Padomju laikā celto ēku visaptverošai atjaunošanai visā Latvijā vajadzīgi aptuveni astoņi miljardi eiro, žurnālistiem teica nevalstiskās organizācijas «Ēku saglabāšanas un energotaupības birojs» (ESEB) valdes loceklis Kristaps Zvaigznītis.
Padomju ēku visaptverošai atjaunošanai Latvijā vajadzīgi aptuveni € 8 miljardi
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Puse jeb četri miljardi eiro vajadzīgi visaptverošai atjaunošanai Rīgas pilsētā, kur atrodas puse no Latvijā esošajām padomju ēkām.
Kopumā Latvijā esot ap 38 000 padomju ēku. Līdz šim Latvijā ir atjaunotas 650 padomju ēkas, bet ar pieejamo Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumu varētu atjaunot aptuveni 1700 ēkas.
Nolūkā piesaistīt finansējumu ir izveidota jauna investīciju piesaistes platforma padomju ēku renovācijai Latvijā un speciāls sabiedriskais fonds LABEEF («Latvian Baltic Energy Efficiency Facility»).
Gatavību iesaistīties projektā kā potenciālais investors ir paudusi Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB), apstiprināja ERAB pārstāvis Toivo Millers, piebilstot, ka tādā veidā ERAB apliecina projekta ilgtspēju un potenciālu risināt padomju ēku atjaunošanas problēmu Latvijā.
Millers informēja, ka kopējais ERAB viena gada finansējums šādu atjaunošanas projektu īstenošanai ir aptuveni trīs miljardi eiro. Patlaban tiek turpinātas sarunas ar vairākiem citiem privātā kapitāla investoriem, kā arī ar valsts atbildīgajām institūcijām Latvijā. Plānots, ka sākumposmā tiks piesaistītas investīcijas ap 20 miljoniem eiro, kas nodrošinātu 80 ēku atjaunošanu pirmajos trīs gados.
Taču, cik lielu daļu ERAB varēs virzīt šī projekta līdzfinansēšanai, varētu būt zināms divu līdz trīs mēnešu laikā, piebilda Millers.
Fonda LABEEF līdzdibinātājs Nikolass Stanciofs uzsvēra, ka šis ir alternatīvs rīks, ko būs iespējams savietot līdz ar patlaban pieejamiem finanšu avotiem ēku atjaunošanai. LABEEF ir iecerēts kā ilgtermiņa projekts, kurā laika gaitā varēs iesaistīties arī citi investori.
Stanciofs uzsvēra, ka šis būs nozīmīgs projekts ne tikai valstij kopumā, bet arī pašvaldībām, kuru teritorijā esošajām ēkām būtu pieejams vēl viens finanšu instruments ēku renovācijai un energoefektivitātes paaugstināšanai. Dalība šajā projektā valstij kopumā un pašvaldībām sniegs iespējas uzlabot tās dzīvojamā fonda kvalitāti un energoefektivitāti, atvieglot finansēšanas nosacījumus namu apsaimniekotājiem un iedzīvotājiem, kā arī mazināt ietekmi uz klimata pārmaiņām, samazinot ogļskābās gāzes izmešus.
LABEEF nodrošinās projekta caurskatāmību gan no būvnieku, gan apsaimniekotāju puses. Tas būtu atjaunošanas projekta uzraugs un vienlaikus konsultants. LABEEF viens no darbības virzieniem būs jauna koncepta izveide renovācijas projektu pārvaldībai, nodrošinot daudz lielāku caurskatāmību un ekonomisko efektivitāti mājas iedzīvotājiem. Plānots, ka jaunā projektu pārvaldības platforma, ko piedāvās LABEEF, ar laiku veicinās iedzīvotāju un apsaimniekošanas uzņēmumu uzticēšanos un iedrošinās īstenot ēku renovācijas projektus.
«Mēs varam nodrošināt labākos speciālistus, konsultantus un juristus, kas darbotos iedzīvotāju labā. Tāpat mēs pārņemam ASV un citu Eiropas valstu labo praksi Energoefektivitātes pakalpojumu līgumu (»Energy Perfomance Contracting» - EPC) ar iedzīvotājiem izstrādāšanā un izmantošanā. Šāds līgums uzliek par pienākumu enerģijas servisa kompānijai (ESKO) turpmākos 15 līdz 25 gadus garantēt noteiktu energoefektivitātes līmeni un sniegt garantijas veiktajiem darbiem visu līguma termiņu. Pēc mūsu aprēķiniem, ietaupījumiem ir jābūt aptuveni 50% no līdzšinējām siltuma izmaksām. Iedzīvotāji neuzņemas kredītsaistības, un maksā rēķinus par siltumu līdzšinējā apmērā, bet ietaupītā nauda tiek novirzīta investīciju atmaksāšanai,» stāstīja Stanciofs.
Lai veicinātu investoru uzticēšanos fondam un nodrošinātu tā darbības caurskatāmību, esot nolemts dibināt sabiedrisku organizāciju fonda darbības uzraudzīšanai - «Funding for Future». Par tās reģistrācijas valsti tika izvēlēta Nīderlande. Ņemot vērā tās stingrās finanšu uzraudzības prasības, tas būs papildu garants investīciju drošībai starptautiskajiem investoriem, atzina Stanciofs.
Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētājs un fonda LABEEF padomes loceklis Andris Siliņš atzina, ka Latvijā dzīvojošie pensionāri ir ieinteresētākie iedzīvotāji padomju ēku atjaunināšanā. Viņš pauda cerību, ka šī projekta īstenošanā iesaistīsies arī pašvaldības, valsts, varbūt arī radinieki.
Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvis Andris Akermanis atzīmēja, ka pašvaldības iespēju robežās ir bijušas klāt līdzšinējo atjaunošanas darbu laikā, taču pašvaldībām ir ierobežotas iespējas pašām finansēt ēku atjaunošanu. Lai arī no šī gada vidus vai arī gada otrajā pusē ēku atjaunošanas procesam ir jāturpinās, tomēr ES nauda var aptvert nelielu daļu no ēkām.
Uzņēmējiem, kā arī citiem interesentiem, kas būtu ieinteresēti iesaistīties šajā projektā, ir iespēja vērsties pie ESEB, informēja ESEB valdes loceklis Zvaigznītis.
Apliecinot gatavību sadarboties, lai sekmētu visaptverošu daudzdzīvokļu ēku atjaunošanas procesu un veidotu konstruktīvu sadarbību ilgtermiņa risinājumu nodrošināšanai, projekta iniciatori un partneri šodien parakstīja kopīgu memorandu.
Projekta iniciatoru un partneru vidū ir ESEB, ERAB, Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) un «SUNShINE» projekts, Latvijas Pašvaldību savienība, Latvijas Pensionāru federācija.
LABEEF valdes locekļa funkcijas pildīs Stanciofs, bet fonda darbību uzraudzīs padome dažādu jomu ekspertu sastāvā - Aigars Laizāns, Pensionāru federācijas priekšsēdētājs Siliņš un finanšu eksperti Harijs Švarcs un Gunta Cekule.
Jau vēstīts, ka LABEEF būs alternatīvs instruments ēku renovācijai Latvijā, paredzot jau pirmajos trīs gados atjaunot līdz 60 ēkām dažādos Latvijas reģionos.
Aptuveni 70% Latvijas iedzīvotāju dzīvo padomju laika daudzdzīvokļu dzīvojamos namos, kas būvēti laikposmā no 1945.gada līdz 1992.gadam un kuriem ir noteikts lietošanas termiņš, kuru nevarēs pagarināt, ja nākamajos 10-20 gados netiks veikti būtiski renovācijas darbi.
Latvijā līdz šim galvenais padomju laiku ēku atjaunošanas finansēšanas avots ir ES fondu līdzekļi, kuri būs pieejami tikai līdz 2020.gadam. Valsts līmenī ir jārisina jautājums, ko darīt pēc tam, tāpēc, apzinoties situāciju, nevalstiskās organizācijas kopā ar RTU speciālistiem, nozares un finanšu ekspertiem ir izstrādājuši investīciju piesaistes risinājumu problēmas risināšanai ilgtermiņā.
Investīciju platformas izveidi finansiāli atbalsta arī Eiropas Komisijas programmas «Apvārsnis 2020» projekts «SUNShINE», kura iniciatori ir RTU un nozares eksperti. Projekta gaitā tiks izstrādāti inovatīvi finanšu un zināšanu koncepti daudzdzīvokļu ēku atjaunošanai, ko nākotnē plānots izmantot ne tikai Latvijā, bet arī citās Austrumeiropas valstīs.