Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izkrāpšanas shēmas darījumos ar zeltu ir hrestomātisks piemērs, kā Valsts ieņēmumu dienests un Finanšu ministrija netiek galā ar nodokļu krāpniekiem. Piecu gadu laikā krāpniekiem samaksāti vismaz 25 miljoni eiro - tā ir nauda, ko iedzīvotāji maksājuši Pievienotās vērtības nodoklī, pērkot maizi, pienu un alu divlitru plastmasas pudelēs, svētdien vēstīja TV3 raidījums «Nekā personīga».
Lai apkarotu nodokļu izkrāpējus, 2012.gadā Igaunija ieviesa reverso PVN maksāšanas kārtību zelta izstrādājumiem un krāpnieki pārmetās uz Latviju. Taču Latvijas valdība piecus gadus neko nedarīja.
Tikai nākamgad beidzot krāpnieku darbību paredzēts apturēt, arī Latvijā ieviešot reverso PVN zeltam.
Kopš 2009.gada nodokļu iekasēšana bija «Vienotības» ministru un premjeru pārraudzībā. Viņi saka, ka no VID nav saņēmuši signālu, ka nepieciešams reaģēt, savukārt
Ieņēmumu dienestā apgalvo, ka Finanšu ministrijai izmaiņas likumos prasītas vairākkārt, sākot ar 2013.gadu.
Latvijas zelta un dārglietu tirgus apgrozījums gadā ir ap 20 miljoniem eiro. Šos miljonus groza juvelieri, dārglietu uzpircēji un citi turīgi ļaudis.
Daudzkārt lielākas summas pelna zelta eksportētāji, kas Latvijā atraduši neizsmeļamas bagātību rezerves.
2012.gada 1.aprīlī Igaunijā sāka darboties jauna Pievienotās vērtības maksāšanas kārtība darījumos ar zeltu. Ar to Igaunijas valdība pārtrauca Pievienotās vērtības nodokļa izkrāpšanu, taču krāpniekiem rūpals bija ļoti iepaticies, jo zelts ir pateicīgs materiāls šai nodarbei. Izmēros nelielam zelta stienim vērtība ir simtiem tūkstošu eiro, to var viegli pārvadāt. Ja kontrolējošie dienesti palūdz uzrādīt darījumā deklarēto zeltu, var parādīt jebkuru, jo to nav iespējams atšķirt.
Shēma ir vienkārša - firma X deklarē, ka iepirkusi zemas proves zeltu no pārdevējiem, ko grūti identificēt, - privātpersonām vai ārvalstniekiem. Tad pārdod firmai Y, darījuma summai pieskaitot arī pievienotās vērtības nodokli. Pēc darījuma firma to deklarē Ieņēmumu dienestam, taču nesamaksā un pazūd. Firma Y deklarē, ka zeltu no valsts izvedusi, un pieprasa atmaksāt PVN. Firma X nodokli nav samaksājusi, bet VID naudu izmaksā no budžeta, lai gan patiesībā
aiz pircēja un pārdevēja ir viena un tā pati persona, kas vienu un to pašu zeltu deklarē desmitiem reižu, tādā veidā no budžeta izkrāpjot miljonus.
Kad Igaunija tam pielika punktu, krāpnieki pārvācās uz Latviju.
VSIA «Latvijas proves birojs» ir vienīgā organizācija, kas nosaka zelta kvalitāti. Uz biroju krāpnieki dodas, lai saņemtu valsts atzītu dokumentu par zelta daudzumu un vērtību. Šāds dokuments kalpo kā aizsegs, lai ieņēmumu dienestam grūtāk būtu atšifrēt fiktīvo darījumu.
Patiesībā birojā nemitīgi nonāk viens un tas pats zelts.
«Latvijas proves birojs» valdes priekšsēdētājs Pēters Brangulis skaidro: «To konstatēja no tā viedokļa, kad sāka paaugstināties pieprasījums pēc zelta lietņu, kas ir lūžņu lietņu, analīžu skaits. Parādījās arī atsevišķi klienti, kas ir Igaunijas rezidenti.»
Darījumu aktivitātes pieaugums redzams arī statistikā.
2010.gadā Latvija eksportēja zeltu par 1,8 miljoniem eiro,
bet 2012.gadā - jau 27 miljoniem.
Lielākais apjoms sasniegts 2015.gadā, kad eksportētas 1,4 tonnas 38 miljonu vērtībā.
Kā eksporta galamērķis dominē Turcija, taču miljoni deklarēti arī uz Vāciju, Poliju, Dāniju un Igauniju.
Firma «Gold bonus» darbības pārskatā ir deklarējusi, ka nodarbojas ar dārgmetālu vairumtirdzniecību un finansēm. 2011.gadā uzņēmums nav strādājis, bet 2012.gadā tas ieguvis jaunu elpu un apgrozījis 4 miljonus. 2014.gadā par tās īpašnieku kļuva Igaunijas pilsonis Marti Pajomagi. Togad uzņēmuma apgrozījums sasniedza 17 miljonus eiro. Šim uzņēmumam VID nav liedzis turpināt darbu, taču uzņēmums pats apdzisis. 2012.gadā 7 miljonus latu apgrozīja cita zelta tirgotāja «Unico Gold» Latvija. Tā reģistrēta respektablā namā Citadeles ielā, īpašnieki ir no Igaunijas.
Uzrāviens firmai izdevies varens, jo 2011.gadā apgrozījums bija tikai 48 tūkstoši latu. Tās darbību pirms divām nedēļām izbeidzis VID. «Lursoft» dati liecina, ka 2012.gads arī bijis pēdējais veiksmīgais. 2013.gadā apgrozīts pusmiljons un tad rosība firmā apklususi.
VID Nodokļu pārvaldes direktora vietniece Agnese Rudzīte atzīst: «Valsts ieņēmumu dienests, protams, bija informēts, ka PVN reverss tiek ieviests Igaunijā, tādēļ ļoti rūpīgi vēroja nozari. 2013.gadā mēs konstatējām, ka šie uzņēmumi masveidā ir sākuši darboties Latvijas tirgū, ļoti strauji pieaudzis darījumu skaits. 2013.gadā, tiekoties ar «Vasts proves biroju», secinājām, ka
tie varētu būt 30 miljoni darījumu summa, no tiem 6 miljoni varētu būt izkrāptais PVN.»
Ieņēmumu dienests dārgmetālu tirgotājus sācis pastiprināti uzraudzīt, un 2014.gadā darbība apturēta 29 uzņēmumiem, bet 2015.gadā - 16. Tomēr cīņa nav sekmējusies un krāpšanas turpinājās.
Četru gadu laikā krāpniekiem izmaksāti vairāki desmiti miljonu eiro. Vairākkārt informēta arī Finanšu ministrija. Lūgts ieviest reverso PVN,
licencēt nozari vai šiem darījumiem ieviest drošības naudas. Taču nekas no tā nav izdarīts.
Laimdotas Straujumas (V) valdība 2014.gadā izveidoja Ēnu ekonomikas apkarošanas padomi. Tās uzdevums ir uzraudzīt iestādes, kuru uzdevums ir cīnīties ar nodokļu nemaksāšanu, korupciju, nereģistrētu saimniekošanu un nodarbinātību. «Nē, par zeltu mēs manā laikā nerunājām. Tad bija vairāk būvniecība, kas bija sarunu degpunktā, protams, lauksaimnieki ar savām nozarēm nāca un protams mobilo un elektroierīču tirdzniecība, kas tika ieviesta šogad. Nē, manā laikā mums nebija diskusijas par zeltu,» saka Straujuma.
Padomē ietilpst gan Valsts ieņēmumu dienesta vadītājs, gan Finanšu ministrs. Jānis Reirs (V) bija finanšu ministrs no 2014.gada beigām līdz 2016.gada sākumam. Pirms tam viņš bija Saeimas Budžeta un nodokļu komisijas vadītājs. «Budžeta komisijas laikā un Finanšu ministrijas laikā mums nebija informācijas, ka tieši zelta operācijām tiek šis izmantots,» apgalvo Reirs.
Reirs ir skeptisks par reversās PVN maksāšanas kārtības efektivitāti, jo krāpnieki pārmetas uz citu nozari vai citu valsti un darbību turpina. «Reversais PVN jau nav brīnumlīdzeklis. Tas ir līdzeklis varbūt pret dažām eksporta importa operācijām, bet principā
liela problēma ir tā, ka šī te perversā, ē, reversā PVN saskaņošana ir nepieciešama ar Eiropas Komisiju,» norāda Reirs.
Par zaudētajiem miljoniem mēs būtu varējuši uzcelt vēl vienu «policijas pentagonu», Nacionālo bibliotēku līdz trešajam stāvam vai pusi no Stradiņa slimnīcas korpusa, atzīmē «Nekā personīga».