Mājokļu atbalsta programmas normatīvajos aktos nepieciešams ieviest skaidrību, informēja Valsts kontrolē (VK). VK norādīja, ka skaidrība nepieciešama par mājokļu atbalsta programmas mērķauditoriju un atbalsta piešķiršanas kritērijiem.
VK: jāvieš skaidrība mājokļu atbalsta programmas normatīvajos aktos
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Valsts budžeta likumā 2015. un 2016.gadam norādīts, ka Ekonomikas ministrijai (EM) valsts budžeta līdzekļi jānovirza pirmā mājokļa iegādes finansēšanai ģimenēm ar bērniem. Tomēr galvojuma piešķiršanu reglamentējošie normatīvie akti vienlaikus neparedz tā piešķiršanu atbilstoši nosacījumam «pirmā mājokļa iegāde», turklāt nevienā normatīvajā aktā nav skaidrots, kas tieši ir «pirmais mājoklis». VK revīzijā konstatējusi, ka tādējādi galvojumu piešķiršana var nesasniegt finansējuma piešķiršanas likumā patlaban definēto mērķi.
Pēc VK paustā, likums «Par valsts budžetu 2015.gadam» nosaka, ka EM budžeta programmā «Ekonomikas attīstības programma» ieskaitītie līdzekļi izmantojami «Pirmā mājokļa» programmas finansēšanai. Savukārt likums «Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā» nosaka, ka valsts sniedz palīdzību, nodrošinot, ka tiek sniegts galvojums par dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai ņemtā aizdevuma atdošanu. EM piešķirtais finansējums «Pirmā mājokļa» programmas finansēšanai tiek ieguldīts finanšu attīstības institūcijā «Altum», kura izsniedz un administrē galvojumus.
2015.gadā finanšu attīstības institūcijai «Altum» galvojumu sniegšanai tika piešķirts finansējums 2,335miljonu eiro apmērā.
VK informēja, lai arī finansējuma piešķiršanas likumā paredzēta līdzekļu novirzīšana pirmā mājokļa programmas finansēšanai, galvojumu piešķiršanu reglamentējošais normatīvais akts neparedz tādus galvojuma ņēmēju vērtēšanas kritērijus, kas nodrošinātu galvojuma piešķiršanu atbilstoši nosacījumam – pirmā mājokļa iegāde. Patlaban nevienā tiesību aktā nav skaidrojuma, nosacījumu un kritēriju par to, kas ir pirmais mājoklis, tāpēc galvojumu var saņemt arī kārtējā mājokļa iegādei.
Laika gaitā doma, kam līdzekļi piešķirami, ir mainījusies. Laimdotas Straujumas vadītā Ministru kabineta (MK) laikā EM bija noteikta kā atbildīgā institūcija par MK noteikumu izstrādi par galvojumu sniegšanu ģimenēm ar bērniem pirmā mājokļa iegādei. Savukārt pašreizējās valdības deklarācijā EM ir noteikta kā atbildīgā institūcija izstrādāt informatīvo ziņojumu par «mājokļu galvojumu atbalsta programmu ģimenēm, kurām ir nepieciešama palīdzība pirmās iemaksas nodrošināšanā». Atbalsta programma tiktu attiecināta primāri orientētajai mērķgrupai – kredītspējīgām ģimenēm, kurām ir problemātiski iekrāt pirmo iemaksu dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai.
VK norādīja, ka uzmanība jāvērš arī uz pašreizējo situāciju saistībā ar finansējuma trūkumu programmai, ko EM vēlas risināt ar papildu procentmaksājumiem galvojumam. VK uzsvēra, ka EM šajā situācijā jāpiemeklē ģimenēm ar bērniem labvēlīgākais risinājuma variants, lai tas vēl vairāk nebremzētu programmas mērķu sasniegšanu.
VK pauda uzskatu, ka, izstrādājot informatīvo ziņojumu par mājokļu galvojumu atbalsta programmu nepieciešams detalizēts valsts atbalsta programmas raksturojums, kurā tiktu noteikti nosacījumi un kritēriji, kuriem atbilstoši ģimenes var kvalificēties valsts atbalsta saņemšanai. Pašreiz normatīvajā aktā noteiktais galvojuma piešķiršanas nosacījums – personai, ar kuru kopā dzīvo un kuras apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns, - vērtējams kā plašs un tāds, kam varētu kvalificēties liela auditorija.
EM jau vairākkārt norādījusi, ka līdzekļu apmērs galvojumu piešķiršanai sarūk. Pašlaik galvojumi tiek finansēti ar naudu, kuru iegūst no uzturēšanās atļaujām.
«Pirmā mājokļa programmas finansēšana ir specifisks valsts atbalsta instruments, līdz ar to arī mērķauditorijai ir jābūt definētai pēc iespējas konkrētāk, lai maksimāli tiktu sasniegts valsts atbalsta mērķis. Nav pieļaujama tāda situācija, ka ģimenes, kurām galvojums pirmā mājokļa iegādei ir nepieciešams, tomēr nevar to saņemt,» skaidroja valsts kontroliere Elita Krūmiņa.
VK informēja, ka, lai nodrošinātu tiesisko noteiktību par mājokļu galvojumu programmu, VK ieteikusi EM budžeta plānošanas un izpildes procesā ieviest vienota un nepārprotama mājokļu galvojumu programmas nosaukuma lietošanu normatīvajos aktos un citos dokumentos, kas saistīti ar minētās programmas finansēšanas un administrēšanas jautājumiem. Ņemot vērā valsts budžeta ierobežotās iespējas, VK ieteikusi arī izvērtēt mājokļu galvojumu programmas darbību un normatīvajā aktā noteiktos galvojumu piešķiršanas nosacījumus un kritērijus, nepieciešamības gadījumā tos precizējot.
Valsts kontrole ir augstākā revīzijas iestāde valstī.