ERAB līdz 2,2% samazina Latvijas šā gada ekonomikas izaugsmes prognozi

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Ieva Čīka/LETA

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) jaunākajās prognozēs Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums šogad tiek lēsts 2,2%, kas ir par 0,9 procenta punktiem mazāk nekā tika prognozēts maijā.

2017.gadā ERAB Latvijai prognozē IKP pieaugumu 3,1% apmērā, kas ir par 0,2 procenta punktiem mazāk nekā maija prognozē.

Latvijas prognozes samazinājums salīdzinājumā ar maijā lēsto ir lielākais Baltijas valstu vidū.

Salīdzinājumā ar maiju Igaunijas ekonomikas izaugsmes prognoze šim gadam ir samazināta par 0,6 procenta punktiem, un tagad Igaunijas IKP pieaugumu šogad ERAB gaida 1,6% apmērā. Nākamgad banka Igaunijai prognozē ekonomikas izaugsmi 2,4% apmērā, kas ir par 0,2 procenta punktiem mazāk nekā tika lēsts maijā.

Lietuvas IKP, ERAB vērtējumā, šogad pieaugs par 2,6%, kas ir 0,4 procenta punktiem mazāk nekā maijā lēstais, bet nākamgad Lietuvas ekonomikas izaugsme varētu sasniegt 2,9%, kas salīdzinājumā ar maijā prognozēto ir par 0,2 procenta punktiem mazāk.

ERAB pārskatā norādīts, ka visu trīs Baltijas valstu ekonomikas izaugsme šā gada pirmajā pusē bija lēnāka par iepriekš gaidīto.

«2016.gada pirmajā pusē IKP pieaugums trīs Baltijas valstu ekonomikās bija zemāks par gaidīto. Saasinoties situācijai darba tirgū, kā rezultātā turpināja pieaugt reālā alga (Igaunijā un Lietuvā par vairāk nekā 7%), mājsaimniecību patēriņš joprojām ir izaugsmes galvenais dzinējspēks,» secinājuši bankas analītiķi.

«Savukārt investīciju pieaugums nesa vilšanos, jo īpaši Latvijā, kur investīciju izdevumu sarukums šā gada pirmajā pusē bija apmēram 22%, joprojām kūtri piesaistot Eiropas Savienības līdzekļus no jaunā budžeta un sarūkot kreditēšanai,» lasāms ziņojumā.

Tāpat tajā norādīts, ka Baltijas valstu eksports ir «zināmā mērā atkopies, lai gan pakalpojumu sektors joprojām ir vājš, kas lielā mērā saistāms ar situācijas pasliktināšanos tranzīta tirdzniecības attiecībās ar Krieviju».

Centrāleiropas un Baltijas valstu reģionā augstākā izaugsme, pēc ERAB aplēsēm, šogad būs Polijā (3,0%, -0,6 procenta punkti salīdzinājumā ar maija prognozi) un Slovākijā (3,2%, stabila prognoze salīdzinājumā ar maiju). Kopumā reģiona ekonomikas izaugsmes prognoze šim gadam ir samazināta par 0,4 procenta punktiem un tagad ir 2,7%, bet nākamgad astoņās reģiona valstīs kopumā tiek gaidīts IKP pieaugums par 3%, kas ir par 0,1 procenta punktu mazāk nekā maijā.

Ukrainā ERAB šogad lēš IKP pieaugumu 1,5% apmērā, bet nākamgad - 2%, Baltkrievijā šogad tiek gaidīts ekonomikas apmēra kritums par 3%, bet nākamgad 1% izaugsme, savukārt Krievijā - šogad tiek gaidīts IKP samazinājums 0,6% un nākamgad pieaugums par 1,2%.

Tomēr kopumā ERAB palielināja tās darbības reģiona valstu ekonomiskās izaugsmes prognozi šim gadam. ERAB prognozē, ka reģiona ekonomika šogad pieaugs par 1,6%, nevis 1,4%, kā tika lēsts iepriekš. Pērn reģiona ekonomika pieauga par 0,5%, bet nākamā gada prognoze ir saglabāta stabila 2,5% apmērā, norādījusi banka.

ERAB ir 64 dalībvalstu, Eiropas Savienības un Eiropas Investīciju bankas kopīpašums. Tajā dominējošā loma ir Eiropas valstīm, tomēr lēmumu pieņemšanā piedalās arī vairākas citas valstis, tostarp ASV un Japāna. Tā ir dibināta 1991.gadā, lai palīdzētu bijušajām padomju bloka valstīm Eiropā un Vidusāzijā pāriet uz tirgus ekonomiku. Banka darbojas 29 valstīs.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu