Jau vairākus gadus Latvijas veselības aprūpes tirgū nav ienākuši jauni spēlētāji, kuri varētu pretendēt uz pacientu ārstēšanu par valsts naudu. Lai ielauztos šajā tirgū, ir uzliktas pārmērīgas barjeras, un priekšroka tiek dota esošajiem lielajiem medicīnas centriem. Tie ir galvenie secinājumi arī Konkurences padomes tikko pabeigtajā ziņojumā par Medicīnas pakalpojumu tirgus uzraudzību, svētdien ziņoja Latvijas Televīzijas raidījums «De facto».
«Savējo klubiņš» - tā «Veselības centra 4» vadītājs Māris Rēvalds nosauc noslēgto grupu, kurai ir dota iespēja ārstēt cilvēkus par valsts naudu
un kas jauniem dalībniekiem nav atvērta. Viņa vadītā iestāde ir viena no lielākajām privātajām iestādēm, kas saņem tā sauktās valsts kvotas pacientu ārstēšanai. Viņš intervijā saka, ka viņam nebūtu iebildumu, ja valsts uz kvotām sludinātu jaunu atlasi, taču šobrīd situācija ir izdevīga esošajiem spēlētājiem.
«Kas vairāk attiecas uz privātiem pakalpojumu sniedzējiem, kuri radušies 90. gadu sākumā, tad tur bija zināma procedūra – tur bija pretendentu atlase, bija tādi kā konkursi, kur visi iesniedza biezas dokumentu paketes un kur notika zināma atlase, un vēsturiski šī procedūra bija zināmā mērā leģitīma. Tikai pēc tam, kad viņi bija kļuvuši par kluba biedriem, viņi ieguvuši zināmas privilēģijas uz papildu finansējuma saņemšanu, un jauni spēlētāji vismaz lielajās pilsētās netika ielaisti. No konkurences viedokļa – jā, tas nav tik veselīgi, jo jauni spēlētāji netika ielaisti,» saka Rēvalds.
Lielākie valsts apmaksāto ambulatoro pakalpojumu sniedzēji ir Stradiņa slimnīca (18 771 030 eiro) un Austrumu slimnīca (16 340 763 eiro). Taču arī privāto pakalpojumu sniedzēji saņem ievērojamus valsts pasūtījumus jeb tās sauktās kvotas pacientu ārstēšanai. Piemēram, «Veselības centru apvienība» šogad piedāvās valsts apmaksātos ambulatoros pakalpojumus 6 miljonu eiro apmērā (6 067 991 eiro), MFD Veselības grupa – divu miljonu (1 999 891 eiro), aptuveni tikpat - arī Veselības centrs 4 (1 981 663 eiro) un «Medicīnas sabiedrība ARS» – 1,38 miljonu (1 381 414 eiro) apmērā.
Jauni tirgus dalībnieki, tostarp ārsti ar savām privātpraksēm noslēgtajā tirgū ielauzties tikpat kā nevar.
Endokrinoloģe Ilze Lagzdiņa stāsta, ka to labprāt darītu, taču privātprakse viņas specialitātē ir maz iespējama bez pacientiem, kuru vizītes apmaksā valsts.
Ārsta karjera un atlīdzība šobrīd lielā mērā atkarīga no medicīnas centriem, kuri var diktēt savus noteikumus.
Jau pirms trim gadiem Endokrinologu biedrība vērsās pie Veselības ministrijas ar priekšlikumiem par tiešo līgumu slēgšanu ar ārstu praksēm. «Mēs redzējām, ka tās ārstu prakses, kas līdz 2008.gadam bija paguvušas noslēgt līgumu ar Nacionālo veselības dienestu, šajās praksēs mediķu atalgojums ir lielāks nekā tiem, kas strādā veselības centros. Vidēji mēs izrēķinājām, ka tie ir 20% - tā ir daļa, ko iestāde patur sev peļņai,» raidījumam «Se facto» saka Ilze Lagzdiņa.
Pirms diviem gadiem sāktajā pētījumā par medicīnas pakalpojumu tirgu Konkurences padome analizēja datus no astoņpadsmit ārstniecības iestādēm un papildus pievērsa uzmanību noteikumiem, pēc kuriem sadala ambulatoro pakalpojumu kvotas. Secinājumi –
šai tirgū ieviestas milzīgas barjeras, kas liedz ienākt jauniem dalībniekiem.
«Ja būtu pārdomāta Veselības ministrijas politika – kādus pakalpojumus attīstīt, kam kur ļaut attīstīt privātprakses, ne tikai koncentrēt lielajos medicīnas centros – tad būtu daudzas izmaksas, kas samazinātos. Tam visam vajadzētu padarīt cenu zemāku, nekā tā ir šobrīd.
Pētījums atklāj ļoti neglītu situāciju daudzās jomās, kas ir veselības aprūpes tirgū,»
saka Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama.
Liepājā endokrinologu skaits ir ierobežots. Ja Lagzdiņa izveidotu savu praksi, medicīnas centram būtu jāmeklē ārsts citur, kurš, iespējams, pieņemtu retāk. Taču šādā gadījumā kvotas nepārdala par labu ārsta privātpraksei, pat redzot, ka pakalpojums te, iespējams, būtu kvalitatīvāks. Taču
pakalpojuma kvalitāte un pieejamība pacientiem pēc šiem nosacījumiem nespēlē izšķirošo lomu, secinājusi Konkurences padome.
«Ārsts var pretendēt, un tad Nacionālais Veselības dienests vērtē šo pieteikumu, un mēs vienmēr skatāmies - ja pakalpojumu sniedzēju izkārtojums ir samērīgs, tad mēs neņemam nost.
Mēs esam vairāk ieinteresēti pakalpojumu koncentrācijā, ka pacients var saņemt vairāk pakalpojumu vienuviet,
nevis saskaldīt starp ļoti daudzām praksītēm, kad pacients pats sevi menedžē starp ļoti daudzām praksītēm un pārvietojas starp tām,» saka Nacionālā veselības dienesta vadītāja Daina Mūrmane-Umbraško.
Kopš 2012.gada medicīnas pakalpojumu veidos, ko analizēja Konkurences padome, tirgū neviens jauns dalībnieks nav ienācis.
Nacionālais veselības dienests pērn saņēmis septiņus lūgumus piešķirt valsts kvotas pacientu ārstēšanai - dermatoloģijā, ginekoloģijā, ķirurģijā, rehabilitācijā, arī onkoloģijā. Taču visiem līguma slēgšana ar valsti atteikta.
«Skatoties uz šiem Ministru kabineta noteikumiem, pat grūti ir noticēt, ka tie ir pieņemti valstī, kas jau vairāk nekā 20 gadus dzīvo tirgus ekonomikā,»
saka Konkurences padomes vadītāja. Taču Veselības ministrijas pārstāvis Ēriks Miķītis oponē: «Tirgus mehānismi un konkurence nevar būt pirmajā vietā. Tam tirgum ir jābūt pietiekami regulētam, jo pirmajā vietā ir pakalpojumu nodrošināšana iedzīvotājiem.»
Pētījums arī atklāj, ka
tur, kur tarifs ir pārāk zems, trūkstošo daļu sedz no maksas ieņēmumiem, bet tas savukārt padara dārgākus pašus maksas pakalpojumus.
«Ārsts vienas iestādes ietvaros dara abus šos darbus. Viņš klaušu kārtībā apkalpo šos valsts pacientus, un par to ārstniecības iestādes vadītājs viņam ļauj strādāt arī par samaksu,» saka Rēvalds.
Tā kā vispārējās atlases par pacientu ārstēšanu nav veiktas kopš 2008.gada, tikai tur, kur nav gatavs strādāt neviens no esošajiem tirgus dalībniekiem, teorētiski pastāv cerības ielauzties jauniem. «Ik pa laikam ir diskusijas par šādu jaunu vispārējas atlases veikšanu, jo iespējams, ka ir nepieciešams kaut ko sapurināt drusku šajā veselības tirgū (..) tas būtu milzīgs darbs, bet nevar noliegt, ka to varētu veikt, lai pēc būtības paskatītos uz pakalpojumu sniedzējiem, un nopirkt ne lētāk, bet kvalitatīvāk.»
Tiesa,
lēmums par jaunu atlasi pakalpojumu sniedzējiem būtu vispirms jāpieņem politiskā līmenī.
Taču Nacionālā veselības dienesta vadītāja atzīst, ka
jautājumā par iespējamu jaunu atlasi valsts finansējuma saņēmējiem jūtama ļoti liela pretestība.
Veselības ministrija šobrīd nav plānojusi pārskatīt barjeras, kuras konkurences padome uzskata par ierobežojošām.
Taču tā neizslēdz, ka šādas sarunas varētu notikt pēc iepazīšanās ar ziņojumu. Jāpiebilst, ka Konkurences padomes dienaskārtībā būs arī valsts apmaksāto medicīnas pakalpojumu tarifu veidošana.