Latvija runājusi ar Eiropas Komisiju (EK) par bankas «Citadele» pārdošanas termiņiem, pastāstīja Privatizācijas aģentūras (PA) valdes priekšsēdētājs Vladimirs Loginovs.
Ar EK runāts par bankas «Citadele» pārdošanas termiņiem
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņš atzīmēja, ka savulaik lēmums par atbalstu bankai tika pieņemts smagās diskusijās. Latvija bija viens no pirmajiem valsts atbalsta gadījumiem, kas nonāca līdz restrukturizācijai, tādējādi arī EK pati mācījās. Loginovs vērtēja, ka 2010.gadā bija strikta, bet saprātīga nostāja - Latvijai bija uzdevums līdz 2012.gada vidum pārdot NVS kredītportfeli, līdz 2013.gada vidum pārdot privātā kapitāla pārvaldīšanas biznesu un līdz 2014.gada beigām pārdot banku. Loginova ieskatā EK dotais termiņš bija saprātīgs - 3,5 gadi ir pietiekams laiks, lai banku nostabilizētu, ievestu normālā tirgus situācijā un pārdotu. «Jo mērķis nebija ļaut bankai mūžīgi strādāt ar valsts atbalstu, mērķis bija pēc iespējas ātrāk nodot banku privātās rokās,» sacīja PA vadītājs.
Amatpersona skaidroja, ka jau 2011.gadā tika sāktas pārrunas ar EK, ka Latvija negrib pārdot NVS kredītportfeli atsevišķi, jo tas nozīmētu zaudējumus. EK akceptējusi, ka NVS portfelis netiek pārdots atsevišķi. Savukārt 2013.gadā turpinājās pārrunas par privātā kapitāla pārvaldīšanas biznesa daļu, un arī tad EK piekrita, ka šis bizness netiek pārdots atsevišķi. Lai saņemtu šo atļauju, Latvija piekrita, ka 2014.gada septembrī būs saistošie piedāvājumi bankas «Citadele» iegādei. «Uzņēmāmies papildu saistības, bet tās nebija sāpīgas, jo kā mēs varētu tikt pie līguma decembra beigās, ja septembrī nebūtu saistošie piedāvājumi,» skaidroja Loginovs.
Viņš atzina, ka EK nebija gatava runāt par to, ka bankas «Citadele» pārdošanu pagarinātu līdz 2015., 2016. vai 2017.gadam. EK bijusi strikta nostāja, ka valsts atbalsts bankā ir jāizbeidz.
Pirmais «Citadeles» pārdošanas mēģinājums bija 2011.gadā, toreiz jau tika saņemti investoru piedāvājumi, taču tad sākās «Latvijas Krājbankas» un «Snoras» problēmas, bija problēmas Grieķijā un pirmā eirozonas šūpošanās, tādējādi investori bija piesardzīgi. Tāpēc process tika pārtraukts. PA atgriezās pie bankas pārdošanas 2013.gadā. Lai darījumu īstenotu, konkursa kārtībā kā PA finanšu konsultants tika apstiprināta starptautiskā investīciju banka «Societe Generale», bet kā juridiskais konsultants tika izvēlēts starptautiskais juridiskais birojs «Linklaters».
Pārdošanas process noslēdzās šogad aprīlī, kad par valstij piederošo 75% akciju īpašnieku kļuva investīciju uzņēmums «Ripplewood» un 12 starptautisku investoru grupa. Par akcijām investori samaksājuši 74,7 miljonus eiro. Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka savā īpašumā saglabāja 25% bankas akciju.