Projekta «Rail Baltica» īstenotājā, Baltijas valstu kopuzņēmumā AS «RB Rail» strādās kopumā 27 cilvēki, pastāstīja satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS).
Augulis: «RB Rail» strādās kopumā 27 cilvēki; uzņēmuma valdē - četri
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Komentējot pēdējās nedēļās saņemto kritiku saistībā ar Baltijas valstu nespēju vienoties par dažādiem ar projektu «Rail Baltica» saistītiem aspektiem, ministrs uzsvēra, ka attiecīgie paziņojumi ir apliecinājums projekta nozīmīgumam un Baltijas valstīm jāvirzās tālāk atbilstoši plānam un darbu grafikam.
Viņš norādīja, ka Baltijas valstis ir panākušas vienošanos par turpmāko iepirkumu modeli un atbildības sadalījumu projekta «Rail Baltica» realizēšanā, kā arī cilvēku skaitu, kas strādās «RB Rail». Kompānijā strādās 27 cilvēki, un uzņēmuma valdē būs četri cilvēki - valdes priekšsēdētāja Baiba Rubesa, kā arī trīs valdes locekļi, kurus meklēs konkursā, ar konkrētu atbildību sadalījumu - juridiski-administratīvā, finanšu un tehniskā.
Savukārt runājot par Rubesas pārmetumiem Baltijas valstīm saistībā ar projekta lēno virzību, Augulis atzina, ka šāda līmeņa kopējs Baltijas valstu projekts ir pirmo reizi un prasa «daudz nervu un stresa, tāpēc dažkārt iespējami arī nepārdomāti izteicieni».
Kā ziņots, šā gada 7.septembrī Briselē kopuzņēmuma AS «RB Rail» padomes sēdē Baltijas valstu pārstāvji vienojušies par turpmāko iepirkumu modeli un atbildības sadalījumu projekta «Rail Baltica» realizēšanā. Visi projekta iepirkumi tiks dalīti trīs grupās - iepirkumi, kurus organizēs tikai kopuzņēmums, konsolidētie iepirkumi, kurus īstenos kopuzņēmums, un iepirkumi, kurus īstenos nacionālo valstu ieviesējorganizācijas stingrā kopuzņēmuma uzraudzībā.
Satiksmes ministrijā pauda, ka padomes sēde ir būtisks pagrieziens Baltijas valstu sadarbībā, lai turpinātu darbu pie projekta tālākas izstrādes finansējuma saņemšanai. Padomes sēdes laikā tika diskutēts par rīcību saistībā ar «RB Rail» centralizētākiem iepirkumiem, noteikta tās vadošā loma, kā arī pārrunāti Latvijas, Lietuvas un Igaunijas nacionālo iepirkumu jautājumi, kurus uzrauga «RB Rail» un kas tiek veikti pēc «RB Rail» izstrādātiem iepirkuma principiem.
Iepriekš vēstīts, ka Eiropas Parlamenta Transporta un tūrisma komitejas priekšsēdētājs Mihaels Krāmers brīdināja - ja Baltijas valstis arī turpmāk nespēs atrast kopīgu valodu jautājumā par Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas «Rail Baltica» projektu, tās var zaudēt šim projektam piešķirtos līdzekļus.
Intervijā portālam «15min.lt» viņš pauda neizpratni par Lietuvas nostāju un vēlmi darbu konkursus izsludināt atsevišķi, nevis ar Baltijas valstu kopuzņēmuma «RB Rail» starpniecību.
Pēc Krāmera iepriekš teiktā, vienoties par projekta īstenošanu izdosies tad, kad tam piekritīs Lietuva. «Baltijas valstīm ir jāstrādā kopā. Ir vajadzīgs galīgais lēmums, kura joprojām nav. Zinu, ka trūkst politiskā lēmuma, kas jāpieņem Lietuvas Satiksmes ministrijai,» viņš sacīja.
Baltijas valstīm domstarpības bija tādos jautājumos kā pievienotās vērtības nodokļa sadale par «Rail Baltica» darbiem, iepirkumu modelis projektā, kā arī «RB Rail» valdes locekļu iecelšana. Patlaban gan domstarpības esot atrisinātas.