Ķemeru sanatoriju attīstīs Krievijas uzņēmējs un franču «Vichy» (9)

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Lita Krone / LETA

Ķemeru sanatorija stāv tukša jau vairāk nekā 20 gadus un pamazām iet bojā. To 1995.gadā privatizēja arābu investors Omārs Al Salehs. Viņš sasolīja pili ar strūklaku un tūristu straumes no visas pasaules, tomēr beigās pazuda. Pērnā gada martā arāba uzņēmums vairs nevarēja nomaksāt rēķinus un sanatorijā sāka saimniekot maksātnespējas administrators Ainars Kreics. Viņš četras reizes neveiksmīgi mēģināja to pārdot.

Sanatorijas glābšanā centās iesaistīties Jūrmalas dome. Deputāti izrādīja apņēmību sanatoriju par 5 miljoniem nopirkt. Tomēr labie nodomi neizdevās, jo domes budžetā šādas naudas nebija un valsts garantijas kredītam atteica.

Franču kompānijai «Vichy» ir minerālūdens ārstnieciskās viesnīcas visā Eiropā. Tā ilgi šaubījās, vai pirkt Ķemerus, mēģināja vēl nokaulēt cenu.

Krievu investors atbrauca, ieraudzīja un vienojās par pirkumu. Vēl apsolīja šeit investēt miljonu miljonus.

Jāiegulda daudzi miljoni

Pēdējā sanatorijas izsolē kā vienīgais pretendents piedalījās Aleksandrs Gusakovs un apņēmās par balto gulbi samaksāt trīs miljonus. Lai Ķemerus rekonstruētu un pārvērstu par viesnīcu, nepieciešams ieguldīt vēl vismaz 12.

Gusakovs sola augstākā līmeņa dziednīcu, tomēr viņa ķēdes Heliopark profils ir 3 un četru zvaigžņu viesnīcas.

Tikko esot nopirkta jauna Šveicē. Bez tās Heliopark ķēdei vēl ir pa vienai Ēģiptē un Vācijā kā arī 10 viesnīcas Krievijā.

Bizness bijis ne bez problēmām

Viņa biznesā bijušas arī problēmas. 2009.gadā Maskavas tiesa sāka Gusakova kompānijas bankrota procedūru. Viņš bija palicis parādā bankām 80 miljonus dolāru, bija arī nodokļu parādi valdībai. Lai glābtu biznesu, nācās lielāko daļu strauji sacelto viesnīcu pārdot.

Gusakovs Jūrmalas domei solījis biznesu attīstīt kopā ar franču koncernu Vichy. Kā stāsta maksātnespējas administrators Ainars Kreics, viņš jau grasījies pārdot sanatoriju Vichy bez izsoles rīkošanas, taču tad iesaistījusies Rietumu banka un Francijas kompānija no pirkuma atteikusies.

Ainars Kreics, maksātnespējas administrators: «Gusakova kungu atrada Rietumu banka, kas ir viens no Ominasis Latvia lielākajiem kreditoriem, un atrada acīmredzot tādā sakarībā, ka pie Rietumu bankas bija griezusies Francijas kompānija Vichy.»

Tās sarunas laikā arī izskanēja versija, ka viņi būtu gatavi paši nekļūt par īpašniekiem, bet operēt ar šo īpašumu. Respektīvi kļūt par operatoriem, ja kāda cita persona iegādātos šo īpašumu, un tādā veidā acīmredzot viņi nonāca līdz šim Gusakova kungam.

Banka grib atgūt iespējami vairāk izsniegtā kredīta summas

Rietumu bankas interese ir atgūt pēc iespējas lielāku daļu no vairāk nekā 5 miljonu lielā sanatorijai izsniegtā kredīta. Sanatorija tai ieķīlājusi savu zemi, tādēļ, iespējams, ka banka būs iesaistīta arī sanatorijas tālākajā attīstībā. Arī franču kompānijai darījums ir izdevīgs. Radusies iespēja gūt peļņu, sanatoriju apsaimniekot, neizdodot naudu par tās pirkšanu. Sakrīt arī biznesa profils. Franču kompānija Vichy orientējas uz bagātajiem krievu tūristiem. Tās ārstniecības vietās Eiropā informācija izvietota franciski, angliski un krieviski. Uz Krievijas publiku orientēšoties arī atjaunotā Ķemeru sanatorija.

Ainars Kreics: «Jebkurā gadījumā es rīkoju izsoli un pa lielam es nevaru, teiksim tā, atlasīt kaut kādus pretendentus, kādus pielaist, kādus nepielaist. Ja pretendents ir iemaksājis drošības naudu, man viņš ir jāpielaiž pie izsoles. Ja šai naudai nav nelegāla izcelsme, tad viss ir kārtībā.»

Šobrīd Gusakovs ir iemaksājis pusmiljonu eiro drošības naudu. Līdz novembrim jāsamaksā vēl divarpus miljoni. Krievijas prezidenta lietu pārvaldei jau pieder sanatorija Dzintarkrasts Jaunķemeros. Līdz ar Ķemeru nonākšanu Gusakova īpašumā viens Jūrmalas gals kļūs par Krievijas nekustamā īpašuma oāzi. Mērs ir gandarīts, ka ēkai ir saimnieks un Ķemeri vairs nav pašvaldības problēma.

Gatis Truksnis, Jūrmalas domes priekšsēdētājs (ZZS): «Tā mūsu sākotnējā nostāja, ka to vajadzētu valstij uzņemties, valsts to negribēja uzņemties, vai ne, tālāk, protams, mēs arī bijām gatavi, ja visi striķi trūkst, to darīt, bet, kā saprotat, tad pašvaldība var tikai viņu nopirkt, lai viņu uzturētu un konservētu, bet nevis lai veiktu tur uzņēmējdarbību un attīstītu kūrortbiznesu vai viesnīcu biznesu, vai ko tādu, kas nav pašvaldības funkcija.»

Komentāri (9)CopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu