Reizniece-Ozola pieņems lēmumu, vai VID vadītāja amatam oficiāli virzīt Koļegovu

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Ieva Čīka / LETA

Šodien finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) pēc apspriešanās ar Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS) pieņems lēmumu, vai Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatam oficiāli tiks izvirzīta Valsts vides dienesta vadītāja Inga Koļegova.

Valdības sociālie partneri - uzņēmēju organizācijas, arodbiedrības un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) pārstāvji - vakar pēc tikšanās ar Kučinski un Reiznieci-Ozolu bija izvairīgi par atbalstu Koļegovai. Tā vietā tikšanās laikā nolemts parakstīt vienošanos par ciešāku sadarbību, virzoties uz efektīvāku valsts pārvaldi.

Uzņēmēju organizāciju pārstāvji skaidroja, ka šādas vienošanās nepieciešamība kļuvusi skaidra sarunās, kas sākās ar diskusiju par nākamo VID vadītāju. Secināts, ka sociālajiem partneriem ir jādefinē sasniedzamie mērķi, bet valdības atbildība būs izvēlēties cilvēku, kurš panāktu mērķu sasniegšanu.

Ja Koļegova tiks oficiāli izvirzīta VID ģenerāldirektora amatam, tad ar viņu plāno tikties valdības koalīcijas partneri - «Vienotība» un nacionālā apvienība «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK.

Kā pēc tikšanās sacīja Kučinskis, VID būs kā pilotprojekts efektīvākas valsts pārvaldes ieviešanā.

Kučinskis norādīja, ka vienošanās paredz realizēt Nacionālajā attīstības plānā paredzēto ekonomikas izrāvienu, paaugstināt vidējo labklājības līmeni valstī, pietuvojoties Eiropas Savienības (ES) rādītājiem, samazināt atkarību no ES fondu finansējuma, kā arī panākt iedzīvotāju atgriešanos Latvijā.

Vienošanās paredz, ka nekavējoties jāveic būtiskas reformas valsts pārvaldē, vadoties pēc meritokrātijas labākās prakses, tostarp nosakot konkurētspējīgu atalgojumu augstākā līmeņa vadītājiem, rīcības brīvību attiecībā uz savas iestādes personāla lielumu un atalgojumu atbilstoši budžeta iespējām, efektīvu sasniedzamo rezultatīvo rādītāju kopumu un atbildību par izpildi.

Dokumentā paredzēts izstrādāt arī stabilu un saprotamu Latvijas nodokļu politiku. Šim uzdevumam būs jābūt paveiktam līdz nākamā gada aprīlim.

Vienošanos paredzēts parakstīt nākamajā Nacionālās trīspusējas sadarbības padomes sēdē.

Tikmēr valdības sociālie partneri pēc tikšanās izvairīgi atbildēja, vai viņi atbalsta Koļegovas iecelšanu VID vadītāja amatā. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības vadītājs Pēteris Krīgers norādīja, ka Koļegovai pašai esot jāizskaidro šaubīgie jautājumi. Kad tas būs izdarīts, arodbiedrības paudīs savu viedokli.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padomes priekšsēdētājs Aigars Rostovskis norādīja, ka panāktā vienošanās nozīmēs arī biežākas valdības un sociālo partneru tikšanās un lielāku valdības ieklausīšanos sociālo partneru viedoklī. Savukārt uz jautājumu par LTRK atbalstu Koļegovai Rostovskis atbildēja izvairīgi, norādot, ka galvenais ir vienošanās nevis par konkrētu cilvēku, kas ir Ministru prezidenta un finanšu ministres atbildība, bet vienošanās par principiem un mērķiem.

Reizniece-Ozola norādīja, ka panāktā vienošanās ir lielisks pamats, lai VID kļūtu par mūsdienīgu iestādi.

«Sociālie partneri uzsvēruši, ka svarīgi ir koncentrēties nevis uz vienu cilvēku, bet uz sasniedzamajiem mērķiem un procesiem, kā arī pauduši apņēmību palīdzēt formulēt mērķus un izvēlēties atbilstošos cilvēkus,» sacīja Reizniece-Ozola.

Jauns VID vadītājs tiek meklēts, jo iepriekšējā VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone iesniedza atlūgumu. Pēc tam tika izsludināts konkurss uz VID vadītāja amatu, taču tas beidzās bez rezultātiem, tāpēc nākamais VID ģenerāldirektors tika meklēts valsts pārvaldē strādājošo vidū.

Koļegova piekritusi kandidēt uz VID ģenerāldirektora amatu.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu