Iepriekš apspriestā iespēja piemērot pievienotās vērtības nodokli (PVN) kultūras pasākumiem netiek virzīta, atzina Finanšu ministrijas (FM) pārstāvis Aleksis Jarockis.
FM: Iespēja piemērot PVN kultūras pasākumiem netiek virzīta
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Laikmetīgās kultūras nevalstiskās organizācijas (NVO) iepriekš pauda bažas par kultūras NVO nākotni saistībā ar plānotajām izmaiņām nodokļu politikā. Biedrības «Ascendum» valdes priekšsēdētāja un Laikmetīgās kultūras NVO asociācijas dalībniece Zaiga Pūce iepriekš aģentūrai LETA pauda uzskatu, ka aktuālākā nozares problēma ir gaidāmās pārmaiņas nodokļu politikā, ko FM plāno, nekonsultējoties ar kultūras nozari, kuru šīs izmaiņas var skart visdramatiskāk.
Savukārt FM pārstāvis norādīja, ka nav saprotams, kāds pamats ir laikmetīgās kultūras NVO uzskatam, ka aktuālā nozares problēma ir gaidāmās pārmaiņas nodokļu politikā.
«Iepriekš apspriestā iespēja piemērot PVN kultūras pakalpojumiem netiek virzīta, kā arī netiek mainīta uzņēmumu ienākuma nodokļa un iedzīvotāju ienākuma nodokļa politika ziedojumiem. Tādējādi pausts nepatiess apgalvojums par to, ka FM patlaban strādā pie nozīmīgām izmaiņām sabiedriskā labuma organizāciju darbības noteikumos,» sacīja Jarockis.
FM, Valsts ieņēmumu dienests un NVO pārstāvji tikās 2015.gada 11.decembrī, bet jau 2015.gada 23.decembrī valdības un NVO memorandā tika paredzēts, ka jautājums par NVO saimnieciskās darbības ierobežošanu gadījumos, kad tā tiek veikta plašāk kā papilddarbība, ir atlikts līdz brīdim, kad stāsies spēkā Sociālās uzņēmējdarbības likums.
«Nav saprotams, kāpēc tieši kultūras jomas NVO uzskata sevi par izņēmuma gadījumu īpašam saimnieciskās darbības regulējam, jo gan Biedrību un nodibinājumu likuma, gan Sabiedriskā labuma organizācijas likuma regulējums attiecas uz jebkuru NVO - biedrību vai nodibinājumu neatkarīgi no darbības jomas. Jau iepriekš FM pauda viedokli, ka normas ir vispārīgas un attiecas vienādā mērā uz visiem šo likumu subjektiem,» atzina FM pārstāvis.
Pūce iepriekš minēja, ka FM patlaban strādā pie nozīmīgām izmaiņām sabiedriskā labuma organizāciju darbības noteikumos, ierobežojot to darbības virzienus un darbības nosacījumus. Tāpat plānots būtiski sašaurināt NVO tiesības veikt saimniecisko darbību, kas negatīvi ietekmētu kultūras organizācijas, kuru budžetu papildina tādi ienākuma avoti kā ieejas biļešu un publikāciju pārdošana, reklāmas izvietošana un citi.
Vienlaikus NVO pārstāvji saprot, ka nepieciešams palielināt nodokļu ienākumus pašreizējā valsts budžeta situācijā, tomēr bažas ir par to, ka FM piedāvātie pasākumi neveicinās jomas attīstību un aktivitāti, bet samazinās kultūras organizāciju skaitu un piedāvājuma kvalitāti. Pēc NVO paustā, izmaiņas negatīvi ietekmēs visus Latvijas iedzīvotājus, jo NVO kultūras nozarē nodrošina laikmetīgās kultūras pasākumu daudzveidību un pieejamību, kā arī piedāvā saturu par demokrātiskām cenām vai bez maksas.
«Laikmetīgās kultūras pieejamību Latvijas iedzīvotājiem pamatā nodrošina tieši NVO, kas ne tikai nesaņem pietiekamu valsts finansiālo atbalstu šai sabiedrības attīstībai nepieciešamajai jomai, bet regulāri saskaras ar valsts pārvaldes darbību, kas vērsta uz to darbības nosacījumu apgrūtināšanu. Šīs pieejas vietā nepieciešama stratēģiska laikmetīgās kultūras NVO partnerība ar politikas veidotājiem, tiecoties veidot maksimāli pieejamu laikmetīgās kultūras piedāvājumu Latvijas iedzīvotājiem,» skaidroja Laikmetīgās kultūras NVO asociācijas valdes priekšsēdētāja Solvita Krese.
Nevēloties pieļaut situāciju, ka FM nepārdomāti apdraud veselas nozares NVO darbu, Laikmetīgās kultūras NVO asociācija izstrādā stratēģiju tuvākajiem gadiem, lai asociācijas biedri, kas ir lielākā daļa laikmetīgās kultūras organizāciju Latvijā, varētu iesaistīties nozares interešu pārstāvībā.