Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pagājušajā gadā, pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem, salīdzināmajās cenās pieaudzis par 2%, salīdzinot ar 2015.gadu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Latvijas IKP pērn pieaug par 2%
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Vienlaikus 2016.gada ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar 2015.gada atbilstošo periodu, Latvijas IKP, pēc sezonāli neizlīdzinātajiem datiem, pieaudzis par 2,6%, bet, pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem, IKP palielinājies par 2,2%.
Savukārt pērn ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar 2016.gada trešo ceturksni IKP salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem, audzis par 1,1%.
2016.gadā Latvijas IKP faktiskajās cenās bija 25,018 miljardi eiro, tostarp ceturtajā ceturksnī - 6,736 miljardi eiro.
Statistikas pārvaldē norādīja, ka apstrādes rūpniecībā 2016.gadā salīdzinājumā ar 2015.gadu, pēc neizlīdzinātajiem datiem, pieaugums bija par 6%, tajā skaitā koksnes un koka izstrādājumu ražošanā pieaugums bija par 8%, datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā - par 16%, gatavo metālizstrādājumu ražošanā - par 9%, bet pārtikas produktu ražošanā - par 1%.
Elektroenerģijas, gāzes un siltumenerģijas apgādē pērn pieaugums bija par 7%, tajā skaitā elektrības ražošanā, apgādē un sadalē - par 6%.
Lauksaimniecības ražošanas apmēri pērn samazinājās par 3%, tajā skaitā kritums augkopībā bija par 5%, bet lopkopībā apmēri saglabājās iepriekšējā gada līmenī. Mežsaimniecības un mežizstrādes nozarē pērn bija pieaugums par 3%. Nozarē bija vērojama cenu samazināšanās. Savukārt zivju nozveja pērn kopumā augusi par 38%, tajā skaitā Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī nozveja samazinājusies par 3%.
Būvniecības produkcijas apmērs pagājušajā gadā samazinājies par 18%. Kritums bija vērojams nedzīvojamo ēku būvniecībā - par 4% un inženierbūvju (tajā skaitā šoseju, ielu un ceļu) celtniecībā - par 33%. Dzīvojamo ēku būvniecība pieaugusi par 2%.
Vienlaikus mazumtirdzniecībā pērn apmēri auguši par 2%, tajā skaitā arī auto degvielas mazumtirdzniecības apmēri palielinājušies par 2%, bet nepārtikas preču tirdzniecībā bijis kāpums par 5%. Vairumtirdzniecībā pērn pieaugums bijis par 4%.
Transporta nozarē pagājušajā gadā pieaugums bijis par 0,5%. Tostarp kāpums bija pasažieru pārvadājumiem - par 4%, bet par 7% samazinājās kravu pārvadājumi.
Izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē pērn kāpums bija par 9%, ko veidoja pieaugums izmitināšanā - par 11% un ēdināšanā - par 7%.
Informācijas un komunikācijas pakalpojumi 2016.gadā sniegti par 3% vairāk nekā 2015.gadā. Savukārt finanšu un apdrošināšanas nozarē pieaugums bija par 3,5%, ko veicinājusi veiksmīga banku un apdrošinātāju darbība.
Tajā pašā laikā operācijas ar nekustamo īpašumu pērn saglabājušās iepriekšējā gada līmenī.
Mākslas, izklaides un atpūtas pakalpojumu apmērs pagājušajā gadā audzis par 3%, tajā skaitā par 5% auguši apmēri azartspēlēs un derībās, par 6% - radošajās un mākslinieciskajās darbībās, bet par 4% sarukušas sporta aktivitātes.
Valsts pārvaldē un aizsardzībā pieaugums pagājušajā gadā bijis par 4%, izglītībā - par 1%, bet veselības nozarē - par 2%.
Produktu nodokļu (akcīzes, pievienotās vērtības un muitas) apmērs 2016.gadā pieaudzis par 6%.
Tāpat statistikas pārvaldē pavēstīja, ka mājsaimniecību galapatēriņš pagājušajā gadā palielinājās par 3%, tajā skaitā izdevumi pārtikas iegādei auga par 1%, transportam (izdevumi sabiedriskajam transportam, transporta līdzekļu iegāde un ekspluatācija) - par 6%, bet atpūtai un kultūrai - par 3%. Izdevumi mājokļa uzturēšanai pērn sarukuši par 1%, tajā skaitā samazinājušies izdevumi par elektroenerģiju, gāzi un citu kurināmo, kā arī mazāk tērēts mājokļa uzturēšanai un remontam. Mājsaimniecību galapatēriņa pieaugumu veicinājusi iedzīvotāju ienākumu palielināšanās, kā arī patēriņa cenu stabilitāte.
Savukārt valdības galapatēriņš pagājušajā gadā pieauga par 3%.
Bruto pamatkapitāla veidošana pērn samazinājās par 11%. Investīcijas iekārtās un mašīnās saruka par 1%, intelektuālajā īpašumā un kultivētajos aktīvos - par 21%, bet par 18% samazinājās ieguldījumi būvniecībā.
Eksports pērn auga par 4%, tajā skaitā preču eksports - par 2% (visvairāk eksportē elektroierīces un elektroiekārtas, mehānismus un mehāniskās ierīces, kā arī zāģmateriālus). Transporta, informācijas tehnoloģiju (IT) un būvniecības pakalpojumu eksporta palielināšanās veicināja kopējā pakalpojumu eksports kāpumu par 4%.
Vienlaikus importa apmēri pagājušajā gadā pieauga par 2%. Preču imports palielinājās par 5%, ko ietekmēja vieglo automobiļu un farmācijas produktu importa palielināšanās, bet negatīvu ietekmi atstāja elektroierīču un elektroiekārtu, mehānismu un mehānisko ierīču, kā arī dīzeļdegvielas importa kritums. Pakalpojumu imports pērn auga par 2%. Galvenokārt pērn importēti transporta, tūrisma un ar tirdzniecību saistītie saimnieciskās darbības pakalpojumi.
Statistikas pārvalde arī precizējusi ekonomikas izaugsmes datus 2016.gada pirmajos trijos ceturkšņos. Tostarp precizētie dati liecina, ka 2016.gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2015.gada pirmo ceturksni, Latvijas IKP, pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem, pieaudzis par 2,4%, otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu IKP palielinājies par 2,3%, bet trešajā ceturksnī - par 0,5%.