Iecere par obligātās iepirkuma komponentes (OIK) diferencēšu varētu tikt īstenota no nākamā gada oktobra, nevis 2018.gadā, kā iepriekš bija iecerējusi valdošā koalīcija.
Pretrunīgi vērtēto ieceri par OIK diferencēšanu tomēr varētu īstenot no nākamā gada oktobra
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Tas nozīmē, ka šis termiņš tiktu pārcelts jau otro reizi. Sākotnēji likumprojekts paredzēja šo ieceri īstenot 2017.gada pirmajā pusē, bet vēlāk koalīcija bija vienojusies reformu pārcelt uz 2018.gadu. Savukārt valdība un arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija atbalstīja priekšlikumu, kas paredz īstenot izmaiņas no 2017.gada oktobra, skaidroja Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Vilnis Ķirsis (V).
Saeimas komisija šodien vēl nepieņēma lēmumu par šī likumprojekta virzīšanu izskatīšanai galīgajā lasījumā, jo vēl jāpilnveido atsevišķu normu redakcija, tomēr konceptuāli deputāti ir vienojušies.
Kā ziņots, grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā nolūkā atbalstīt energointensīvos uzņēmumus paredz diferencēt galalietotāju elektroenerģijas OIK maksājumus pēc pieslēguma jaudas un patēriņa apmēra. Ekonomikas ministrija iepriekš norādījusi, ka līdz ar elektroenerģijas OIK diferencēšanu elektroenerģijas izmaksas pieaugs aptuveni 390 000 mājsaimniecību, savukārt 650 000 - saruks.
Ar likuma izmaiņām plānots sadalīt OIK maksātājus četrās grupās, kur daļu komponentes apmēru noteiks patēriņa apmērs (mainīgā daļa), savukārt atlikušo daļu - fiksēts jaudas maksājums. Paredzēts, ka vidējais OIK maksājuma apmērs saruks 110 kilovoltu (kV) pieslēgumiem, 6-20 kV pieslēgumiem, kā arī 0,4 kV pieslēgumu mājsaimniecībām (līdz 64 ampēriem), savukārt kāps pārējiem 0,4 kV pieslēgumiem.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājs Romāns Naudiņš (VL-TB/LNNK) aģentūrai LETA teica, ka jautājumā par reformas atlikšanu liela loma bija partiju «ultimātiem». Proti, «Vienotībai» esot bijis svarīgi, lai šis likumprojekts tiktu skatīts kopā ar budžeta jautājumiem, bet ZZS un nacionālajai apvienībai - lai nākamgad nepieaugtu elektroenerģijas cenas, skaidroja politiķis. Viņš uzsvēra, ka nākamgad būs jāizstrādā mehānismi, lai aizsargātu konkrētas iedzīvotāju grupas, kas varētu ciest no iespējamā elektroenerģijas cenu pieauguma.