ES naudas izkrāpšanā vainotajam zemes īpašniekam Fokerotam būs jāmaksā € 25 900 sods

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Nav zināms / LETA

Viens no Latvijā lielākajiem mežu zemes īpašniekiem Modris Fokerots, kurš tika apsūdzēts Eiropas Lauksaimniecības fonda līdzfinansējuma 179 209 eiro apmērā izkrāpšanā no Lauku atbalsta dienesta (LAD) un mēģinājumā izkrāpt no valsts budžeta 48 733 eiro kā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) pārmaksas atmaksu, ir atzinis savu vainu. Fokerots 10.martā parakstījis vienošanos ar prokuroru par vainas atzīšanu un sodu - 70 minimālajām mēnešalgām jeb 25 900 eiro, apstiprināja Saldus rajona prokuratūras prokurors Kaspars Didzis.

Fokerots savu vainu ir atzinis pilnībā.

V

iņš ir atmaksājis no LAD saņemto finansējumu mežu grāvju atjaunošanai savos un meitām piederošajos īpašumos,

un LAD vairs neuztur prasību par nodarītā kaitējuma piedziņu. Lieta ir apjomīga, tajā bija četri apsūdzētie un daudz liecinieku, un tās iztiesāšana tiesā, iespējams, būtu vilkusies gadiem, atzina prokurors.

Arī pārējie trīs apsūdzētie, proti, uzņēmumu un apakšuzņēmēju pārstāvji, ar kuru īpašumā vai kontrolē esošajām kompānijām slēgti fiktīvi līgumi un kuri tika vainoti krāpšanas atbalstīšanā, ir vienojušies ar prokuroru par vainas atzīšanu un sodu. Viens apsūdzētais - Jānis Slišāns - saņēmis sodu 20 minimālo mēnešalgu jeb 7400 eiro apmērā, bet pārējie divi - Arvis Auziņš un Sergejs Kokins - katrs 15 minimālo mēnešalgu jeb 5550 eiro apmērā.

Kā informēja prokurors, sods jāsamaksā mēneša laikā pēc sprieduma stāšanās spēkā, lai gan pastāv iespēja to sadalīt un veikt apmaksu pa daļām gada laikā. Krimināllikuma 41.pants noteic, ka gadījumā, ja naudas sods, kas noteikts 31 līdz 200 minimālo mēnešalgu apmērā, nav samaksāts, to aizstāj ar brīvības atņemšanu, vienu minimālo mēnešalgu rēķinot kā četras brīvības atņemšanas dienas, taču ne vairāk par vienu gadu.

Saldus rajona tiesā informēja, ka tiesas spriedumam būtu jāstājas spēkā šajās dienās, taču vēl tiek gaidīts, vai tas nebūs pārsūdzēts, jo kasācijas sūdzību, ja tāda būtu iesniegta, var sūtīt arī pa pastu un tiesa to vēl varētu nebūt saņēmusi.

Ar Fokerotu aģentūrai LETA neizdevās sazināties. Pērn februārī Fokerots apliecināja, ka viņš iesaistīts tiesvedībā saistībā ar Eiropas Lauksaimniecības fonda naudas līdzekļu izkrāpšanu un ļaunprātīgu izvairīšanos no nodokļu nomaksas, par ko iepriekš informēja Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Toreiz Fokerots norādīja, ka apsūdzībai nepiekrīt un uzskata, ka neko nav pārkāpis.

«Esmu nomaksājis visu, kas pienākas, un

nav neviena likuma panta, ko es būtu pārkāpis, bet problēma ir VID darbinieku visatļautībā un iznīcinošajā attieksmē pret biznesu.

Par to liecina fakts, ka manas grāmatvedes klātbūtnē VID vadošais darbinieks pasaka acīs - neliksim mieru, jo no jums ir ko paņemt,» toreiz teica Fokerots.

Viņš norādīja, ka nesaskata neko noziedzīgu savā līdzšinējā saimnieciskajā darbībā, jo «visas meliorācijas būves un infrastruktūra ir sakārtota pēc visiem attiecīgajiem ES standartiem».

Fokerots ir viens no lielākajiem zemes īpašniekiem Latvijā.

Viņa ģimenes īpašumā ir vairāk nekā 6000 hektāru meža un lauksaimniecības zemes.

Kā ziņots, VID Finanšu policijas pārvalde 2015.gada 9.februārī Saldus rajona prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai nosūtīja kriminālprocesu par divu fizisku personu veiktajām noziedzīgajām darbībām saistībā ar Eiropas Lauksaimniecības fonda naudas līdzekļu izkrāpšanu un ļaunprātīgu izvairīšanos no nodokļu nomaksas.

Krāpniecības rezultātā valsts budžetam esot nodarīti kopējie zaudējumi nenomaksātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) 48 733,88 eiro apmērā, bet Lauku atbalsta dienestam nodarīti zaudējumi 179 209,27 eiro apmērā.

Izmeklēšanas laikā konstatēts, ka viena fiziska persona, būdama PVN maksātāja, 2010.gadā, izmantojot apzināti radītas fiktīvas darījumu ķēdes mehānismu, īstenoja šķietamu meliorācijas darbu veikšanu. Šī persona krāpnieciskajā shēmā iesaistīja citas fiktīvas juridiskas personas ar paša ģimeni saistītos nekustamajos īpašumos, iepriekš norādīja VID.

Kā toreiz ziņoja VID, noziedzīgo darbību rezultātā iegūtie finanšu līdzekļi, visticamāk, tikuši izmantoti samaksai nelegāli nodarbinātām, izmeklēšanas laikā nenoskaidrotām personām, kā arī samaksai par tehniku un palīgmateriāliem.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu