Krievijas gāzes giganta «Gazprom» pārstāvniecība Rīgā ilgstoši veidojusi kampaņu, lai cilvēkus Latvijā pārliecinātu, ka gāzes tirgus atvēršana kaitēs Latvijai. To pirms gada, vērtējot ārvalstu specdienestu darbu, atklāja Satversmes aizsardzības biroja agrākais vadītājs Jānis Kažociņš.
Līdzīga informatīvā kampaņa slepus organizēta pret Visaginas atomelektrostacijas projektu Lietuvā. Kā zināms, projekts patiešām arī izgāzās. Šobrīd galvenā būve, kas lietuviešiem nodrošinātu energoneatkarību no Krievijas, ir sašķidrinātās gāzes terminālis. Un nu arī tā izdevīgums tiek apšaubīts. Lietuvas Seimā izveidota īpaša parlamentārā izmeklēšanas komisija.
Komisiju vada sociāldemokrāts Artūrs Skardžus. Viņam esot vesela virkne neatbildētu jautājumu, kāpēc Lietuva tērē 720 miljonus ASV dolāru tik dārgam projektam.
Jau būvniecības beigu fāzē esošais terminālis atradīsies Klaipēdas ostā - uz liela kravas kuģa. Tajā ar tankkuģiem atvesto gāzi pārstrādās dabasgāzē un pa cauruļvadiem nogādās pie lietotājiem. Izmeklēšanas komisijas vadītājs pārmet iepriekšējai valdībai, ka tā izvēlējusies termināla kuģi nevis pirkt, bet īrēt.
ARTŪRS SKARDŽUS, Lietuvas Seima parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadītājs (LSDP):
Skatoties no šodienas pozīcijām... Ja mēs, piemēram, ar Latviju veidotu reģionālo termināli un celtu to par Eiropas naudu, nevis par naudu to īrētu, kā tas būs tagad, tikai par lietotāju naudu, kuri par dienu maksās ne vairāk un ne mazāk, bet 189 tūkstošus ASV dolāru. Bet pēc tam izpirksim. Vienošanās dokumentā ir norādīta cena, bet tas ir komercnoslēpums, bet samaksāsim divu kuģu cenu un pēc tam, ja Lietuva vēlēsies, izpirksim par ne tik mazu summu.
Mēs gribējām noskaidrot, vai šo projektu varēja veidot par Eiropas naudu un par ekonomiski pamatotu summu. Tie bija mūsu jautājumi. Un domāju, ka pie šā jautājuma parlaments atgriezīsies rudenī.
Komisija savu pusgadu ilgo pētniecību jau pabeigusi, bet Seima deputāti nobalsoja darba rezultātu apspriešanu atlikt līdz gada beigām, kad termināli nodos lietošanā. Deputāts par to gan nav īpaši priecīgs. Ja notiktu pēc viņa prāta un projektu sāktu vērtēt Iepirkumu birojs un arī drošības iestādes, celtniecība būtu jāaptur.
ARTŪRS SKARDŽUS:
Mums kā parlamentāriešiem tautai tas jāizstāsta, un vainīgajiem ir jāatbild par to.
Tomēr uz nepatīkamiem jautājumiem nākas atbildēt arī pašam komisijas vadītājam. Žurnālisti atklājuši, ka īsi pirms izmeklēšanas komisijas izveidošanas deputāta sieva pārdevusi sev piederošu firmu, uz kuras vārda reģistrēti vairāki vērtīgi nekustamie īpašumi un zemesgabali. Pircējs – nesen Lietuvā reģistrēts SIA. Darījuma summu politiķis neatklāj. Kā vēlāk noskaidroja žurnālisti – patiesie pircēji bijuši biznesmeņi no Krievijas.
MANTS DUBAUSKS, žurnāla IQ redaktora vietnieks:
Sieva vienkārši pārdeva vienu uzņēmumu, nejauši Maskavas kompānijai, nejauši ieguva ļoti labu cenu par to, un nejauši Artūrs Skardžus kļuva par komisijas vadītāju, kas izmeklē enerģētikas projektus. Nejauši. Un nejauši šī komisija izdara sliktus secinājumus par LNG termināli. Jā, protams, tas viss var būt nejaušība. Bet kurš tam tic?
Viens no Seima Nacionālās drošības komisijas locekļiem darījumu papētījis sīkāk un secinājis, ka tie nav ikdienišķi zemju pārpircēji.
ARVIDS ANUŠAUSKS, Seima Nacionālās drošības un aizsardzības komisijas loceklis:
Daļa no ģimenes biznesa – zeme un kaut kādas būves pārdotas Maskavas uzņēmējiem, kuri, pēc manām ziņām, tirgojas ar zeltu. Interesants konteksts, ka tieši zelta un briljantu tirdzniecība ir tā joma, ko Krievijā kontrolē specdienesti. Tā ka konteksts ir interesants. Atbildi – cik tas maksāja – mēs nesaņēmām.
Tā ka interešu konflikts ir skaidri redzams.
Pretinieku apmaksāta kampaņa, lai nomelnotu viņu un visu komisiju. Tā uzskata Artūrs Skardžus. Sievas darījums bijis tīrs un caurspīdīgs, lai arī saņemto summu viņš joprojām neatklāj.
ARTŪRS SKARDŽUS, Lietuvas Seima parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadītājs (LSDP):
Tās bija manas sievas akcijas vienā vecā uzņēmumā privātajā biznesā, un nekā tur liela. Un ar lietuviešu firmu.. nekādu tur Krievijas. Tas tika uzpūsts. Protams – tika iztērēta liela nauda. Zinu, bija nolīgta kampaņa, lai radītu negatīvu fonu komisijas darbam.
Šajās dienās Lietuvas militārās izlūkošanas dienests publiskojis savu analīzi par drošību valstī. Tajā secināts, ka Krievija aizvien biežāk izmanto nemilitārus līdzekļus – politisko, ekonomisko, informatīvo un diplomātisko spiedienu, lai sagrautu pretinieku politisko lēmumu pieņemšanas procesus. Šim aprakstam labi atbilst arī gāzes termināla izmeklēšanas komisija.
RIMVILDA VALTAKA, portāla 15.min.lt galvenais redaktors:
Fakts paliek fakts – ka Skardžus komisija, no malas skatoties... Var teikt, ka tās darbs nebija ļoti prolietuvisks. Tas ir - tas oda ne pārāk labi.
Lietuvas militārie analītiķi spriež, ka Krievija lika un liks šķēršļus projektiem, kas Lietuvu padarītu mazāk atkarīgu no lielā kaimiņa, jo to uzskata par tiešu savas drošības apdraudējumu. Un tam arī netiek žēloti līdzekļi – bez nekāda ekonomiskā pamatojuma Krievija sāka atomstacijas projektu Kaļiņingradā, kas nu ir iesaldēts, kā arī elektrostacijas būvniecību Baltkrievijā. To mērķis bija izjaukt ieceri būvēt Ignalīnas atomstaciju.
RIMVILDS VALTAKA, portāla 15.min.lt galvenais redaktors:
Gazprom lobisti neguļ un strādā. Un strādā, protams, Seimā, starp Seima locekļiem un tā tālāk. Protams, katrā celtniecībā iespējams kaut ko atrast. Arī termināla celtniecībā kaut ko iespējams atrast. Bet šeit pats svarīgākais ir politiskais moments – būs sašķidrinātās gāzes terminālis laikā uzcelts vai nebūs. (..) Uzskatīsim tā – tā ir GAZPROM izmeklēšana un viņiem ir izdevies mest ēnu uz termināli.
Lietuva atšķirībā no Latvijas šobrīd jau gandrīz noslēgusi īpašumtiesību pārdali, lai gāzes cauruļvadiem varētu pieslēgties ikviens gāzes piegādātājs. Arī jaunais Klaipēdas terminālis. Par to GAZPROM Lietuvu sodījis – mūsu kaimiņiem ir augstākās gāzes cenas Eiropā. Tomēr šonedēļ sākušās Lietuvas valdības un GAZPROM pārrunas par iespēju cenu samazināt. Tajā nu ir ieinteresēta arī Krievija. Ja Lietuva iegūs lētāku gāzi no ASV, Krievijas piegādes tai vairs nebūs vajadzīgas. Lietuvas prezidente jau izteikusies, ka Lietuva varētu pavisam atteikties no jauna ilgtermiņa piegādes līguma slēgšanas ar GAZPROM.
ANDRUS KUBIĻUS, bijušais premjers, Seima deputāts, Tēvzemes savienības — Lietuvas kristīgo demokrātu priekšsēdētājs:
Pirmkārt, ir skaidrs, ka šāda termināla būvniecība sastapsies ar lielu GAZPROM pretestību. Un mēs sastapāmies ar šādu pretestību, kas, kā redzat, rezultējusies izmeklēšanas komisijā.
Bijušais premjers, kura vadībā gāzes termināla projekts tapa, politisko pretinieku apvainojumus izšķērdībā noraida. Termināla būvniecību rūpīgi pētījusi Valsts kontrole. Turklāt šādu peldošo terminālu tirgus esot šaurs un to būvētāji savas iekārtas nepārdod. Tāpēc Lietuvai to nāksies īrēt.
Lai arī dārgs projekts, tas Lietuvai, atšķirībā no Latvijas, ļauj ar GAZPROM runāt tiešāku valodu. Andrus Kubiļus atceras, ka Krievijas gāzes milža lobēti politiķi un biznesmeņi rūpīgi pūlējušies, lai Baltijas valstis nespētu vienoties par kopīgu gāzes termināli.
ANDRUS KUBIĻUS, bijušais premjers, Seima deputāts, Tēvzemes savienības — Lietuvas kristīgo demokrātu priekšsēdētājs:
Mēs redzējām dažādas iniciatīvas 2009.gadā Latvijā no Savicka kunga, Igaunijā no Timčenko kunga – laba Putina drauga –, un mēs ļoti labi sapratām, ka iet cauri visām šīm dažādām ietekmēm būs ļoti grūti. Tajā laikā Latvijas un Igaunijas valdības nebija diez cik ieinteresētas terminālī kā tehnoloģiskā risinājumā. (...) Bet mēs nolēmām doties tālāk un nebaidīties no GAZPROM spiediena.
LNG termināla galvenie būvniecības darbi noslēgsies vasarā. Novembrī atbrauks kuģis, uz kura atrodas termināla iekārtas. Un jau no nākamā gada sākuma tas sāks darbu. Lietuvas enerģētikas ministrs apliecina, ka no Klaipēdas gāzi varēs saņemt arī Latvija.
JAROSLAVS NEVEROVIČS, Lietuvas enerģētikas ministrs:
Pateicoties alternatīviem ceļiem, kā gāze tiks piegādāta Klaipēdai, un tam, ka šis terminālis būs pieejams un atvērts trešo pušu pieejai, tas nozīmē, ka nebūs nekāda papildu maksa nevienai no pusēm, lai lietotu šo termināli, es skaidri saskatu potenciālu sadarbībai, un tas ir iespējams, ka notiks tirdzniecība starp Latvijas un Lietuvas kompānijām, ja vien būs cenu starpība tirgū.