RUS
Tavs pārlūks ir novecojis, lūdzu atjauno to..
Sīkdatnes (cookies) mums sniedz iespēju uzlabot jūsu kā lietotāja ērtibas. Turpinot izmantot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. VAIRĀK >

Gada notikumi ekonomikā: nedienas «Dzintaram», jaunas lidmašīnas un sodi bankām

TVNET 8
Foto: LETA, TVNET

2016.gads bijis visai saspringts arī ekonomikā. Plašu rezonansi, uzņēmēju sašutumu raisīja izmaiņas mikrouzņēmumu nodokļa režīmā, kuras gan vēlāk tika atliktas. Tāpat nedienās nonāca parfimērijas un kosmētikas ražotājs AS «Dzintars», sociālajos tīklos iedzīvotāji tika aicināti iegādāties uzņēmuma produkciju, bet tikmēr «Dzintars» izstrādā tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) pasākumu plānu. Savukārt «airBaltic» pasūtījis 20 «Bombardier» CS300 lidmašīnas.

«airBaltic» tiek pie jaunām lidmašīnām

FOTO: Reuters/LETA

Nacionālā aviokompānija ir pasūtījusi 20 CS300 lidmašīnas, kas ir lielākais «CSeries» modelis. Tajā ir vietas 130 līdz 160 pasažieriem. «airBaltic» jaunajā CS300 lidmašīnā ir 145 sēdvietas.

Kad «airBaltic» flotes 12 Q400 turbopropelleru lidmašīnām pievienosies 20 CS300 lidmašīnas, uzņēmums pakāpeniski pāries uz pilnīgu «Bombardier» lidaparātu floti.

Pirmie lidojumi tika veikti maršrutos Rīga-Amsterdama un Amsterdama-Rīga. Abos pirmajos reisos gandrīz visas vietas lidmašīnā bija aizpildītas, «airBaltic» klientus papildinot ar lidsabiedrības aicinātajiem viesiem.

Kā sacījis «airBaltic» prezidents Martins Gauss, šis ir vēsturisks notikums ne tikai «airBaltic», bet arī pasaules aviācijai. Kā norāda «airBaltic», CS300 patlaban ir pasaulē modernākā lidmašīna un tās izmantošana ir ekskluzīva «airBaltic» iespēja tuvākajos sešos mēnešos.

Uzņēmuma «Dzintars» nedienas

FOTO: Zane Bitere / LETA

Vēl pavisam nesen sociālajos tīklos daudzi iedzīvotāji, uzzinot, ka kosmētikas ražotāju AS «Dzintars» skārušas finansiālas grūtības, iegādājās un aicināja arī citus pirkt uzņēmuma produkciju, tādā veidā to atbalstot. Vienlaikus uzņēmums ne pirmo gadu strādājis ar zaudējumiem. Turklāt šā gada septembrī uzņēmums iekļuvis 100 lielāko nodokļu parādnieku topā. «Dzintars» nodokļos nebija samaksājis vairāk nekā trīs miljonus eiro.

Pagājušajā gadā «Dzintars» strādāja ar 5,911 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 7% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas zaudējumi palielinājās par 76% - līdz 2,633 miljoniem eiro.

Zaudējumus, lai arī mazākus, uzņēmums cietis arī gadu iepriekš. Zaudējumus uzņēmums iecerējis segt no nākamo gadu peļņas. Uzņēmuma rezerves fondā līdzekļu nav.

Firmas.lv datubāzē kā akciju sabiedrības amatpersonas norādīti: valdes priekšsēdētājs Iļja Gerčikovs, valdes locekle Dagnija Maike, padomes priekšsēdētājs Aleksejs Grigorjevs, padomes locekles Olga Lando un Dzintra Buharina.

Kas ir uzņēmuma akcionāri?

Atbilstoši kompānijas 2015.gada darbības pārskatam «Dzintara» lielākie akcionāri ir uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Iļja Gerčikovs (69,8%), Janeks Vaclavs Kozeluhs (Dānijas iedzīvotājs) (9,3%) un uzņēmuma darbinieki.

Uzņēmums ar 3,035 miljonu eiro lielu nodokļu parādu šā gada septembra sākumā ieņēma arī vietu 100 lielāko nodokļu parādnieku sarakstā. Gerčikovs ir dalībnieks SIA «Uzvaras nams», kā arī uzņēmumos «Vēja parks Rucava», «Vēja parks Nīca».

FKTK piespriež «Swedbank» 1,4 miljonu eiro sodu par pārkāpumiem darījumu kontrolē

FOTO: Ieva Čīka/LETA

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) un «Swedbank» AS ir noslēgušas izlīgumu, vienojoties par veicamajiem uzlabojumiem bankas iekšējās kontroles sistēmas darbības efektivitātes nodrošināšanai, novēršot FKTK pārbaudē atklātos trūkumus. Soda nauda ieskaitīta valsts budžetā.

FKTK novembra otrajā pusē skaidroja, ka komisija un banka ir noslēgušas izlīgumu, vienojoties par veicamajiem uzlabojumiem bankas iekšējās kontroles sistēmas darbības efektivitātes nodrošināšanai, novēršot FKTK pārbaudē atklātos trūkumus. Līgumā paredzēts piespriest «Swedbank» soda naudu 1 361 954 eiro apmērā, kas ir mazāk nekā likumā noteiktais maksimālais sods, ņemot vērā, ka banka brīvprātīgi jau ir sākusi novērst pārbaudē konstatētos trūkumus un veikt nepieciešamos uzlabojumus. Soda nauda tiks ieskaitīta valsts budžetā.

FKTK pārbaudē «Swedbank» konstatēja Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas (NILLTFN) likuma un tam pakārtoto normatīvo aktu pārkāpumus, tostarp banka nebija pievērsusi pietiekamu uzmanību klientu veiktajiem sarežģītiem, savstarpēji saistītiem darījumiem, kuriem šķietami nav ekonomiska vai nepārprotami tiesiska mērķa.

Tāpat banka nebija laikus ieguvusi dokumentus un informāciju par klientu saimniecisko/personisko darbību, tostarp to veiktajiem darījumiem tādā apmērā, lai pārliecinātos, ka tie nav uzskatāmi par aizdomīgiem, tādējādi nenodrošinot pietiekami efektīvu iekšējās kontroles sistēmas darbību, kā to prasa NILLTFN likums.

Pie soda tiek arī «AB LV Bank»

FOTO: Lita Krone / LETA

FKTK un ABLV Bank maija beigās noslēdza administratīvo līgumu par FKTK pārbaudēs konstatētajiem pārkāpumiem, lai panāktu uzlabojumus bankas iekšējās kontroles sistēmas darbībā. Līgumā paredzēts piespriest bankai sodu € 3,17 miljonu apmērā un izteikt brīdinājumu atbildīgajam bankas valdes loceklim.

Parakstot administratīvo līgumu, FKTK un ABLV Bank ir vienojušies par izlīgumu, lai izbeigtu FKTK ierosināto administratīvo lietu, bankā norādīja un skaidroja, ka, nosakot naudassoda apmēru, FKTK ņēma vērā, ka ABLV Bank šobrīd izpilda visas regulējošās prasības un turpina uzlabot iekšējās kontroles sistēmu, tāpēc jāmaksā mazāks sods – € 3,17 miljoni, kas atbilst 2,5% no bankas kopējo gada ienākumu summas.

Atbilstoši Kredītiestāžu likumam FKTK ir tiesīga piespriest soda naudu līdz 10% no bankas iepriekšējā finanšu gada kopējo neto ienākumu summas.

Saskaņā ar bankā vēstīto, veicot pārbaudes, FKTK konstatēja, ka banka iepriekšējos gados nav atbilstošā apjomā nodrošinājusi atsevišķu klientu darījumu ekonomiskās būtības un tiesiskā mērķa pārbaudi un dokumentēšanu.

FKTK uzskata, ka banka pietiekamu uzmanību nav pievērsusi klientam netipiski lieliem, sarežģītiem vai savstarpēji saistītiem darījumiem, kā arī nav veikusi atsevišķu klientu darījumu pastiprinātu uzraudzību padziļinātās izpētes ietvaros.

Auditē bankas, kuras orintējas uz nerezidentu apkalpošanu

FOTO: PantherMedia/ScanPix

Gada beigās noslēdzies ASV auditoru «Navigant Consulting Inc.» sadarbībā ar «Exiger LLC» un «Lewis Baach Kaufmann Middlemiss» veiktais neatkarīgais audits, vērtējot 12 bankas, kas orientējas uz nerezidentu apkalpošanu.

Auditā cita starpā secināts, ka atsevišķās bankās akcionāru struktūra ierobežo atbilstības un iekšējā audita funkcijas patstāvību.

Atsevišķām bankām ir nepietiekama kvalitātes kontrole klientu saimnieciskās darbības pārzināšanā un izpētē, secināts auditā.

Kā vienu no pilnveidojamajām jomām FKTK min nepamatoti vienkāršotu klientu risku novērtēšanu.

Bankām nepieciešama arī pilnīgāka dokumentācija par klientu izpēti un ziņošanas lēmumiem. Bankām jāpilnveido klientu darījumu monitoringa sistēmas atbilstoši individuālajam biznesa riska modelim. Bankām līdz 2017.gada beigām jāpilnveido iekšējā kontrole atbilstoši neatkarīgās pārbaudes rekomendācijām, lai atbilstu droša korespondējošo attiecību partnera statusam.

Kriminālprocess par iespējamām nelikumībām «PrivatBank»

FOTO: Google Maps

Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde (ENAP) turpina izmeklēšanu pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) materiāliem par iespējamām nelikumībām AS «PrivatBank», vērtējot iespējamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu.

Lietā patlaban turpinās pirmstiesas izmeklēšana.

Kriminālprocess ir kvalificēts pēc Krimināllikuma 195. panta trešās daļas un 196. panta otras daļas. Šie panti paredz atbildību par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un pārsniegšanu.

Pati «PrivatBank» informē, ka policijā pašlaik tiek vērtēti 2015.gada notikumi par iespējamām nepilnībām, kas pieļautas, izvērtējot atsevišķu klientu veiktos darījumus, - runa ir nevis par bankas tiešiem pārkāpumiem, bet par tobrīd vēl nepietiekoši stingri noteiktiem kritērijiem klientu finanšu darījumu izvērtēšanā. «PrivatBank» aktīvi līdzdarbojas šo notikumu izvērtēšanā un ir ieinteresēta pēc iespējas ātrākā procesa izbeigšanā.

FKTK 2015.gada nogalē bargi sodīja «PrivatBank» par pārkāpumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma, Kredītiestāžu likuma un citu normatīvu ievērošanā. Bankai tika piespriests tobrīd lielākais iespējamais naudas sods - 2,017 miljoni eiro. FKTK atstādināja bankas valdes priekšsēdētāju un atbildīgo valdes locekli, uzdeva pilnībā nomainīt bankas valdi, kā arī piesprieda individuālus naudas sodus toreizējiem bankas valdes locekļiem.

«PrivatBank» noteiktais sods ir daļa no FKTK veiktās pārbaudes rezultātiem par darījumiem no 2012. līdz 2014. gadam, kas minēti publiskotajā Moldovas Nacionālās bankas pētījumā jeb tā sauktajā «Kroll» ziņojumā. Pētījums veikts pēc tam, kad atklājās gandrīz miljarda eiro aizplūšana no Moldovas. «Kroll» ziņojumā tika norādīts arī uz Latvijas banku iesaisti naudas aizplūšanā no Moldovas.

FKTK pārbaudē tika konstatēti pārkāpumi «PrivatBank» klientu izpētē un informācijas dokumentēšanā, klientu darījumu uzraudzībā, jo banka vairākus darījumus nebija identificējusi kā potenciāli aizdomīgus un par tiem nebija ziņojusi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam. FKTK daļu materiāla par pārbaudē atklātajiem faktiem nodeva tiesībaizsardzības iestādēm izvērtēšanai, vai bankas atbildīgo amatpersonu rīcībā saistībā ar minētajiem darījumiem nav saskatāmas noziedzīga nodarījuma pazīmes.

Atkārtotie mēģinājumi pārdot «KVV Liepājas metalurgu»

FOTO: TASS/LETA

Administrators Guntars Koris izstrādājis uzņēmuma mantas pārdošanas plānu un nosūtījis to saskaņošanai uzņēmuma kreditoriem.

Saskaņā ar Maksātnespējas likumu mantas pārdošanas termiņš ir seši mēneši no procesa pasludināšanas dienas jeb 2017.gada 16.marts. Protams, administrators var lūgt šo termiņu pagarināt.

2016.gada 16.septembrī Liepājas tiesa atzina «KVV Liepājas metalurgu» par maksātnespējīgu. «KVV Liepājas metalurga» ražotnē maksātnespējas pasludināšanas dienā 16.septembrī bija nodarbināti 147 darbinieki. Rūpnīcā šobrīd strādājošo darbinieku uzdevums galvenokārt ir nodrošināt rūpnīcas iekārtu un citas mantas saglabāšanu. Maksātnespējas procesa laikā objekts tiek apsargāts.

Privatizācijas aģentūras meitasuzņēmums SIA «FeLM» prognozē, ka maksātnespējīgās AS «KVV Liepājas metalurgs» aktīvus varētu sākt realizēt ne agrāk kā 2017.gada pavasarī.

Jau ziņots, ka 22.martā valdība nolēma atļaut Privatizācijas aģentūrai dibināt sabiedrību, kurai Valsts kase cedē valsts prasījumu pret «KVV Liepājas metalurgu».

Cesijas līgums paredz, ka tiek cedēts valsts pamatsummas prasījums pret «KVV Liepājas metalurgu» ar visiem nodrošinājumiem un blakus prasījumiem. Šāds risinājums tika atbalstīts, pamatojoties uz konsultanta SIA «Deloitte Latvia» ieteikumu. Cesijas līgums paredz, ka «FeLM» pakāpeniski nodrošinās valsts līdzekļu atgūšanu, restrukturizējot valsts prasījumu, kā arī izvērtējot nepieciešamību restrukturizēt uzņēmuma pamatdarbību kopumā. Uzņēmuma parāds valstij ir 65 miljoni eiro.

Šā gada 17.maija un 24.maija Ministru kabineta sēdēs tika izskatīts Privatizācijas aģentūras un «FeLM» sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un Finanšu ministriju sagatavotais ziņojums par aktuālo situāciju saistībā ar «KVV Liepājas metalurga» parādu restrukturizāciju.

Valdība pieņēma zināšanai, ka «KVV Group» piedāvātie saistību restrukturizācijas nosacījumi nav pieņemami un jāstrādā pie citiem risinājumiem uzņēmuma darbības atjaunošanai. «KVV Group» izteiktie priekšlikumi paredzēja būtisku valsts līdzdalību uzņēmuma darbībā bez uzņēmuma vadības kontroles nodošanas, kā arī nodokļu atlaides un citus pasākumus, kas varētu tikt vērtēti kā neatļauts valsts atbalsts.

Tāpat valdība tika informēta, ka «KVV Group» nespēs nodrošināt pašas izstrādātā uzņēmuma «KVV Liepājas metalurgs» konservācijas plāna izpildi, jo tas prasītu papildu ieguldījumus, kurus «KVV Group» nav gatava veikt. «KVV Group» arī norādījusi, ka pašreizējās tirgus konjunktūras apstākļos ražošanas atsākšana nav pamatota.

Savukārt Ukrainas «KVV Group» ir paziņojis, ka gatavojas sūdzēties par Latviju Eiropas Komisijas antimonopola un korupcijas apkarošanas komitejās, kas varot novest pie tā, ka Latvijai tiks piespriests 150 līdz 300 miljonu eiro sods.

Diskusijas, protesti par plānotajām izmaiņām MUN

FOTO: AP/LETA

Nākamgad mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) likme pieaugs līdz 15%, savukārt uzņēmumiem ar mazu apgrozījumu - līdz 12%. To paredz Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi MUN likumā, kas nosaka, ka turpmāk MUN likme būs 15%, tomēr uzņēmumiem ar apgrozījumu līdz 7000 eiro gadā tiks piemērota 12% MUN likme. Šāds izņēmums darbosies tikai 2017.gadā.

Vienojoties par zemāku MUN likmi mazajiem uzņēmumiem, tika daļēji atbalstīti opozīcijas politisko spēku - «Saskaņas» un «No sirds Latvijai» - ierosinājumi.

Nosakot MUN likmi 15% apmērā, no 2017.gada 70,4% no MUN ieņēmumiem tiks novirzīti valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu kontā. Savukārt ar 2018.gada 1.janvāri sociālajās iemaksās iecerēts novirzīt 80% no MUN ieņēmumiem.

Šīs izmaiņas saistītas ar ieceri pagaidām atteikties no minimālo sociālo iemaksu ieviešanas. Pašlaik MUN likme ir 9%, bet nākamgad to bija iecerēts samazināt līdz 5%.

Pirms pieņemtajām izmaiņām tika rīkota protesta akcija. Tāpat daudzi uzņēmēji bija norādījuši – pieņemot izmaiņas, cietīs bizness, amatpersonas, tostarp Valsts prezidents Raimonds Vējonis tika aicināts iesaistīties.

Valsts policija Gada topi Bombardier FKTK ABLV Bank Swedbank "No sirds Latvijai" Liepājas Metalurgs airBaltic Rīga
8 Komentāri