Krievijas iekšlietu iestādes un centrālā banka no 2014.gada otrā pusgada līdz 2015.gada beigām ir izskaudušas 250 «finanšu piramīdas», kurās iedzīvotāji bija ieguldījuši apmēram divus miljardus rubļu (24,15 miljonus eiro), trešdien paziņoja Krievijas Bankas vadītāja vietnieks Vladimirs Čistjuhins.
Čistjuhins intervijā laikrakstam «Rossijskaja gazeta» atzīmēja, ka pēdējā laikā Krievijā «finanšu piramīdas» tiek veidotas ne tikai pēc bēdīgi slavenā uzņēmuma MMM shēmas.
Viņš sacīja, ka ir aktivizējušās krāpnieciskas firmas, kas maskējas par mikrofinanšu organizācijām un kredīta patērētāju kooperatīviem, kā arī tā sauktie «atbrīvotāji no parādiem».
Čistjuhins paskaidroja, ka «atbrīvotāji no parādiem» sola potenciālajiem klientiem atrisināt problemātiska parāda jautājumu, ja viņi tiem nodos savu parādu un samaksās atlīdzību. "Pēc tam krāpnieki kādu laiku maksā kreditoriem, lai tie netraucētu savus parādniekus un apmāns uzreiz neatklātos. «Atbrīvotāji no parādiem» dzīvo neilgi: gada ceturksni vai pusgadu, pēc tam pazūd, un kreditori ar divkāršu enerģiju ķeras klāt parādniekam,» sacīja centrālās bankas vadītāja vietnieks.
Krievijas Banka iepriekš paziņoja, ka atbalsta administratīvas un kriminālas atbildības ieviešanu par «finanšu piramīdu» organizēšanu. Attiecīgus grozījumus Administratīvās atbildības kodeksā ir pieņēmusi Valsts dome pirmajā lasījumā.
Šie grozījumi paredz, ka administratīvs naudassods par «finanšu piramīdu» veidošanu, darbību un reklāmu var būt līdz vienam miljonam rubļu (12,08 tūkstošiem eiro). Grozījumi arī paredz piespiedu darbu līdz četriem gadiem vai brīvības atņemšanu līdz vienam gadam, bet sevišķi smaga nozieguma gadījumā – piespiedu darbu līdz sešiem gadiem vai brīvības atņemšanu līdz diviem gadiem.
