Lai gan Latvijā savu darbību ātro kredītu devēji sākuši tikai 2007. gadā, tagad tie kļuvuši gandrīz tikpat pašsaprotami kā pati nauda.
Ātrie kredīti senajā Grieķijā (11)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Turpinās debates par to, vai ātro kredītu tirgu vajadzīgs iegrožot, taču aktīvu ātro kredītu uzņēmumu pārstāvju (galvenokārt B. Fromanes) dēļ, visticamāk, krasas izmaiņas, saistītas ar valsts iejaukšanos, šajā nozarē turpmāk nav gaidāmas. Taču ātrie kredīti jau izsenis bijis iztikas avots aktīviem censoņiem - arī senajā Grieķijā, kur, kā zināms, visur, izņemot Atēnās pēc Solona reformām, pastāvēja arī dažādas parādu verdzības formas.
Ātro kredītu devēja portrets Atēnās
Ātro kredītu devējs Atēnās darbojās ar niecīgām summiņām. Kad vērās vaļā agora, viņš izsniedza naudu tiem, kam tā bija nepieciešama, lai varētu nodarboties ar tirdzniecību. Tā kā Atēnās pēc mūsdienu standartiem cirkulācijā bija maz naudas, pastāvēja cilvēki, kuriem dienas sākumā nebija naudas, ko izdot, un tādēļ viņi vērsās pie augļotāja. Kāds Teofrasts apraksta šos aizdevējus šādi: «viņš [aizdevējs] izsniedz pārdevējiem aizdevumus un atprasa tos ar 25% uzviju, staigādams apkārt pie ēdiena pārdevējiem, svaigu un kūpinātu zivju tirgotājiem, un ņem procentus no viņu ienākumiem, ieliekot [ienākumus] pa taisno saā mutē.»
Lai gan šis portrets nav īpaši glaimojošs, šādi aizdevēji bija nepieciešami, lai vietās, kur apritē ir maz monētu, tirgus būtu spējīgs funkcionēt. Lai gan procenti bija daudz lielāki par tiem, kurus piedāvā pat visalkatīgākie šodienas aizdevēji, iesaistītās summas bija pietiekami mazas, lai parādi pārāk nenoslogotu tos, kas aizņemas. Domājams, ka viens indivīds ar visu staigāšanu apkārt, atprasot šos sīciņos aizdevumus, no tiem nevarēja kļūt pasakaini bagāts. Jāpiebilst vēl divas lietas - pašā Grieķijā pret šādiem aizdevējiem attieksme bija negatīva, taču tāda bija pret visiem, kas strādāja. Otrā lieta ir šāda - nauda vēl ilgi pēc tās parādīšanās ap 600. gadu p.m.ē. nebija pietiekami abstrakta, lai varētu to uztvert kā kapitāla avotu.
Šajā sadaļā atrodamā informācija ņemta no Deivida Šapsa grāmatas The Invention of Coinage and the Monetization of Ancient Greece.
Ātrais kredīts
Kā redzams, kas līdzīgs ātrajiem kredītiem internetā ir pastāvējis arī senajā Grieķijā. Cita lieta, ka šāds aizdevēja tēls ir diezgan komisks. Varbūt tieši tas, ka senākajiem kredītiem bija «seja», t.i., tos piedāvāja cilvēki, nevis bezpersoniskas firmas, arī noteica to, ka šādus aizdevējus, lai gan pulgoja, tomēr neuzskatīja par neko nevēlamu?