Lai veiksmīgāk apgūtu Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzekļus jaunajā plānošanas periodā, pār programmu sākšanas progresu tiks īstenota politiska uzraudzība, pastāstīja Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Armands Eberhards.
ES fondu programmu sākšanas progresu turpmāk politiski uzraudzīs
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Politiskā uzraudzība programmu īstenošanas progresam būšot regulāra un stingra. Jo īpaši tas attieksies uz ļoti lieliem publiskās infrastruktūras attīstības projektiem, piemēram, dzelzceļa elektrifikācijas projektu.
Lai programmas veiksmīgāk tiktu īstenotas, nākamajā Koalīcijas partneru darba grupas par ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda jautājumiem sanāksmē, kas plānota nākamgad, tiks apstiprināts skaidrs investīciju sākšanas un ieviešanas grafiks 2016.gadam.
Patlaban būtiski esot panākt raitāku virzību normatīvo aktu sagatavošanā un pieņemšanā vairākiem projektiem, lai tos varētu sākt jau nākamgad. Projektu īstenošanas jomas esot saistītas ar daudzdzīvokļu un pašvaldību ēku siltināšanu, atbalstu jaunu produktu ieviešanai un ražošanai, starptautiskās sadarbības veicināšanu zinātnē un pētniecībā, kā arī agrīnas skolu pamešanas problēmas risināšanu. Starp svarīgajiem projektiem ir arī Grīziņkalna un Daugavas stadiona teritorijas sakārtošana Rīgā.
Patlaban kā būtiskākie šķēršļi, kāpēc aizkavējas normatīvā regulējuma apstiprināšana fondu līdzekļu apgūšanai, esot, piemēram, pieejas maiņa uz investīciju politiku, kas prasa nozaru politikas veidošanas pārorientāciju uz laiku, lai gatavotu kvalitatīvas un pārdomātas investīciju stratēģijas ar plānotu rezultātu, nosacījumus un projektu vērtēšanas kritērijus. Daudzos gadījumos ieilgušas arī konceptuālās diskusijas ar Eiropas Komisiju, sociālajiem un sadarbības partneriem vai citām nozaru ministrijām par atbalsta pasākumu mērķiem un nosacījumiem. Eberhards atzina, ka tas zināmā mērā ir saistīts ar priekšlikumu argumentācijas kvalitāti.
Savukārt atsevišķos gadījumos esot redzams, ka nozaru ministrijas patlaban vēlas pārskatīt tos nosacījumus investīciju pieejamībai, par ko panāktas vienošanās ar Eiropas Komisiju, apstiprinot Darbības programmu 2014.gada rudenī. «Pamatoti vai nē, bet šāda pieeja var būtiski aizkavēt attiecīgo investīciju sākšanu, jo prasa Eiropas Komisijas formālu piekrišanu un jau pieņemto lēmumu maiņu,» pauž eksperts.
Saskaņā ar Finanšu ministrijas informāciju, kopumā jaunajā plānošanas periodā plānots 121 pasākums. Līdz 3.decembrim valsts sekretāru sanāksmē ir izsludināts 161 noteikumu projekts fondu līdzekļu apgūšanai, bet Ministru kabinetā ir apstiprināts 31 noteikumu projekts.