Trešdien Eiropas Parlaments (EP) Strasbūrā balsos par pretrunīgi vērtēto Eiropas Savienības (ES) – Kanādas visaptverošo ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu jeb tā dēvēto CETA. Nolīguma atbalstītāji pauž pārliecību, ka tas veicinās investīcijas un atvieglos biznesa saišu veidošanos, bet pretinieki bažījas, ka vienošanās starptautiskajām kompānijām ļaus iedzīvoties uz nodokļu maksātāju rēķina, kā arī kļūs par ASV interešu «Trojas zirgu» ES.
EP ziņotājs par CETA nolīgumu ir lielākās parlamenta frakcijas - Eiropas Tautas partijas grupu (EPP) pārstāvošais Latvijas deputāts Artis Pabriks. Parlamentārieša birojā norāda, ka Eiropas Savienība jau šobrīd ir noslēgusi vairākus desmitus starptautiskās tirdzniecības līgumu, bet vēl daudzi šobrīd ir sarunu procesā. CETA būs līgums, kas samazinās birokrātiskās procedūras un stiprinās uzņēmējdarbības saites ar svarīgu ES tirdzniecības partneri - Kanādu.
Atcelti muitas tarifi, iespējas piedalīties Kanādas iepirkumos
Nolīgums ļaušot samazināt barjeras savstarpējai preču, investīciju un pakalpojumu plūsmai, vairumā gadījumu atceļot muitas nodevas, sniedzot iespēju ES uzņēmumiem piedalīties Kanādas publiskā iepirkuma konkursos, paverot jaunas iespējas maziem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī radot iespējas profesionāļiem iekļauties Kanādas darba tirgū.
Cita starpā arī tiek uzsvērts, ka CETA aizsargās jutīgākos lauksaimniecības produktus, atsevišķām preču grupām atstājot spēkā tarifus. Katra valsts varēs paturēt tiesības sabiedriskos pakalpojumus, piemēram, izglītību, veselību, ūdensapgādi arī turpmāk atstāt savā pārziņā, tos neatverot otras puses investoriem. Visām no Kanādas importētajām precēm būšot jāatbilst ES standartiem bez izņēmuma. Tā rezultātā pēc septiņiem gadiem kopš līguma stāšanās spēkā ES budžets varētu tikt papildināts ar 12 miljardiem eiro, bet Kanādas budžets - par aptuveni astoņiem miljardiem. Latvijas uzņēmējiem galvenais ieguvums no CETA varētu būt saistīts ar muitas tarifu samazināšanu vai pilnībā atcelšanu praktiski visām mūsu valsts eksporta precēm uz Kanādu
Liels atbalsts CETA nolīgumam ir EPP grupā, kurā strādājošie četri Latvijas deputāti - Sandra Kalniete, Pabriks, Inese Vaidere un Krišjānis Kariņš – balsos par ES un Kanādas tirdzniecības nolīgumu. Deputāti ir pārliecināti, ka nolīgums stiprinās transatlantisko sadarbību, veicinās ekonomisko izaugsmi kā arī pavērs jaunas iespējas Latvijas uzņēmējiem. EPP grupas priekšsēdētājs Manfreds Vēbers pat norāda, ka balsojums par CETA ir Eiropas un Kanādas atbilde Donalda Trampa politikai.
«Protekcionisma vietā mēs vēlamies draudzību. Baiļu vietā mēs vēlamies atvērtību un ciešākas saites ar vienu no mūsu tuvākajiem sabiedrotajiem. Tā vietā, lai ļautu globalizācijai notikt ar mums, mēs vēlamies to veidot paši, ar saviem augstajiem standartiem un normām,» pirms balsojuma parlamentā pauda Vēbers.
Ždanoka: CETA ir ASV interešu «Trojas zirgs» Eiropas Savienībā
Skeptiskāk uz nolīgumu raugās citas Eiropas parlamenta frakcijas. Tā Sociālistu un demokrātu progresīvā alianse atzīst, ka ir nepieciešams solis progresīvākai ES tirdzniecības politikai, tomēr CETA ir nepilnīga. Kategoriski pret nolīgumu ir Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa, kas iepriekš pat neveiksmīgi rosināja nolīguma izvērtēšanu Eiropas tiesā.
Nolīguma kritiķi pauž uzskatu, ka CETA sniegs dažādas priekšrocības investoriem un lielajām starptautiskajām kompānijām, kuras varēs vērsties tiesā pret nacionālajām valdībām, lai apstrīdētu noteiktus pasākumus, kas pārkāpj to biznesa intereses. Šis aspekts arī pērn gandrīz iznīcināja līgumu, kad to atteicās atbalstīt Beļģijas Valonijas reģiona parlaments, kas tomēr beigās piekrita rediģētai līguma versijai. Nolīguma pretiniekus bažīgus dara arī iespēja, ka tas varētu kļūt par veidu, kādā ASV kompānijas nonāk ES tirgū un izkonkurē vietējos ražotājus, jo savu produkciju spēj saražot lētāk nekā vietējie.
Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses deputāts Andrejs Mamikins pauž uzskatu, ka CETA turpinās veidot paralēlo pasauli transnacionālajām korporācijām. Deputāts norāda, ka līguma rezultātā, nodalot investoriem paredzētas tiesas no ES nacionālajām juridiskajām sistēmām, radīsies situācija, kurā transnacionālās korporācijas varēs iesūdzēt tiesā valstis, ja uzskatīs, ka ir pārkāptas viņu biznesa «leģitīmās intereses»,» pārliecināts deputāts. Ja kompānijām šādā ceļā izdosies panākt lēmumus par kompensāciju izmaksām nesaņemtas peļņas gadījumā, cietīs visi nodokļu maksātāji.
Pret līgumu trešdien gatavojas balsot arī Tatjana Ždanoka (Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa), jo uzskata, ka tas ne tikai nav izdevīgs, bet pat ir bīstams visai ES. Deputāte norāda, ka galveno bīstamību rada nevis kanādiešu uzņēmumi, bet gan ASV lielās korporācijas. "Šobrīd eksistē vienots Ziemeļamerikas tirgus. Tas nozīmē, ka CETA nolīguma stāšanās spēkā, pakalpojumi un preces, kas tiek radītas ASV, var bez ierobežojumiem nokļūt ES. CETA ir ASV interešu Trojas zirgs,» uzskata Ždanoka.
Viņa vērš uzmanību uz to, ka ASV spēkā esoši apkārtējās vides un cilvēka veselības standarti ir zemāki nekā ES, kā rezultātā daudzu preču, īpaši pārtikas produktu, izmaksas ASV ir zemākas nekā ES. Šādas lētas pārtikas ienākšana caur Kanādu var sagraut daudzu lauksaimnieku uzņēmējdarbību un ietekmēt eiropiešu veselību. Ždanoka aicina pārskatīt nolīgumu, panākot to, ka ASV produkcija nenonāks Eiropas tirgos.
Antiglobālistu baidīšanas taktika
Tikmēr Eiropas Konservatīvo un reformistu grupas deputāts Roberts Zīle sarunā ar TVNET šādus argumentus nodēvēja par antiglobālistu baidīšanas taktiku. Viņš skaidro, ka investīciju aizsardzības jautājumos starp valdībām un uzņēmumiem abas puses varēs iecelt savus tiesnešus. Ar nolīgumu labāku situāciju izdosies panākt mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. «Tā ir viena no baidīšanas taktikām, ko dara antiglobālisti. Ir cilvēki, kas tic tam, ka viss globālais ir slikts. Ir arī cilvēki, kas tiek organizēti un apmaksāti un rīko šīs kampaņas,» norāda Zīle.
Piesardzīga pozīcija ir Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupas (ALDE) deputātei Ivetai Grigulei, kas ir pārliecināta - brīvā tirdzniecība ir jāveicina, bet tas jādara pārdomāti un Latvijas politiķiem visupirms jādomā par savas valsts interesēm.
«Diemžēl Latvija līdz pat šim brīdim nav skaidri un pragmatiski konkretizējusi mūsu sabiedrībai, kādi ir [nolīguma] potenciālie ieguvumi. Ir svarīgi saprast, vai mums kā mazai ES valstij importa un eksporta attiecības pēc šāda līguma stāšanās spēkā būs samērīgas un ļaus vienlīdzīgi konkurēt ar Kanādas kompānijām,» TVNET skaidroja Grigule.
Deputāte ir saņēmusi atbildes vēstules uz saviem jautājumiem no Latvijas Ārlietu ministrijas un ES tirdzniecības komisāres Sesīlijas Malstrēmas, kuras analizējot vēlas noskaidrot Latvijas iespējas aizstāvēt savas intereses arī pēc CETA stāšanās spēkā. «Es gribu pierādījumu tam, ka mūsu pašu produktu ražotājiem tiešām pavērsies milzu eksporta potenciāls - kā to sola politiķi,» teica Grigule.
Lai CETA stātos spēkā pilnā apjomā, visām ES dalībvalstīm tas vēl būs jāratificē parlamentos. Latvijas Saeima par CETA balsoja aizvadītajā nedēļā.
