Kopējā nodokļu likme uzņēmumiem Latvijā joprojām ir zemākā Baltijas valstīs, secināts jaunākajā Pasaules Bankas grupas un «PricewaterhouseCoopers» (PwC) sagatavotajā ziņojumā par nodokļu situāciju pasaulē.
PwC: Kopējā nodokļu likme uzņēmējiem Latvijā ir zemākā Baltijas valstīs
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Latvijā šī likme ir 35,9%, Igaunijā - 49,4% un Lietuvā - 42,6%.
Kopumā zemākā likme Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) reģionā ir Horvātijā (20%), bet augstākā - Francijā (62,7%).
Latvijas kopējo nodokļu likme ir 27.vietā pasaulē un 12.vietā ES/EBTA reģionā.
Latvijas 35,9% likmi veido 6,3% uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN), 26,6% darbaspēka nodokļa un 3% pārējo nodokļu.
Salīdzinājumā ar 32 ES/EBTA valstīm
Latvijā ir salīdzinoši zema UIN likme un vidēji augsti darbaspēka nodokļi.
Patērētais laiks saistību kārtošanai Latvijā ir 193 stundas, kas joprojām ir virs vidējā rādītāja ES/EBTA reģionā (173 stundas).
Turpretī maksājumu skaits Latvijā ir viens no mazākajiem pasaulē un Eiropā - tikai septiņi, ierindojot Latviju 3.vietā ES/EBTA reģionā. Pirmajā un otrajā vietā attiecīgi ir Norvēģija un Zviedrija.
«Uzņēmēji nereti sūdzas par nodokļu slogu Latvijā, taču, izvērtējot konkrētos skaitļus un salīdzinot sevi ar citām Eiropas valstīm, tam nav reāla pamata.
Daudz nopietnāks drauds uzņēmējiem Latvijā ir ēnu ekonomika,
kas rada negodīgu konkurenci un pamatīgu slogu godprātīgajiem nodokļu maksātājiem, jo problēma ir nevis nodokļu apmērā, bet to nemaksāšanā vispār,» pētījuma rezultātus komentē PwC valdes priekšsēdētāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska.
«Lai veicinātu uzņēmēju uzticēšanos,
valsts pārvaldes galvenais uzdevums ir izstrādāt nodokļu politiku, definējot prioritārās un atbalstāmās uzņēmējdarbības nozares, kā arī izveidot nelielu, taču efektīvu valsts pārvaldi.
Savukārt Valsts ieņēmumu dienestam būtu jāveicina nodokļu maksāšanas kultūra, cīnoties ar nodokļu nemaksātājiem, tos diferencējot un piemērojot dažādas sadarbības pieejas. Nedrīkst izmantot vienus un tos pašus līdzekļus pret ļaunprātīgiem nemaksātājiem un tiem uzņēmējiem, kuri vēlas un ir gatavi maksāt nodokļus, taču nepareizi tos piemērojuši savas nezināšanas vai neprasmes dēļ,» uzsver Elksniņa-Zaščirinska.
Savukārt PwC Nodokļu nodaļas direktore Ilze Rauza norāda, ka
pastāv neizmantotas iespējas uzlabot Latvijas sasniegumus.
Rauza skaidro, ka Latvijas rādītāji salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm, tostarp Lietuvu un Igauniju, apliecina mūsu valsts un nodokļu likmes augsto konkurētspēju, taču laiks, ko patērējam deklarāciju sagatavošanai un saistību kārtošanai, joprojām ir pārāk ilgs - 193 stundas, kas ir ievērojami vairāk nekā Igaunijā, Lietuvā un vidēji Eiropā. Lai to uzlabotu, būtiska ir elektroniskā nodokļu deklarēšana. Citu valstu prakse rāda, ka pilnīga pāreja uz deklarāciju iesniegšanu elektroniski, kā arī valsts datubāzu un informācijas sistēmu sasaiste, piemēram, Polijai ir palīdzējusi būtiski saīsināt nodokļu saistību kārtošanai nepieciešamo laiku, informē Rauza.
Līdztekus pasaules un Eiropas valstu salīdzinājumam «Paying Taxes 2016» pārskata jaunākajā izdevumā secināts, ka elektroniskā nodokļu deklarēšana un maksāšana pērn bijusi visizplatītākā pasaules valstu veiktā nodokļu reforma. Tās rezultātā vidēja izmēra uzņēmumiem visā pasaulē kļuvis vieglāk samaksāt nodokļus, bet uzņēmumu maksājamo nodokļu likmju samazināšanas vietā tagad galvenā uzmanība tiek pievērsta tehnoloģiju ieviešanai un nodokļu saistību izpildes sloga atvieglošanai. Pārskatā redzams, ka vislielākās reformas joprojām būs nepieciešamas valstīs ar zemiem ienākumiem.
Pārskatā secināts, ka parauguzņēmuma kopējā nodokļu likme, kas definēta atbilstoši «Doing Business» projekta metodoloģijai, pasaulē vidēji ir 40,8% no komercdarbības peļņas, kas ir tikai par 0,1 procentpunktu mazāk nekā pērn. Šāds uzņēmums veic 25,6 nodokļu maksājumus gadā un savu nodokļu saistību izpildei patērē 261 stundu, kas ir par divām stundām mazāk nekā pērn.
Pētījumā aptvertajā 10 gadu laikposmā vidēji pasaulē saistību izpildes laiks ir samazinājies par 61 stundu, bet maksājumu skaits - par 8,2 maksājumiem, lielā mērā pateicoties elektroniskās nodokļu deklarēšanas un maksāšanas sistēmas ieviešanai un uzlabošanai. Elektroniskajai deklarēšanai joprojām ir būtiska ietekme nodokļu administrēšanas sloga atvieglošanā. Visā pasaulē visizplatītākā nodokļu reformas iezīme pērn bija elektroniskās deklarēšanas un maksāšanas sistēmas ieviešana vai uzlabošana, informē PwC.
Valstis, kuras ir investējušas elektroniskās deklarēšanas un maksāšanas infrastruktūrā, no šīm sistēmām gūst ievērojamu labumu. Turpretī valstis ar zemiem ienākumiem, kurās bieži vien ir liels nodokļu saistību izpildes slogs, uzrādījušas visniecīgāko samazinājumu saistību izpildes laika un maksājumu skaita rādītājos. Tas liecina, ka šajās valstīs vispirms jāatrisina citi jautājumi, piemēram, mūsdienīgas komunikāciju infrastruktūras izveide, un tikai pēc tam šīs valstis būs spējīgas reformēt savu nodokļu sistēmu. Pētījumā ir aplūkoti arī potenciālie ieguvumi no efektīvas nodokļu saistību izpildes sistēmas, kas ļautu mazināt ēnu ekonomikas īpatsvaru.
«Paying Taxes» pētījums tiek veikts 189 pasaules valstīs. Pētījumā «Paying Taxes 2016» tiek mērīti visi obligātie nodokļi un iemaksas, kuras vidēja izmēra uzņēmumam jāmaksā konkrētā gadā (šajā gadījumā - 2014.gadā). Mērīto nodokļu un iemaksu vidū ir peļņas jeb uzņēmumu ienākuma nodoklis, sociālās iemaksas un nodarbinātības nodokļi, kurus maksā darba devējs, kā arī nekustamā īpašuma nodokļi, īpašuma atsavināšanas nodokļi, dividenžu nodoklis, kapitāla pieauguma nodoklis, finanšu darījumu nodoklis, atkritumu savākšanas nodokļi, transportlīdzekļu un ceļa nodokļi, kā arī citi nelieli nodokļi vai nodevas.