Tiesībsargs varētu pievērsties negodprātīgas dzīvesvietas deklarēšanas problēmai

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Edijs Pālens / LETA

Tiesībsarga birojs varētu pievērsties deklarēšanās bez īpašnieka piekrišanas problemātikai, šodien Latvijas Radio raidījumā «Krustpunktā» sacīja tiesībsargs Juris Jansons. Uzklausot kādas kundzes stāstu par to, ka viņas dzīvoklī deklarējusies kāda nepazīstama persona, Jansons atzina, ka līdz šim Tiesībsarga birojs nav pievērsies šai problēmai.

Jansons norādīja, ka turpmāk Tiesībsarga birojs varētu pievērsties arī šīs problēmas aktualizēšanai un izpētei.

LETA jau vēstīja, ka 3.augustā Finanšu ministrijas (FM) un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) ekspertu sanāksmē par nākamā gada budžetu viens no apspriestajiem jautājumiem bija iespēja novērst negodprātīgu dzīvesvietas deklarēšanu.

LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis aģentūrai LETA skaidroja, ka pašvaldības nav pret vienkāršu un viegli izmantojamu dzīvesvietas deklarēšanu, taču jānodrošina, ka deklarēšanās sistēma netiek izmantota citiem mērķiem. Pēc Jaunsleiņa teiktā, sakrīt pašvaldību un FM nostāja, ka ir jābūt kādam tiesiskam statusam. Piemēram, jautājums ir par to, vai par dzīvokli, kas izīrēts un tajā deklarējas īrnieks, tiek maksāti nodokļi, vai var deklarēt bērnu vietā, kur vienlaikus nav deklarēts neviens no viņa vecākiem. Šis jautājums ir aktuāls tāpēc, ka sociālā palīdzība saistīta ar deklarēto dzīvesvietu.

Pēc finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas (ZZS) teiktā, pašvaldības vērsušas FM uzmanību, ka pašvaldībā ir grūti sekot līdzi sociālā nodrošinājuma aprēķiniem vai pašvaldību savstarpējiem norēķiniem, ja persona bieži maina deklarēto dzīvesvietu.

    KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
    Svarīgākais
    Uz augšu