Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) noraida Lietuvas Uzņēmējdarbības konfederācijas prezidenta paustās bažas, ka Latvijas reputācija korupcijas jomā apdraud Eiropas standarta platuma sliežu dzelzceļa līnijas projektu «Rail Baltica II», aģentūrai BNS pavēstīja KNAB.
Vienlaikus KNAB aicina Lietuvas Uzņēmējdarbības konfederācijas vadītāju informēt biroju, ja viņa rīcībā ir informācija par tādām koruptīvām darbībām, kas varētu apdraudēt projekta realizāciju. KNAB informēs sadarbības partnerus Lietuvas Īpašās izmeklēšanas dienestā par Lietuvas uzņēmēju konfederācijas vadītāja bažām un lūgs tās izvērtēt.
«Koruptīvi noziedzīgi nodarījumi mēdz būt pārnacionāli, tāpēc ir būtiska iestādes sadarbība ar partnerdienestiem ārvalstīs. KNAB ikdienas darbs noris ciešā sadarbībā kaimiņvalstu – Lietuvas un Igaunijas - tiesībsargājošajām iestādēm,» pauda birojā.
KNAB atgādināja, ka sadarbībā ar Lietuvas Īpašās izmeklēšanas dienestu, saskaņojot un koordinējot savstarpēju rīcību, realizējot ilgstošā laika periodā operatīvās darbības rezultātā iegūto informāciju, šogad ierosināti divi kriminālprocesi.
Lietuvas uzņēmējdarbības konfederācijas prezidents Valds Sutkus izteicis bažas par "Rail Baltica II" caurskatāmību, ņemot vērā ziņas par augsta līmeņa korupcijas gadījumiem Latvijā. Viņš paudis viedokli, ka projekta centrālajam koordinatoram "RB Rail""varētu uzticēt tikai stratēģiskās funkcijas, nevis paša projekta īstenošanu.
«Tas, ka triju Baltijas valstu kopuzņēmums, kurš administrēs «Rail Baltica II» projektu, izveidots Latvijā, kurā korupcijas līmenis ir augstākais kaimiņvalstu vidū, vedina domāt par riskiem un meklēt iespējas tos ierobežot,» spriež Lietuvas uzņēmēju konfederācijas vadītājs. «Vai esam gatavi uzticēt miljardiem eiro kaimiņvalstij, kuras nacionālās dzelzceļa kompānijas vadītājs tiek turēts aizdomās par kukuļņemšanu un kurai kritiku par naudas atmazgāšanu un korupciju nežēlo arī starptautiskās organizācijas?»
«Rail Baltica II» būvniecība ir daļa no TEN-T tīkla ziemeļu-dienvidu transporta koridora attīstības, kas savienos Baltijas valstis ar Polijas un pārējās Eiropas Savienības dzelzceļa tīklu. Projekts ietver pamattrases būvniecību Latvijas teritorijā no Igaunijas-Latvijas robežas šķērsojuma Salacgrīvas novadā līdz Latvijas-Lietuvas robežas šķērsojumam Bauskas novadā, šķērsojot Daugavu pie Saulkalnes, cauri Rīgai, nodrošinot «Rail Baltica II» pieslēguma izbūvi starptautiskajai lidostai «Rīga», Daugavas labā un kreisā krasta ostas infrastruktūrai, kā arī citas saistītās infrastruktūras (kravu un pasažieru termināli, apkopes punkts, depo u.c.) būvniecību.
Dzelzceļa līnija plānota par elektrificēta divceļu līnija, kas paredzēta gan pasažieru, gan kravas vilcienu kombinētajai satiksmei. Rīgas pilsētā un starptautiskajā lidostā «Rīga» ir paredzēts izbūvēt starptautisko vilcienu pasažieru termināli, bet Salaspils novadā (Saulkalnē) – multimodālu kravu termināli. Dzelzceļa pamattrases garums ir aptuveni 260 kilometru. Projektētais dzelzceļa līnijas maksimālais ātrums ir 240 kilometru stundā.
