgi veidoti bērna nākotnei, no studiju un studējošā kredītiem, no vecāku tekošajiem ienākumiem, kas lielā mērā ir dominējošais avots, no stipendijām, grantiem utt. Četru, piecu avotu kombinācija nodrošina studentu dzīvi, šī salīdzinoši dārgā perioda izmaksas izlīdzinot uz garāku periodu,» sacīja Kauliņa.
Viņa norādīja, ka šā mācību gada beigās vajadzētu būt pabeigtam studentu budžeta pētījumam.
«Kāpēc iesaistījām tieši studentus? Iedziļināšanās tēmā ir viens no veidiem kā veicināt jauniešu finanšu prasmju apguvi. Studiju vecums ir laiks, kad jaunieši uzsāk patstāvīgo dzīvi, saskaras ar visām savas naudas pārvaldīšanas problēmām, ejot cauri šim indeksa radīšanas procesam uz savas pieredzes pamatiem students gūst zināšanas. Indekss ir kas vairāk par studentu aptauju - tas ir izaicinošs pētījums, kas arī paplašina akadēmiskās zināšanas. Ir ļoti daudz ieguvumu no studentu līdzdarbošanās pētījumā, no kuriem visvērtīgākais būs pats process. Es pati ar lielu interesi gaidu, kāds būs studentu darba rezultāts - šis nav tas gadījums, kad es zinu visas pareizās atbildes,» klāstīja Kauliņa.
Viņa atzīmēja, ka gadījumā, ja pētījuma iecere izdosies, tas būs modelis uz kura bāzes varēs redzēt gan iedzīvotāju ienākumu palielināšanos, gan politikas izmaiņu ietekmi, gan dzīves sadārdzināšanās ietekmi, gan studentu paradumu maiņu ietekmi.
«Šodien studentu budžets lielā mērā ir pagarināts vecāku budžets. Būs interesanti redzēt, ko ir iespējams nofinansēt ar stipendiju, kādi finansiāli izskatās tipiskākie studentu dzīves modeļi – kopmītnes, vecāku mājas, vairāku cilvēku kopdzīve utt.,» teica Kauliņa.
Viņa arī piebilda, ka pirms diviem gadiem institūts veica studentu aptauju, no kuras varēja secināt, ka studenti dzīvo ar 100-200 latiem (140-285 eiro) mēnesī. «Protams, tā ir minimālo izdzīvošanas vajadzību segšana, bet tas ir tas, ar ko šodien iedzīvotāji var atļauties atbalstīt savus bērnus,» atzīmēja Kauliņa.