RUS
Tavs pārlūks ir novecojis, lūdzu atjauno to..
Sīkdatnes (cookies) mums sniedz iespēju uzlabot jūsu kā lietotāja ērtibas. Turpinot izmantot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. VAIRĀK >

Lietuvas ārlietu ministrs: «Rail Baltica» maršrutā jāiekļauj arī Polija un Somija

LETA 1
Lins Linkevičs | Foto: Ieva Čīka / LETA

Eiropas standarta platuma sliežu dzelzceļa līnijas projekta «Rail Baltica» maršrutā jāiekļauj arī Polija un Somija, šodien pēc Baltijas Asamblejas (BA) 35.sesijas preses konferencē sacīja Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs.

BA prezidents Jānis Vucāns (ZZS) uzsvēra, ka «Rail Baltica» projekts ilgstoši ir Baltijas valstu parlamentāriešu uzmanības lokā. «BA savās sesijās ilgstoši strādā ar šo jautājumu, un nu projekts ir ticis tiktāl, ka ir parakstīts līgums, bet tālākais jau būs izpildvaru atbildībā. Turpināsim sekot līdzi, kā noris «Rail Baltica» būvniecība līdz brīdim, kad pa šo līniju reāli sāks kursēt pasažieru un kravas vilcieni,» uzsvēra Vucāns un pauda pārliecību, ka «Rail Baltica» līnijai ir jātiecas līdz Somijai.

Savukārt Linkevičs pauda cerību, ka turpmāk Baltijas valstīm izdosies sekmīgāk saskaņot darbības, kas attiecas uz «Rail Baltica» projektu. Tāpat viņš atzina, ka šis projekts būs arī Lietuvas jaunās valdības prioritāte.

«Patlaban tiek izbūvēta dzelzceļa līnija no Kauņas līdz Polijas robežai, bet skaidrs, ka «Rail Baltica» līnija ir jāpaplašina, tajā iekļaujot Somiju un Poliju, pretējā gadījumā šīs līnijas būs grūti izmantot efektīvi,» norādīja Lietuvas ārlietu ministrs.

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V) stāstīja, ka «Rail Baltica» projekta īstenošanā ir pārvarētas grūtības, bet patlaban svarīgākais ir koncentrēties uz projekta īstenošanas nākamo fāzi - saskaņot iepirkumu procedūru ar Eiropas Komisiju.

«Tādā tempā, kādā strādājam, cerams, pēc 8-10 gadiem viens pie otra uz BA varēsim braukt pa dzelzceļu, nevis ar auto vai lidmašīnu,» uzsvēra Rinkēvičs.

Arī BA viceprezidenti Helirs Valdors Sēders norādīja, ka projekta «Rail Baltica» sarežģītākā daļa ir noslēgta un tagad valstis varēs pievērsties praktiskiem un organizatoriskiem jautājumiem, tostarp projekta finansēšanai un tā īstenošanas laika grafiku saskaņošanai.

«Ceru, ka praktiskos jautājumus atrisināsim veiksmīgi. Esmu optimistiski noskaņots, jo konceptuālās sarunas par projektu ir noslēgušās,» uzsvēra Sēders.

Kā ziņots, Rīgā uz Baltijas Asamblejas (BA) 35.sesiju šodien sanāca deputāti no Baltijas valstu parlamentiem, lai spriestu par migrāciju, demogrāfisko situāciju un transporta infrastruktūras attīstīšanu.

BA ir Latvijas, Igaunijas un Lietuvas parlamentu sadarbības institūcija, kas izveidota 1991.gada 8.novembrī. Asamblejā katru Baltijas valstu parlamentu pārstāv 12-20 deputāti. Asambleja ir koordinējoša un konsultatīva institūcija - tā ir tiesīga nacionālajiem parlamentiem, valdībām un Baltijas Ministru padomei izteikt savu viedokli rezolūciju, lēmumu, deklarāciju un ieteikumu formā un pieprasīt atbildes par to, kā risināti BA dienaskārtības aktuālie pārrobežu jautājumi.

Baltijas Padome ir BA un Baltijas Ministru padomes jeb Baltijas valstu parlamentu un valdību sadarbības platforma. Galvenais Baltijas Padomes mērķis ir īstenot Baltijas valstu sadarbību vienlaikus likumdošanas un izpildvaras līmenī, tādējādi nodrošinot pieņemto lēmumu izpildes mehānismu. Baltijas Padomē Baltijas valstu parlamentārieši pulcējas ik gadu BA sesijas laikā.

Somija Edgars Rinkēvičs Polija Rail Baltica
1 Komentāri