Ierēķinot gāzes sašķidrināšanas, jūras transporta un gazifikācijas izmaksas, ASV gāze Eiropā varētu nonākt par cenu, kas ir konkurētspējīgāka par Krievijas koncerna «Gazprom» piedāvāto, uzskata ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP).
ASV gāzes cena Eiropā varētu būt konkurētspējīgāka par «Gazprom» piedāvāto (20)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ministrs paziņojumā medijiem norāda, ka patlaban enerģētikas pasaulē lielākā uzmanība pievērsta ASV, kur pēdējo dažu gadu laikā, pateicoties jauno tehnoloģiju attīstībai un milzīgajām investīcijām, notikusi tā saucamā slānekļa gāzes revolūcija. Pagājušajā gadā ASV apsteidza Krieviju un kļuva par pasaules lielāko enerģijas ražotāju.
«Patlaban ASV gāzes pārdošanas cena sastāda mazāk nekā pusi no pārdošanas gāzes cenas Vācijā, turklāt ASV masveidā tiek būvēti sašķidrinātās dabasgāzes eksporta termināļi,» uzsver Dombrovskis.
Tajā pašā laikā ekonomikas ministrs norāda uz dažiem riskiem. Pirmkārt, patlaban ASV kompānijas drīkst brīvi eksportēt gāzi tikai uz valstīm, ar kurām ASV ir noslēgts brīvās tirdzniecības līgums. «Ar Eiropu sarunas par šādu līgumu ir uzsāktas, bet grūti prognozēt, kad varētu notikt līguma parakstīšana. Eksportam uz valstīm, ar kurām nav brīvās tirdzniecības līguma, nepieciešama ASV valdības licence, un katras licences piešķiršana prasa ievērojamu laiku administratīvām procedūrām,» skaidro ministrs.
Otrkārt, Āzijas valstis ir gatavas maksāt par sašķidrinātu gāzi ievērojami vairāk nekā Eiropa. Tas arī ir saistīts ar Japānas atteikšanos no kodolenerģijas izmantošanas. Un šajā gadījumā būtiski ir atrast motivāciju, kāpēc privātuzņēmējam eksportēt dabas gāzi uz Eiropu, nevis uz Āziju.
«Taktiski sasteigtas un nepārdomātas rīcības rezultātā var iestāties risks, ka Latvijā tiks uzbūvēts sašķidrinātās dabasgāzes terminālis, kurš stāvēs tukšs, vai arī sašķidrināto dabasgāzi nāksies pirkt par Āzijas cenām, kas varētu būt apmēram par 50% lielākas nekā cena, ko maksājam tagad,» norādīja Dombrovskis.
Ekonomikas ministrs uzskata, ka Eiropa var dabūt ASV gāzi par konkurētspējīgu un saprātīgu cenu, bet ir daži priekšnosacījumi. «Viens no būtiskākajiem - ASV jāprecizē normatīvie akti ar mērķi piešķirt brīvas tirdzniecības valstu statusu attiecībā uz gāzes piegādēm arī tām valstīm, ar kurām nepastāv brīvās tirdzniecības līguma vienošanās, konkrēti, saviem NATO sabiedrotajiem,» atzina ministrs.
Pēc Dombrovska teiktā, Latvijai ir izšķirošas priekšrocības, kuras sniedz Eiropas «Connecting Europe Facility» (CEF) fonds, kura līdzekļi ir pieejami reģionālās nozīmes projektiem. Kā nozīmīgāko ministrs min Polijas un Lietuvas gāzes vada starpsavienojumu, kas savienos Baltijas valstis ar Centrālo Eiropu. Šim projektam iespējams piesaistīt CEF līdzfinansējumu līdz pat 75% apmērā.
Otrā prioritāte, pēc ministra domām, ir reģionālais sašķidrinātās dabasgāzes terminālis Somijā vai Igaunijā ar gāzes vada starpsavienojumu abām valstīm. «Šāda starpvalstu vienošanās kādu laiku iepriekš jau ir panākta, neskatoties uz to, ka Inčukalna dabas gāzes krātuve padara Latviju par loģisku vietu reģionālajam terminālim,» norādīja Dombrovskis.
Viņa ieskatā, Polijai, Lietuvai, Latvijai, Igaunijai un Somijai panākot reģionālu risinājumu, priekšrocības būtu ne tikai Latvijas dabasgāzes krātuves, bet arī kopumā šāda apjoma patēriņš ASV piegādātājiem būtu daudz interesantāks, tostarp Latvijai labvēlīgāks konteksts jautājumos par gāzes cenām, nekā tad, ja sarunās ar ASV Latvija startē atsevišķi.
Tiesa, lēmums par šo projektu realizāciju būs jāpieņem visām reģiona valstīm vienojoties, taču pēdējo gadu pieredze apliecina, ka pat Baltijas valstīm vienoties nebūt nav viegls uzdevums. «Protams, nespēja vienoties ir arī slikts signāls pārējām Eiropas valstīm un nopietns risks pazaudēt ievērojamu daļu no CEF finansējuma,» brīdina ekonomikas ministrs.
Ja tuvākajā laikā neizdosies panākt vienošanos Baltijā, ja izgāzīsies reģionālie risinājumi, tad mūs gaida tā saucamais «nacionālais variants». Proti, uzbūvēt sašķidrinātās dabasgāzes termināli vieniem pašiem, kā to izdarīja Lietuva Klaipēdā - šī projekta kopējās izmaksas lēstas ap 695 miljoniem eiro. «Tādā gadījumā nebūs iespējas pretendēt uz CEF finansējumu un jāiegulda 100% valsts budžeta finansējums, turklāt saglabāsies liels risks, ka terminālis stāvēs tukšs vai arī nodrošinās ievērojami dārgākas gāzes piegādi,» atzina ekonomikas ministrs.
Ja Eiropas Savienības (ES) valstu diskusijās tiešām stratēģiskā dabas gāzes rezerve beidzot kļūs par ES prioritāti, tad tai jānovirza arī atbilstošs ES finansējums, investējot ES līdzekļus, lai tuvākā perspektīvā pārvarētu Eiropas valstu atkarību no «Gazprom», piebilda Dombrovskis.
Jau ziņots, ka līdz brīdim, kamēr Latvijā varētu ienākt ASV gāzes kompānijas, varētu paiet aptuveni divi gadi, atzina Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V). «Tagad mūsu mājasdarbs ir Latvijā izvērtēt un lemt par mūsu enerģētisko neatkarību,» pauda premjerministre.
Pēc viņas teiktā, tie varētu būt aptuveni divi gadi, līdz Latvijā varētu ienākt kāds gāzes nozares uzņēmums no ASV. Lai tas notiktu, Latvijai ir jāatrisina vairākas tehniskas lietas, piemēram, saistībā ar sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecību.