Satversmes tiesa (ST) nākamā gada 17.februārī mutvārdu procesā skatīs lietu, kurā vērtēs pienākuma maksāt dabas resursu nodokli mazajām hidroelektrostacijām (HES) atbilstību Satversmei, informēja ST priekšsēdētāja palīdze Līna Kovalevska.
ST februārī vērtēs lietu par dabas resursu nodokļa piemērošanu mazajām HES
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Šajā lietā apvienoti divi pieteikumi. Aprīlī ST ierosināja lietu «Par Dabas resursu nodokļa likuma 3.panta pirmās daļas 1.punkta «f» apakšpunkta, 19.1 panta un Ministru kabineta 2014.gada 14.janvāra noteikumu Nr.27 «Grozījumi Ministru kabineta 2007.gada 19.jūnija noteikumos Nr.404 «Dabas resursu nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtība un kārtība, kādā izsniedz dabas resursu lietošanas atļauju»» atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105.pantam».
Pēc tam lieta bija ierosināta arī vasarā.
Apstrīdētās normas ieviesa pienākumu maksāt dabas resursu nodokli to hidroelektrostaciju īpašniekiem, kuru hidromezglu uzstādītās jaudas nepārsniedz divus megavatus. Nodokļa apmērs ir 0,00853 eiro par 100 kubikmetriem hidrotehniskajai būvei caurplūdušā ūdens. Apstrīdētā Ministru kabineta (MK) noteikumu norma noteic kārtību, kādā nodokli aprēķina un maksā.
Apstrīdētās normas stājās spēkā šā gada janvārī. Līdz apstrīdēto normu pieņemšanai mazo HES īpašniekiem nebija pienākuma maksāt dabas resursu nodokli.
Satversmes 105.pants nosaka, ka ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm, īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu un īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību.
Aprīlī konstitucionālo sūdzību iesniedza Mazās hidroenerģētikas asociācijas (MHEA) biedri - SIA «Dobeles HES», SIA «Palsmanes ūdensdzirnavu HES», AS «Latgales enerģētika» un SIA «SL Plus».
Sūdzības iesniedzējas ir HES īpašnieces, kurām ar apstrīdētajām normām noteikts pienākums maksāt dabas resursu nodokli.
Sūdzības iesniedzējas norāda, ka šis jaunais pienākums nesamērīgi ierobežo viņu īpašumtiesības. Turklāt nodokļu regulējumam esot jābūt pamatotam ar objektīviem un racionāliem apsvērumiem.
Kā ziņots, MHEA biedri 1.aprīlī iesnieguši konstitucionālo sūdzību ST ar prasību atcelt pagājušajā gadā Saeimas pieņemtos grozījumus Dabas resursu nodokļa likumā.
MHEA pievienojas savu biedru paustajam, ka grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā un Dabas resursus nodokļa likumā pieņemti neveiklas politiskās spēles rezultātā, budžeta apstiprināšanas laikā, nav balstīti uz faktiem, nav apspriesti, par tiem nav diskutēts ar nozares pārstāvjiem. Par to liecināja arī balsojums Saeimā, 51 deputāts balsojis «par».
«Vienu hidroenerģijas ražotāju grupu izcelt un uzlikt tai dubultus nodokļus nav ne tautsaimnieciski lietderīgi, nedz arī atbilst Latvijas valsts Satversmei. Minētie likumu grozījumi neatbilst likumu definīcijai un mērķim. Likumu labojumi ir veikti pavirši, balstoties uz demagoģiskiem un melīgiem skaidrojumiem, ir iznīcinoši un neatbilst labas gribas uzņēmējdarbības principiem, tāpēc ir atceļami,» uzsvēra asociācijas valdes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Irbe.
Pēc viņa teiktā, mazajam HES, kas visu saražoto enerģiju pārdod obligātajā iepirkumā, dabas resursu nodoklis nozīmē 10-15% no uzņēmuma bruto ienākumiem, bet tiem HES, kas saražoto elektroenerģiju pārdod tikai brīvajā tirgū vai virs valsts iepirkuma kvotas, - no 43 līdz pat 70% no bruto ienākumiem.