Tuvākajā laikā Baltijas valstu vienota elektroenerģijas tirgus mājsaimniecību segmenta darbības modeļa izveide nav iespējama, aģentūrai BNS sacīja Ekonomikas ministrijas (EM) Enerģijas tirgus un infrastruktūras departamenta direktora vietniece Olga Bogdanova, komentējot attiecīgu Igaunijas energoapgādes kompānijas «Eestia Energia» meitasuzņēmuma Latvijā aicinājumu.
Viņa atgādināja, ka Latvijā elektroenerģijas tirgus atvēršana mājsaimniecībām ir notikusi 2015.gada 1.janvārī. «Uzskatām, ka tirgus atvēršana ir noritējusi visumā veiksmīgi, bet analizēsim arī tirgus nepilnības un, vai to novēršanai nepieciešama tiesību aktu izmaiņa,» teica Bogdanova.
Savukārt, skaidrojot elektroenerģijas cenu atšķirības Latvijas un Igaunijas tirgū, viņš atzīmēja, ka tas galvenokārt saistīts ar vairumtirdzniecības cenu atšķirībām, jo Latvija ar Lietuvu atrodas augstāku cenu zonā elektroenerģijas biržā. Cenu starpība saistīta ar nepietiekamu starpsavienojuma kapacitāti uz Igaunijas un Latvijas robežas, kas tiks risināta, nododot ekspluatācijā gada beigās savienojumu starp Zviedriju un Lietuvu, kā arī izbūvējot trešo starpsavienojumu starp Igauniju un Latviju.
«Ņemot vērā atšķirības kopējās elektroenerģijas cenas noteikšanai, tajā skaitā tarifu noteikšanas metodoloģijā, tuvākajā laikā Baltijas valstu vienotā elektroenerģijas mājsaimniecību segmenta darbības modeļa izveide nav iespējama. Tā ir saistīta arī ar vienota atbalsta modeļa ieviešanu elektroenerģijas ražošanas atbalstam, kas pašlaik ir katras dalībvalsts nacionālā kompetence, ievērojot Eiropas Savienības noteiktās vadlīnijas. Arī, analizējot tirgus apstākļus jāmin, ka Lietuvā tirgus mājsaimniecībām nav atvērts, tajā pašā laikā Igaunijā, neskatoties uz to, ka tirgus atvēršana notika vēl 2013.gadā, tikai vietējie elektroenerģijas tirgotāji var piedāvāt saviem klientiem vienotu rēķinu, toties citu valstu, tajā skaitā arī Latvijas, ir spiesti piestādīt divus dažādus rēķinus par elektroenerģijas tirdzniecību un piegādi, kas neatvieglo ārvalstu komersantu darbību Igaunijas tirgū,» klāstīja Bogdanova.
Latvijā elektroenerģijas gala tarifu veido četras komponentes - elektroenerģijas cena, pārvades un sadales tīkla pakalpojumi, obligātā iepirkuma komponente jeb atbalsts elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamajiem energoresursiem un koģenerācijā, kā arī pievienotās vērtības nodoklis.
«Enefit» šonedēļ paziņoja, ka galvenais Latvijas jautājums saistībā ar elektroenerģijas tirgu nākotnē ir tā regulējama pārskatīšana apsverot iespēju veidot ar kaimiņvalstīm vienotu darbības modeli, kas ļautu padarīt Baltiju par vienotu tirgu ikvienam investoram un paaugstinātu interesi par darbu tajā.
«Enefit» ir elektroenerģijas pārdevējs Latvijas atvērtajā elektroenerģijas tirgū. Uzņēmums pieder Igaunijas energokompānijai «Eesti Energia».
