Policijā pērn saņemti 428 iesniegumi saistībā ar maksātnespējas jomu

Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisija šodien turpināja skatīt jautājumus par maksātnespējas procesiem un to problemātiku. Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Evika Siliņa (V) norādīja, ka pēdējos gados ministrija daudz ir diskutējusi par maksātnespējas procesiem, uzsverot, ka būtībā policija jau saskaras ar procesa sekām, uzsverot, ka tiešām problēmu šajā jomā ir daudz un tā nebūt nav vienkārša.

Viņa skaidroja, ka tad, kad policija saņem lietas saistībā ar šiem noziegumiem, ļoti bieži dažādi dokumenti ir vai nu nozaudēti, vai slēpti, kā arī policijai jāsaskaras ar citām problēmām.

Valsts policijas (VP) Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) pārstāvji stāstīja, ka VP pērn saņēma 428 iesniegumus no 32 444 kopumā saistībā ar maksātnespējas jomu. 2015.gadā tika sākts 41 process, bet lielākajā daļā gadījumu bija pieņemti lēmumi atteikt sākt kriminālprocesus. Visvairāk iesniegumus policijā iesniedz paši administratori - 369, savukārt 36 gadījumos tās ir juridiskās personas, bet 14 gadījumos - kreditoru pārstāvji.

ENAP pārstāvji stāstīja, ka maksātnespējas procesa administratori parasti vēršas policijā par parādnieku pārstāvju rīcību, piemēram, par dokumentu neiesniegšanu, kā arī par novešanu līdz maksātnespējai.

Runājot par tendencēm, tika norādīts, ka maksātnespējas lietās parādās fiktīvie kreditori, kuriem parāda summas ir daudz lielākas nekā citiem kreditoriem. Tāpat vērojamas arī reiderisma tendences.

Policija ir konstatējusi, ka Maksātnespējas likumā nav noteikts administratoru kontroles mehānisms, jo pēc būtības administratori lēmumus pieņem vienpersoniski, kas rada risku administratoru negodprātīgai rīcībai. ENAP pārstāve izteicās, ka «administratorus it kā uzrauga visi, bet tajā pašā laikā neviens», līdz ar to jāuzlabo kontroles funkcijas.

Tāpat kā problēmjautājumu policijas pārstāvji norādīja, ka noziedzīgi nodarījumi maksātnespējas jomā tiek kvalificēti kā mazāk smagi, kur paredzētās sankcijas ir minimālas, līdz ar to personas netiek atturētas no noziedzīgu darbību veikšanas.

Maksātnespējas lietas diezgan slikti «virzās uz tiesu», sēdē piebilda ENAP pārstāvji.

Siliņa papildināja, ka tiek domāts par izmeklētāju izglītošanu, lai uzlabotu darba kvalitāti šo lietu izmeklēšanā. Viņa arī uzsvēra, ka bez kvalitatīviem auditiem nav iespējams izmeklēt šos procesus un te vajadzētu meklēt risinājumu, jo policija to nav spējīga darīt.

Ministrijas parlamentārā sekretāre arī piebilda, ka pavisam noteikti pašiem administratoriem būtu vajadzīga pašattīrīšanās.

«SEB bankas» pārstāvis sēdē izteicās par to, kāpēc policijā ir tik maz iesniegumu saistībā ar pārkāpumiem maksātnespējas procesos, paužot, ka ļoti bieži «nolaižas rokas», lai sagatavotu iesniegumus un lai lūgtu sākt procesu, ņemot vērā, ka procesi ir ilgi un visbiežāk «nekur nevirzās».

Primārā administratoru uzraudzība būtu jānodod kreditoru rokās, tā sēdē pauda maksātnespējas procesa administrators Haralds Velmers. Arī viņš uzsvēra dokumentu neesamības faktu procesos, kas samazina administratoru iespējas vērsties policijā.

«Pietiks runāt, laiks strādāt. Nevajag meklēt iemeslus, lai nedarītu. Mēs nedrīkstam atļauties zaudēt vēl vairākus miljonus nākotnē,» sēdē rezumēja Latvijas Komercbanku asociācijas padomnieks Kazimirs Šļakota.

Apakškomisijas vadītāja Solvita Āboltiņa (V) sacīja, ka patlaban šajās diskusijās tiks ieturēta pauze līdz 3.jūnijam. Viņa uzsvēra, ka no visām prezentācijām un diskusijām izrietēja secinājums, ka ir jārunā par procesa uzraudzību. 3.jūnijā Āboltiņa cer sagaidīt jau reālus secinājumus un ierosinājumus.