Pēdējo divu gadu laikā ir pieaudzis Latvijā atklāto karteļu skaits, pastāstīja Konkurences padomes (KP) priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama.
KP: pēdējo divu gadu laikā ir pieaudzis Latvijā atklāto publisko karteļu skaits
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Patiesībā šobrīd mums ir tik daudz signālu par iepirkumu karteļiem, ka
mazāku iepirkumu karteļu gadījumā, saņemot sūdzību vai informāciju, ka tur ir izsolītas mazākas summas, mēs pat vairs nerosinām lietu,
bet izmantojam brīdinājuma metodi. Šogad jau 11 uzņēmumi ir brīdināti par to, ka viņu darbībās bija saskatāmas aizliegtas vienošanās pazīmes publiskajos iepirkumos. Līdz ar to statistika mūsu iestādē rāda, ka atklāto publisko iepirkumu karteļu skaits ir pieaudzis,» sacīja Ābrama, piebilstot, ka KP ir intensificējusi sadarbību ar publisko iepirkumu rīkotājiem un valsts iestādēm, kuru rīcībā nonāk informācija par publiskajiem iepirkumiem.
Vienlaikus viņa atzina, ka nav iespējams pateikt, vai karteļu skaits ir pieaudzis tirgū kopumā.
«Es nevaru pateikt, ka tirgū kopumā tas ir pieaudzis. Vienkārši tiek izglītoti iepirkumu rīkotāji,
mums ir ciešāka sadarbība ar citām valsts pārvaldes iestādēm, kuru rīcībā var nonākt informācija par šādām iespējamām, aizliegtām vienošanām,» sacīja Ābrama.
Tāpat viņa atzīmēja, ka pēdējos gados arī tirgus dalībnieki ir vairāk informēti par karteļiem un, iespējams, parādās izpratne, ka tas ir noziedzīgs nodarījums pret sabiedrību un publiskajiem līdzekļiem.
Ābrama arī pastāstīja, ka iecietības programmas ietvaros, kad kartelī iesaistījies uzņēmums, atzīstoties pārkāpumā informē KP un saņem pilnīgu atbrīvojumu no soda, KP ir saņēmusi vairākus iesniegumus. «Jau kopš pagājušā gada, balstoties uz iecietības programmas ziņojumu, mums ir pieņemti divi lēmumi,» viņa teica.
Pēc viņas teiktā, iepirkumu karteļi ir arī citu Eiropas valstu problēma. «To ir ļoti daudz, turklāt citās valstīs publiskajos iepirkumos tiek izsolīti vēl lielāki finanšu līdzekļi,
mūsu valstī, ja es nemaldos, pēc 2014.gada datiem, tie ir apmēram 11% no iekšzemes kopprodukta, citās valstīs tie ir 20%, 30%.
Tas nozīmē, ka daudzi mazie, vidējie uzņēmumi, bet citās valstīs arī lielie, ir ieinteresēti iegūt šos pasūtījumus. (..) Kaut kādās nozarēs šie iepirkumu pretendenti jau daudz maz viens otru pazīst un arī zina, kā tiek rīkoti iepirkumi, arī iepirkumu rīkotāji ir zināmi un tur veidojas iepirkumu karteļi un nevar teikt, ka to kļūst mazāk,» klāstīja Ābrama.
KP ir Ekonomikas ministrijas padotībā esoša institūcija, kuras mērķis ir nodrošināt iespēju katram tirgus dalībniekam veikt ekonomisko darbību brīvas un godīgas konkurences apstākļos, kā arī veicināt konkurences attīstību visos tautsaimniecības sektoros sabiedrības interesēs.