Pirms vairākiem gadiem ar valdības svētību tika sākta cīņa ar nelegālajām cigaretēm, alkoholu un degvielu, nosakot stingrākus ierobežojumus ievešanai pāri robežai. Tomēr joprojām pierobežā ir cieņā baltkrievu cigaretes, un atklājusies nepieciešamība cīņu ar nelegālo degvielu vēl pastiprināt, svētdien vēstīja raidījums «LNT Ziņu TOP 10».
Kopš 2012.gada sākuma noteikts, ka persona, nemaksājot muitas nodevas, reizi nedēļā var ievest ne vairāk kā divas paciņas cigarešu, bet automašīnai drīkst būt pilna bāka ar degvielu plus desmit litri kanniņā.
Baltkrievijas pierobežā esošās Silenes veikala pārdevējas apgalvo, ka kopš tiem laikiem visi vietējie pīpmaņi cigaretes pērk pie viņām. «Mēs nepīpējam, bet pie mums veikalā kā pirka, tā pērk,» saka pārdevēja Tamāra. Arī pie veikala
vietējie vīri apgalvo, ka cigaretes pērk veikalā, taču pamatīgi apjūk, kad tiek lūgti parādīt, kādas cigaretes pīpē.
Daudz runīgāks ir sastaptais Fjodors, kurš parāda, kādas cigaretes pīpē, un arī pastāsta, kur tās nopirkt. Arī grādīgais viņa kabatā ir vests no Baltkrievijas. Degvielu gan neviens vietējais nevarēšot pārdot.
«Vairs jau degvielas tirdzniecības nav.
Cigaretes, jā, pīpējam tikai baltkrievu, lūk, man tā izmaksā eiro septiņdesmit.
Tālbraucēji ved tikai priekš sevis 2-3 paciņas, varbūt piecas. Privātie ar vieglajām mašīnām varbūt desmit paciņas kaut kur var iebāzt, bet
ved jau ar mašīnām, ar kravas mašīnām, kastēm! No kurienes visa Daugavpils pīpē šādas cigaretes?
Mūsu laikos visu nosaka tikai nauda,» saka Fjodors.
Arī robežkontroles punktā skaidro, ka pierobežas iedzīvotājiem jau četrus gadus vairs nav iespēju pāri robežai vest cigaretes un degvielu.
Vietējie brauc reizi nedēļā un pērk savām vajadzībām, bet
degvielas tirdzniecība kā kādreiz, kad vietējie brauca vairākas reizes dienā, mašīnām veidojot papildbākas un slēpņus, vairs nenotiekot.
«Mēs konstatējam ap 5-6 tonnām gadā nedeklarētas degvielas, kas ir nestandarta tvertnēs, vai kanniņā ir nevis desmit, bet 20 litri. Tādi gadījumi ir apmēram 150 gadā, bet tā kopējā ietekme uz budžetu no tā ir niecīga,» uzskata Muitas pārvaldes Latgales muitas kontrolposteņu daļas pārstāvis Jānis Dievapēds.
Visi šie gadījumi pārsvarā notiekot nezināšanas dēļ, nevis ļaunprātīgi cenšoties ievest, pārdot un nopelnīt.
Kamēr pierobežas iedzīvotāju rūpals, ievedot un tirgojot degvielu un cigaretes, ir beidzies,
uz komerctransportu attiecas citi noteikumi un smago automašīnu šoferi to arī izmanto.
Katra automašīna drīkst Latvijā iebraukt ar pilnu degvielas tvertni - tā sauktajām «fūrēm» bākas tilpums ir pusotra tonna. Vienīgais, ko pārbauda, ir - vai standarta degvielas tvertne nav nomainīta uz lielāku.
«Kravas automašīnas izmanto tādu iespēju katrā reisā ievest 1,5 tonnas dīzeļdegvielas - būtībā tas legālais daudzums, ko ieved ar kravas mašīnām, ir 60 000 tonnu - tikai caur Silenes robežkontroles punktu gadā,» stāstīja Dievapēds.
Tātad šie 60 000 tonnu dīzeļdegvielas netiek nopirkti Latvijā. Naudas izteiksmē tie ir teju 60 miljoni eiro un,
ja zinām, ka no katra pārdotā litra vismaz pusi veido nodokļi, ir skaidrs, ka valsts kasei iet garām 30 miljoni eiro.
Un tie ir provizoriskie aprēķini tikai par vienu robežkontroles punktu. Kravas automašīnu šoferi par šo tematu nerunā un klusē kā ūdeni mutē ieņēmuši.
Ēnu ekonomikas pētnieki ir pārliecināti, ka pirms četriem gadiem ieviestā kārtība ir devusi rezultātu. Ēnu ekonomikas īpatsvars tautsaimniecībā pēdējo gadu laikā sarucis.
«Latvija vairs nav pārāk tālu no Lietuvas un Igaunijas - tas ir atbilstoši mūsu pētījumu datiem. Arī citi pētījumi parāda līdzīgi, un tam ir vairāki iemesli. Viens no tiem ir šo kontroles institūciju ieviestie pasākumi,» uzskata ekonomists, ēnu ekonomikas pētnieks Arnis Sauka.
Tomēr atšķirībā no cigarešu vai alkohola kontrabandas, informācija par nelegālās degvielas apriti esot skopa. Neraugoties uz to,
vairākas sakarības un darbības liecinot, ka nelegālā degviela joprojām eksistē un tās apjoms esot liels.
«Arī veids, kā nelegālā degviela tiek ievesta, ir mainījies. Mēs vairs nerunājam par individuāliem cilvēkiem, kas brauc ar privātām mašīnām. Drīzāk par nelegāliem grupējumiem, kuri ar to nodarbojas un, kā zināms, ik pa laikam arī tiek pieķerti,» saka Sauka.
Arī degvielas tirgotāji norāda, ka nelegālās degvielas apjomi valstī ir iespaidīgi. «Gan mūsu aplēses, gan Valsts ieņēmumu dienesta (VID) aplēses ir, ka
nelegālais tirgus dīzeļdegvielas jomā varētu būt 10-20% no legālā patēriņa. Tas nozīmē, šī sāpe ir apmēram 100 miljoni eiro gadā neieņemtie nodokļi,
līdz ar to atbilde ir vienkārša - vai 100 miljoni mums ir liela nauda vai nav,» sprieda Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Stirāns.
Lielākais apjoms nelegālās degvielas valstī tiekot ievests ar smagajām automašīnām no Krievijas un Baltkrievijas.
Pēc Stirāna stāstītā, konstatēti gadījumi, kad kravas automašīnas iekšzemē - Rīgā, Pierīgā - nolej un izmanto citās automašīnās bākā ievesto degvielu, tā kropļojot konkurenci auto pārvadātāju vidē.
Finanšu ministrija (FM) patlaban strādā pie likuma grozījumiem, kas noteiks, ka,
šķērsojot Eiropas Savienības ārējo robežu, komerctransportam būs jādeklarē degviela, kas ir bākā.
Ministrijas aprēķini gan ir krietni pieticīgāki.
«Ir plānots papildus iekasēt 400 000, bet tie ir tikai aprēķini. Tā ir tendence, kas ir jau gadiem novērota un to būtu nepieciešams novērst, tāda pieredze ir arī kaimiņvalstīs,» teica FM Netiešo nodokļu departamenta direktora vietniece Jolanta Krastiņa.
Degvielas tirgotāji uzskata, ka komerctransporta degvielas deklarēšana ir solis pareizā virzienā. «Ja autovadītājs būs deklarējis, ka bākā ir 1,5 tonnas, un, vakarā Rīgā pārbaudot, viņam ir simts litri, tad
skaidrs, ka, no Grebņevas līdz Rīgai atbraucot, nevar iztērēt 1400 litrus un tas viennozīmīgi ir pierādījums, ka tā degviela ir aizgājusi kreisos ceļos,»
komentē Stirāns.
Paredzams, ka jaunā norma varētu sākt darboties no nākamā gada.