RUS
Tavs pārlūks ir novecojis, lūdzu atjauno to..
Sīkdatnes (cookies) mums sniedz iespēju uzlabot jūsu kā lietotāja ērtibas. Turpinot izmantot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. VAIRĀK >

Centrālā statistikas pārvalde iztikas minimuma rādītāju vairs neaprēķinās

LETA 24
Rīgas Kongresu nama foajē atklāta īpaša pārtikas produktu instalācija, attēlojot to produktu daudzumu, kas katrai topošajai māmiņai jāapēd ik dienas, lai uzņemtu sev un gaidāmajam mazulim nepieciešamās uzturvielas | Foto: Ieva Čīka / LETA

Centrālā statistikas pārvalde (CSP) vairs neaprēķinās iztikas minimuma rādītāju.

CSP sabiedrisko attiecību speciāliste Sanda Rieksta aģentūru LETA informēja, ka 2014.gada valsts statistiskās informācijas programmā šāds rādītājs vairs nav iekļauts. Iztikas minimuma groza saturs, kas tika izveidots 1991.gadā, ir morāli novecojis un neatbilst šodienas situācijai, skaidroja CSP pārstāve.

Pērn decembrī valdība izskatīja priekšlikumus sociālās drošības sistēmas pilnveidošanai, kurā viens no primārajiem uzdevumiem ir noteikt jaunu minimālā nodrošinājuma līmeni. Jauna minimālā nodrošinājuma līmeņa noteikšana būs atskaites punkts atbalsta un politikas plānošanā Latvijas iedzīvotājiem. Patlaban Labklājības ministrija gatavo koncepciju par jauno minimālo ienākumu līmeni, ko noteikt valsts mērogā, un šo minimālo ienākumu līmeni plānots balstīt uz CSP aprēķināto nabadzības riska slieksni, informēja CSP pārstāve.

Nabadzības riska slieksnis ir līdzīgā apmērā kā iztikas minimums, tāpēc Labklājības ministrijas speciālisti uzskatot, ka nabadzības riska slieksnis būtu vispiemērotākais aizvietotājs iztikas minimumam. Valdība uzdevusi Labklājības ministrijai līdz aprīļa beigām iesniegt koncepcijas projektu minimālā nodrošinājuma līmeņa noteikšanai, informēja Rieksta.

Jau ziņots, ka pilna iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojumu groza saturs tika apstiprināts ar Ministru padomes vairāk nekā 20 gadus senu - 1991.gada aprīļa - lēmumu.

Līdz šim CSP ik mēnesi aprēķināja groza vērtību atbilstoši iekļauto preču un pakalpojumu cenu pārmaiņām. Iztikas minimumu aprēķināja vidēji vienam Latvijas iedzīvotājam, nedalot iedzīvotājus pēc dzimuma, vecuma vai teritorijas.

Pilna iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojumu grozā no pārtikas precēm bija iekļauta maize, graudaugu un konditorejas izstrādājumi, gaļa un tās produkti, zivis un to produkti, piens un tā produkti, olas, eļļa, tauki, augļi, ogas, dārzeņi, cukurs, medus un citi saldumi, kā arī bezalkoholiskie dzērieni.

No nepārtikas precēm grozā bija iekļauts vīriešu, sieviešu un bērnu apģērbs, apavi, mājokļa uzturēšanas un remonta materiāli, sadzīves tehnika, pārējās elektropreces, personīgās lietas, mēbeles, tekstilmateriāli dzīvoklim, trauki un virtuves piederumi, dārza inventārs, mazgāšanās līdzekļi, transportlīdzekļu iegāde, kosmētikas un higiēnas preces, individuālie aksesuāri, medikamenti, rakstāmlietas, avīzes, žurnāli, grāmatas, atpūtas un sporta inventārs, kā arī rotaļlietas.

Pilna iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojumu grozā bija iekļauta arī apģērbu šūšana, apavu remonts, īre, elektrības un apkures maksājumi, mājsaimniecības pakalpojumi, komunālie pakalpojumi, pasta un sakaru pakalpojumi, sabiedriskā transporta izmaksas, sadzīves, kultūras un pārējie pakalpojumi.

Iztikas minimuma patēriņa grozā nebija iekļauti alkoholiskie dzērieni, tabakas izstrādājumi un luksusa preces.

Pēdējais iztikas minimuma rādītājs aprēķināts par 2013.decembri, kad šis rādītājs bija 252,19 eiro.

2013.gadā kopumā viena iedzīvotāja pilna iztikas minimuma preču un pakalpojumu groza vērtība bija 253 eiro, 2012.gadā - 250 eiro, 2011.gadā - 246 eiro, 2010.gadā - 236 eiro, 2009.gadā - 239 eiro, liecina CSP dati.

24 Komentāri