RUS
Tavs pārlūks ir novecojis, lūdzu atjauno to..
Sīkdatnes (cookies) mums sniedz iespēju uzlabot jūsu kā lietotāja ērtibas. Turpinot izmantot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. VAIRĀK >

Vairums, norēķinoties eiro, vēl joprojām pārrēķina cenas latos

LETA 5
Foto: ITAR-TASS/Scanpix

Neskatoties uz to, ka kopš eiro ieviešanas Latvijā ir pagājis gads, lielākā daļa iedzīvotāju, norēķinoties eiro, vēl joprojām pārrēķina cenas latos - tā liecina jaunākais «DNB Latvijas barometra» pētījums. Atklājies, ka 20% respondentu to dara bieži, bet 46% - dažkārt. Tikmēr 31% respondentu atzīmējuši, ka nepārrēķina cenas latos.

Savukārt, izvērtējot galvenos eiro ieviešanas radītos ieguvumus, iedzīvotāji visbiežāk atzīmējuši lielākas ērtības - to, ka nav vairs jāuztur vairāki konti latiem un eiro, jāmaina valūta ceļojot, jāpārrēķina cenas u.tml. (41%), kā arī to, ka nav jāmaksā par latu konvertāciju uz eiro ceļojot, iepērkoties, veicot darījumus ar citām eirozonas valstīm (39%). Salīdzinoši bieži respondenti kā ieguvumu atzīmējuši arī ciešāku iekļaušanos Eiropas Savienībā (28%).

Pētījuma autori piebilst, ka šo ieguvumu respondenti 2014.gada beigās norādījuši daudz biežāk nekā 2014.gada sākumā un 2012.gada beigās. Tiesa, jāpiebilst, ka 34% aptaujāto būtiskus ieguvumus no eiro ieviešanas Latvijā nesaskata. Līdzīgs vērtējums tika sniegts arī 2014.gada sākumā un 2012.gada beigās.

«Redzams, ka iedzīvotāji pozitīvi vērtē ērtības, ko sniedz eiro ieviešana (nav jātur vairāki konti, nav jāmaina valūta ceļojot, nav izmaksu par latu konvertāciju uz eiro utt.). Salīdzinot ar iepriekšējām «DNB Latvijas barometra» aptaujām, ir ievērojami pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kas par vienu no galvenajiem eiro ieviešanas ieguvumiem uzskata ciešāku iekļaušanos Eiropas Savienībā. Šo viedokli neapšaubāmi ir ietekmējusi Krievijas agresija Ukrainā un sarežģītā ģeopolitiskā situācija reģionā,» secina Eiropas Komisijas viceprezidents, bijušais Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V).

Tikmēr, minot būtiskākos zaudējumus, ko Latvijai rada vai tuvākajā nākotnē varētu radīt eiro ieviešana, visbiežāk iedzīvotāji pauduši apbēdinājumu par nacionālās valūtas zaudēšanu (68%) un atzīmējuši, ka, visticamāk, pieaugs inflācija (49%). Līdzās šiem kā lielākais iespējamais mīnuss norādīta valsts neatkarības, patstāvības mazināšanās (36%). Jāatzīmē, ka 2014.gada beigās dažādi zaudējumi atzīmēti retāk nekā iepriekšējos pētījumos.

Līdzīgi kā 2014.gada sākumā, kad tika ieviests eiro, vairums iedzīvotāju arī 2014.gada beigās vēl joprojām ir bijuši pārliecināti, ka cenas ir palielinājušās (91%). Turklāt respondentu skaits, kuri pauž šādu viedokli, ir kļuvis nedaudz plašāks. Tostarp 2014.gada beigās respondenti biežāk nekā tā paša gada sākumā atzīmējuši, ka preču un pakalpojumu cenas kopumā ir ievērojami palielinājušās.

Lūgti raksturot, kā mainījušies respondentu naudas tērēšanas paradumi kopš eiro ieviešanas, 39% aptaujāto atzīmējuši, ka pēdējā gada laikā viņi kļuvuši taupīgāki un piesardzīgāk tērē naudu. Tikmēr 23% aptaujāto sākuši tērēt vairāk. Jāpiebilst, ka 2014.gada sākumā šādu atbildi sniedz uz pusi mazāks skaits respondentu (12%). Tajā pašā laikā aptuveni trešdaļa aptaujāto atzīmējuši, ka viņu naudas tērēšanas paradumi kopš eiro ieviešanas nav mainījušies (32%).

«Pateicoties eiro ieviešanai, iedzīvotāji ir kļuvuši zināmā mērā taupīgāki - tā kā skaitliskā izteiksmē ikdienā lietojamie produkti un pakalpojumi eiro valūtā izskatās maksājam vairāk (piemēram, produkts, kas agrāk maksāja mazliet mazāk par vienu latu, pašlaik maksā krietni pāri vienam eiro), cilvēki psiholoģisku faktoru ietekmē nereti vairāk apdomā to nepieciešamību pirms iegādes. Tomēr, tā kā ekonomiskā krīze ir pārvarēta un ekonomisko atveseļošanos beidzot sāk izjust arī iedzīvotāji, viņi iegādājas lietas, ko krīzes un pēckrīzes laikā neatļāvās, līdz ar to kopējie mazumtirdzniecības dati aug,» norāda «DNB bankas» Klientu apkalpošanas vadītājs Latvijas reģionos Normunds Rudzītis.

Tikmēr vaicāti, cik valūtas maiņas vēl varētu tikt piedzīvotas Latvijā, 28% respondentu pauda viedokli, ka pāreja uz eiro ir bijusi pēdējā. Vēl vienu valūtas maiņu Latvijā sagaida 14% respondentu, divas - 11%, trīs - 4%, bet četras un vairāk - 3% respondentu. Jāpiebilst, ka salīdzinoši lielai daļai pētījuma dalībnieku nebija konkrēta viedokļa šajā jautājumā (40%).

Visbeidzot, lūgti sniegt padomus Lietuvas iedzīvotājiem, kuriem eiro tika ieviests 2015.gada sākumā, visbiežāk respondenti ieteikuši lietuviešiem iemaksāt skaidro naudu bankā, lai konvertācija notiek automātiski (27%), nelolot pārāk lielas cerības par ieguvumiem no eiro ieviešanas (26%) un arī uzmanīgi sekot līdz cenām pēc pārrēķināšanas uz eiro, lai izvairītos no negodīgiem tirgotājiem (25%).

«DNB Latvijas barometrs» ir atzīts ikmēneša socioloģiskais pētījums, kurā tiek pētītas konkrētā brīža aktuālās norises sabiedrībai nozīmīgās jomās. Vienlaikus iedzīvotājiem ikreiz tiek uzdots pastāvīgo jautājumu kopums, kas mēnesi pa mēnesim atspoguļo sabiedrības vispārējā noskaņojuma izmaiņas.

Ukraina Valdis Dombrovskis Eiro ieviešana LV
5 Komentāri