Potenciālie gāzes tirgotāji joprojām gaida noteikumus

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Lita Krone / LETA

Lai gan, spriežot pēc regulatora reģistrēto gāzes tirgotāju skaita, interese darboties Latvijas tirgū pēc tā atvēršanas ir liela, tirgotāji vēl gaida, kad regulators apstiprinās noteikumus, kas ļaus aprēķināt piedāvājumu cenu. Tikmēr izskan arī minējums, ka speciāli tiek novilcināts laiks, lai pārvades un uzglabāšanas uzņēmums «Conexus Baltic Grid» («Conexus») netiktu pārdots, apejot valsts pirmpirkuma tiesības. Par to svētdien vēstīja raidījums «LNT Ziņu TOP 10».

Jau mēnesi Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK) reģistrēties var uzņēmumi, kas brīvajā tirgū ir gatavi konkurēt ar līdzšinējo monopolu AS «Latvijas gāze». Šādu soli spēruši jau vairāk nekā desmit uzņēmumi, tostarp, vietējais elektroenerģijas tirgotājs «Latvenergo», igauņu «Enefit» un lietuviešu «Litgas».

Taču īsi pirms oficiālās tirgus atvēršanas 3.aprīlī tirgotāji uzsver, ka ir gatavi nākt klajā ar saviem piedāvājumiem, tikai tam traucē regulatorā neapstiprinātie noteikumi, kas liedz aprēķināt piedāvājuma cenu.

Piemēram, «Enefit», kura mātes uzņēmums «Eesti Energia» gāzi Igaunijā pārdod jau trīs gadus, ar savu piedāvājumu klientiem klajā plāno nākt pēc tirgus atvēršanas.

«No mūsu puses konkrēti piedāvājumi gala lietotājiem būs maijā, kad būs atrisināti ar regulāciju saistītie jautājumi un būs arī zināms cenu līmenis, ar kuru mums jābūt konkurētspējīgiem,» komentē «Enefit» valdes priekšsēdētājs Jānis Bethers.

Uz regulatora lēmumiem gaida arī «Latvenergo», kas ir gatavs pirkt gāzi savām vajadzībām un to arī tirgot. «Visu noteikumu kopsumma veido galējās izmaksas priekš patērētāja, un uz doto brīdi patērētājam jauns tirgotājs nevar izteikt nekādu cenu piedāvājumu, jo viņam nav zināmas galīgās izmaksas. Visi ir šo noteikumu gaidās,» atzīst energokompānijas valdes loceklis Māris Kuņickis.

Arī jaunveidotais «Conexus», kuram būtu ar potenciālajiem tirgotājiem jāslēdz līgumi par pārvaldes un Inčukalna izmantošanu, to izdarīt vēl nevar.

No vienas puses, līdz tirgus liberalizācijai nepieciešamos lēmumus pieņemt laikus traucē īsie termiņi, kurus atbildīgajām iestādēm dod Enerģētikas likuma grozījumi. No otras, iespējams, speciāli tiek novilcināts laiks, lai «Conexus» netiktu pārdots, apejot valsts pirmpirkuma tiesības. Tā pieļauj «Latvijas gāzes» un «Conexus» akcionārs.

«Valsts dara visu, lai tas nenotiktu. Regulatora izskatā. Nu, piemēram, regulators neveic savu darbu kā vajag, pircējs nesaprot, kā tas viss tālāk attīstīsies. Viņam jāuzņemas riski,» saka «Itera Latvija" valdes priekšsēdētājs Juris Savickis.

Līdz gada beigām vairākiem lielajiem akcionāriem savas «Conexus» akcijas ir jāpārdod. Vienīgais izņēmums attiecināms uz finanšu investoru - Eiropas banku veidoto «Marguerite Fund».

Kuluāros izplatoties baumām, ka daļa «Conexus» īpašnieku savas akcijas varētu pārdot, pirms 3.aprīlī spēkā stājušās valsts pirmpirkuma tiesības, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) ticies ar gandrīz visiem lielajiem akcionāriem, izņemot «Gazprom». «Marguerite Fund» apliecinājis vēlmi palikt «Conexus» un gatavību sadarboties ar valsti. Vācu «Uniper» ir gatavs par labāko cenu pārdot ne vien savas «Conexus», bet arī «Latvijas gāzes» akcijas. Arī «Itera» apliecinājusi gatavību savas akcijas valstij pārdot.

«Tā ideja, ka pērk valsts pa normālu cenu, viņa nav zemē metama, tikai viņa pareizi jārealizē. Tad jārunā ar visiem akcionāriem. Nebūs jau tā, ka valsts nospēlēs tā, ka vienam akcionāram maksās vairāk, otram mazāk. Tā tas nenotiek,» norāda Savickis.

No otras puses, ja galdā pirms 3.aprīļa kāds cits liktu izdevīgu darījumu, «Itera Latvija» šo iespēju izmantotu. «Jā, es būtu gatavs pārdot, gatavs pārdot par normālu cenu un sākt skaistu, jaunu dzīvi,» atzīst uzņēmējs.

Simtos miljonos eiro mērāmais darījums nedrīkst gulties uz valsts budžeta deficīta pleciem, tādēļ tiek meklētas sadarbības iespējas ar jau esošo akcionāru "Marguerite Fund».

«Līdzīgi kā tas bija gadījumā ar «airBaltic», kad līdzdalībnieks bija privāts akcionārs, konkrētajā gadījumā Girmesa kungs. Tas atļāva veidot situāciju, ka tas bija aizņēmums Valsts kasē, tad tas tika aizvietots ar vērtspapīriem un neietekmēja valsts budžetu,» situāciju iezīmē Ašeradens.

Pāris nedēļas līdz tirgus atvēršanai jāpieņem ne tikai virkne noteikumu, bet atšķiras arī viedokļi, kā mainīsies «zilā zelta» cena.

Gāzes gala cena veidojas no vairākām komponentēm. Vislielākā no tām ir paša resursa cena, kuru pēc 3.aprīļa noteiks brīvais tirgus. Patlaban gāzi Latvijā var piegādāt tikai no diviem avotiem - no Krievijas un no Lietuvas sašķidrinātās dabasgāzes termināļa. Cik izdevīgi izdosies nopirkt tirgotājiem gāzi, tik izdevīgu cenu viņi varēs piedāvāt pircējiem.

Būtiskākie ieguvumi no brīvā tirgus būs lielajiem patērētājiem, piemēram, elektroenerģijas uzņēmumiem, kuri elektrības ražošanā izmanto gāzi. Pastarpināti labums būs arī mājsaimniecībām, uzskata enerģētikas eksperts Reinis Āboltiņš.

«Tas gāzes tirgus arī mazajiem patērētājiem varētu būt izdevīgs netiešā veidā - nevis caur pašu gāzi, caur gāzes cenām, bet drīzāk caur elektroenerģijas tirgu. Par to varbūt daudzi neaizdomājas un domā, ka viņiem gāzes plītiņā gāze kļūs dārgāka,» norādīja Āboltiņš.

Tikmēr pašu gāzes plītiņu kurināšana nākotnē dārgāka varētu kļūt, mainoties arī citām cenas komponentēm. Gala patērētājs maksā ne tikai par pašu gāzi - tā rēķinā atspoguļojas arī maksa par gāzes sadali, uzglabāšanu un pārvadi. Šos tarifus arī brīvajā tirgū apstiprinās regulators.

Eksperti prognozē: no 3.aprīļa brīvais tirgus iešūposies un tik tiešām darboties sāks vēl

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu