Rīgas dome šogad paaugstinājusi nekustamā īpašuma nodokļa likmes - turpmāk nodokļa lielums būs atkarīgs ne tikai no īpašuma vērtības, bet arī no tā, vai īpašumā kāds ir deklarējies. Ja dzīvoklī neviens nebūs deklarējies, nodokļa likme būs septiņas reizes augstāka. Rīgas dome šādi iegūst abējādi - vai nu saņem septiņkārt lielāku īpašuma nodokli, vai deklarētās personas iedzīvotāju ienākuma nodokli.
Kā vēsta TV3 raidījums «Nekā personīga», lai aizlāpītu caurumus budžetā, Rīgas dome šogad ir paaugstinājusi nekustamā īpašuma nodokļus.
Lielākie zaudētāji būs tie dzīvokļu īpašnieki, kuru mitekļos nav deklarējies neviens iemītnieks. Viņiem būs jāmaksā septiņreiz vairāk nekā pagājušajā gadā.
Par divistabu dzīvokli Juglā īpašnieks pagājušajā gadā maksāja 30 eiro nodokli. Ja viņš ir dzīvoklī deklarējies, summa nepieaugs, taču, ja dzīvoklī nav neviena deklarētā, šogad būs jāmaksā jau 210 eiro.
Nodokļa paaugstinājums skars arī tos rīdziniekus, kas dzīvokļus īrē.
Nekustamā īpašuma nodoklis pieaugs arī namīpašniekiem. Viņiem nodoklis būs atkarīgs no īpašumā deklarēto iedzīvotāju skaita. Ja uz katriem 50 kvadrātmetriem būs mazāk par vienu īrnieku, tad par nesegto daļu būs jāmaksā pilnā likme – pusotrs procents no kadastrālās vērtības.
Rīgas domes mērķis ir Iedzīvotāju ienākuma nodoklis.
Savulaik izgāzās centieni pievilināt Rīgā deklarēties ar rīdzinieka karti un atlaidēm sabiedriskajā transportā, bet gājiens ar nekustama īpašuma nodokļa likmēm, šķiet, ir bijis veiksmīgāks – ne Finanšu ministrija, ne Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas neredz iemeslu iebilst pret šiem noteikumiem.
Gada beigās Rīgā pārdeklarējušies vairāk nekā 10 tūkstoši cilvēku. Kad dzīvokļu īpašnieki saņems nodokļa aprēķinus, skaits, visticamāk, vēl pieaugs.
Iedzīvotāju reģistra dati liecina, ka pagājušā gada otrajā pusgadā, pēc tam kad Rīgas dome pieņēma jaunos noteikumus, pieaudzis iedzīvotāju skaits, kas deklarējas Rīgā. Gada sākumā vidēji mēnesī Rīgā deklarējas ap 14 000iedzīvotāju, bet gada otrajā pusē ik mēnesi tie bija 16 000, bet decembrī - 21 000.
Ar nekustamā īpašuma nodokļa paaugstināšanu Rīga cer iekasēt papildu 13 miljonus eiro.
Invalīdiem, pensionāriem un ģimenēm ar bērniem būs atlaides. Lai gan Rīgas vicemērs Andris Ameriks noliedz, ka nodokļu maksātāju pievilināšana ir galvenais mērķis šīm izmaiņām, tomēr atzīst, ka
no iedzīvotāju ienākuma nodokļa Rīgas dome plāno saņemt trīsreiz lielāku summu.
«Mēs esam saskaņojuši ar Finanšu ministriju attiecīgi šo trīs gadu rāmī, kāds būs pieaugums. Pieaugums iet pa kādiem 40 – 50 miljoniem eiro gadā,» sacīja Ameriks.
2013.gada beigās Rīga sāka Rīdzinieka kartes akciju. Karte nodrošinātu Rīgā deklarētajiem dažādas atlaides, lielākais trumpis bija divreiz lētākais sabiedriskais transports. Plāns izgāzās – šādu atlaižu dalīšanas principu nepieļāva valdība. Tomēr reklāmas kampaņas rezultātā cerībā uz solītajām atlaidēm daudzi izvēlējās deklarēties Rīgā.
Atsaucoties uz «Valsts ieņēmumu dienesta bāzi», Ameriks norāda, ka Rīgā dzīvo aptuveni 200 000 nedeklarētu iedzīvotāju, nerēķinot tos, kas brauc no Ogres, Jūrmalas vai Jelgavas uz darbu Rīgā. «No Liepājas bija kādi 6000, no Daugavpils rajona - 13 000, ar to mums jārēķinās, un tajā brīdī viņi sakārtoja šīs attiecības. Manuprāt, tas ir pareizi.»
Ikviena pašvaldība ir ieinteresēta, lai tajā būtu deklarējušies vairāk iedzīvotāju.
Katra iedzīvotāja ienākumu nodoklis tiek pārskaitīts tai pašvaldībai, kurā viņš ir deklarējies.
Šie ir ļoti ērti ienākumi, jo nav nekādu administrācijas izmaksu. Naudu iekasē Valsts ieņēmumu dienests, pēc tam to pārskaita pašvaldības kontā. Nekustamā īpašuma nodokļa iekasēšana pašvaldībām jāveic pašām.
Rīgas domes manipulācijas ar nodokļu likmēm un atlaidēm ietekmē citas pašvaldības.
Tām samazināsies iedzīvotāju skaits un līdz ar to arī ienākumi. Tomēr Vides un reģionālās attīstības un Finanšu ministrijas atzīst, ka Rīgai ir tiesības šādi rīkoties.
FM Tiešo nodokļu departamenta direktore Astra Kaļāne skaidro: «Pēc būtības tas ir blakusefekts. Tanī brīdī, kad mēs devām pašvaldībām tiesības noteikt gan nodokļu atlaides, gan likmes, nebija mērķis radīt instrumentu, ar ko viena pašvaldība varētu mākslīgi piesaistīt citas pašvaldības iedzīvotājus savai teritorijai. Bet tajā gadījumā,
kad personai ir vairāki īpašumi un personai ir tiesības deklarēties jebkurā no šiem īpašumiem vai īrētā īpašumā, tanī brīdī persona sāk izvēlēties sev izdevīgāko modeli,
un arī pašvaldība, ņemot vērā iedzīvotāju rīcību, spēj īstenot tādu politiku, kāda nebija paredzēta, dodot pašvaldībām lielākas tiesības nekustamā īpašuma nodokļa jomā.»
No 110 Latvijas novadiem tikai 12 Pierīgas pašvaldībās iedzīvotāju skaits pieaug.
Vecpiebalgas novadā šobrīd dzīvo 4400 iedzīvotāju. Piecu gadu laikā uz dzīvi citur pārcēlušies 155 iedzīvotāji. Vecpiebalgas novada domes priekšsēdētāja Ella Frīdvalde-Andersone atzīst: «Rīgas pašvaldība ir izdarījusi to, ko tiesiskā valstī ikviena pašvaldība var izdarīt - to, kas likumā ir atļauts. Es ceru, ka tas tik būtiski neietekmēs Vecpiebalgas novadu tieši un Vecpiebalgas novada ieņēmumus.»
Viņa atzīst, ka citu pašvaldību rīcībā nav tādu iespēju iedzīvotāju piesaistīšanai kā galvaspilsētai. Patlaban no 4 miljonu Vecpiebalgas budžeta 1,6 miljoni ir ienākumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa. Novadā savu deklarēto adresi ir saglabājuši daudzi piebaldzēni, kas tagad strādā Rīgā, bet Piebalgā atgriežas tikai brīvdienās.
«Ir tiešām ļoti liels īpatsvars, kas dzīvo un strādā Rīgā, bet ir deklarējušies šeit, un ir ļoti daudz rīdzinieku, kas dzīvo un strādā Rīgā, kam šeit ir lauku mājās un viņi ir deklarējušies Vecpiebalgas novadā, jo viņi saka, ka viņiem patīk tas, ko dara pašvaldība, viņi redz, kur aiziet viņu nodokļi. Mums ir arī tādi iedzīvotāji,» skaidro Vecpiebalgas novada vadītāja.
Ziemā Vecpiebalgā ir tukšs un kluss. Dzīvība te atgriežas brīvdienās un vasarās.
Par deklarēšanos Rīgā domā piebaldzēns Jānis Balodis. Viņš uz Rīgu pārcēlies studiju laikā, tagad te strādā un pirms pusotra gada paņēmis kredītu un nopircis dzīvokli, kur patlaban dzīvo ar sievu un bērniņu. Līdz šim ir deklarējies Vecpiebalgā vecāku mājās.
Viņš ir savas dzimtās vietas patriots un līdz nodokļa paaugstināšanai nav domājis deklarēties Rīgā.
«Es to uzzināju pavisam nesen, pirms divām dienām, mani par to painformēja darba kolēģis, kuram arī ir savs dzīvoklis Rīgā, kurš arī ir deklarējies provincē. Sākām pētīt situāciju un sapratām, ka tas
ikgadējais maksājums būs krietni lielāks, kāds tas ir bijis līdz šim. Es domāju, ka tas būs tāds brangs trīsciparu skaitlis. Pamatīgs trieciens ģimenes maciņam,»
atzīst vecpiebaldzēns.
Lai aprēķinātu nodokļus, valsts un pašvaldības ņem vērā, kur iedzīvotājs ir deklarējis savu dzīves vietu 1.janvārī. Nodokļu aprēķinus iedzīvotāji saņems tikai februārī. Rīgas namīpašnieku biedrības vadītāja Rita Bednarska uzskata, ka arī
liela daļa namīpašnieku vēl nezina par izmaiņām, turklāt sašutuši varētu būt arī īrnieki, kuriem šis nodoklis, iespējams, būs jānosedz.
«Likums par dzīvojamo telpu īri atļauj mums ierakstīt rēķinos proporcionāli dzīvojamai platībai šos maksājumus par nekustamā īpašuma nodokli,» sacīja Bednarska.
Ameriks gan iebilst, ka šie noteikumi tika pieņemti jau jūnijā un iedzīvotājiem bija seši mēneši, lai deklarētos. «Tas, ka mēs gatavojamies ziemai un ka viņa mūs pārsteidz nesagatavotus, tas ir tādā latviskā garā.»