Latvijas valstij nebija sākotnēju aplēšu, par kādu cenu pārdot banku «Citadele», ceturtdien pēc Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas par valstij piederošo bankas «Citadele» akciju pārdošanu sēdes sacīja tās priekšsēdētājs Gunārs Kūtris.
Kūtris: valstij nebija aplēšu, par kādu cenu pārdot banku «Citadele»
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņš norādīja, ka parlamentārās izmeklēšanas komisija uz sēdi bija uzaicinājusi Privatizācijas aģentūras (PA) valdes priekšsēdētāju Vladimiru Loginovu, lai gūtu atbildes uz dažiem būtiskiem jautājumiem, tostarp par bankas «Citadele» pārdošanas cenu. «Mēs guvām papildu apstiprinājumu priekšstatam, kas mums bija iepriekš izveidojies, ka Latvijas valsts atbildīgajām amatpersonām un institūcijām nebija nekādu aprēķinu par to, kāda būtu pārdošanas cena,» sacīja Kūtris, piebilstot, ka bankas pārdošanas cenu noteica pircējs, kas nav pieļaujams, jo jebkuram bankas pārdevējam ir jābūt aprēķinātai pārdošanas cenai.
Tāpat Kūtris pastāstīja, ka komisijas deputāti sēdē vēlējās noskaidrot, kāpēc valsts vilcinājās ar pārdošanas procesu, ņemot vērā, ka komunikācija ar Eiropas Komisiju (EK) par valsts ieguldījumu «Parex bankas» glābšanā sākās 2008. un 2009.gadā, bet bankas «Citadele» pārdošanai valdība pievērsās tikai 2010.gada nogalē.
Kūtris norādīja, ka Loginovs bankas «Citadele» pārdošanas darījuma vilcināšanu skaidroja ar valstij trūkstošo pieredzi šāda mēroga darījumu organizēšanā, ko komisija paredzējusi norādīt arī gala ziņojumā. «Mums [gala ziņojuma] projektā ir rakstīts, ka šajā procesā īstenībā profesionalitāte ir visai zema. Es domāju, ka šis secinājums paliks arī gala ziņojuma gala versijā, jo kā [pārdošanas] process var notikt piecus gadus, bet pateikt, ka [par darījumu] bija jāizšķiras pēdējā gadā,» viņš teica.
Uz jautājumu par to, kādi vēl secinājumi gaidāmi komisijas gala ziņojumā, Kūtris norādīja, ka deputātu viedokļi par to, kurus secinājums gala ziņojumā atstāt un kurus nē, vēl dalās. «Negribētu pārsteigties ar secinājumiem gala ziņojumā, jo projekts vēl ir jāizcīna,» pauda komisijas vadītājs.
Tāpat Kūtris atzīmēja, ka ir prasīts noņemt ierobežotās pieejamības statusu bankas «Citadele» akciju pārdošanas dokumentiem. «Lai dokumentu autori vēlreiz izvērtē un pamato, vai ierobežotās pieejamības statuss ir jāsaglabā. Vēl ir jāsagaida atbildes arī no Ģenerālprokuratūras,» viņš teica.
Pēc viņa minētā, komisija no 20.septembra varētu sākt izskatīt gala ziņojumu pa punktiem un oktobrī to plānots pabeigt.
Aģentūra BNS jau vēstīja, ka 2014.gada 13.novembrī Saeimas ārkārtas sēdē deputāti vienbalsīgi nolēma izveidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju bankas «Citadele» pārdošanas darījuma izvērtēšanai. Komisijas izveidi rosināja opozīcijā esošā partija «Saskaņa», kuras pārstāvis Andrejs Elksniņš iepriekš pauda viedokli, ka, valdībai steigā pārdodot banku «Citadele», ir radīti nosacījumi, ka Latvijas valsts nespēj ietekmēt bankas pārdošanas cenu.
Lēmums par parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi paredz, ka ir jāizmeklē 75% bankas «Citadele» akciju pārdošanas procesa atklātība un virzība, pārdošanas cenas un tālākpārdošanas aizlieguma termiņa noteikšanas kritēriji, pārdošanas līguma noteikumi un citi aspekti.
Tāpat vēstīts, ka 20.aprīlī PA pabeidza valstij piederošo bankas «Citadele» akciju pārdošanas darījumu, Latvijas valdības apstiprinātā investora «Ripplewood» meitaskompānijai «RA Citadele Holdings LLC» un 12 starptautisku investoru grupai kļūstot par bankas akcionāru. Par bankas akcijām investori samaksāja 74,7 miljonus eiro, kas ir vairāk nekā iepriekš plānots (74 miljoni eiro). Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) īpašumā saglabā 25% bankas akciju.
Banka «Citadele» dibināta 2010.gada 30.jūnijā, bet patstāvīgu darbību sāka 2010.gada 1.augustā, kad beidzās «Parex bankas» operacionālās sadalīšanas process. Valdība 2010.gada martā pieņēma lēmumu par «Parex bankas» restrukturizācijas modeli, nodalot daļu aktīvu jaunā bankā. Atbilstoši restrukturizācijas modelim no «Parex bankas» tika izdalīta daļa aktīvu un izveidota jauna banka - «Citadele», bet «Parex banka» sāka darbību kā risinājumu banka, vienlaicīgi pārtraucot sniegt klasiskos banku pakalpojumus. Pēc aktīvu apmēra banka «Citadele» 2015.gada jūnija beigās bija septītā lielākā banka Latvijā.