«Conexus Baltic Grid»: «Nacionālās drošības komercsabiedrību» grozījumi pārkāpj investoru tiesības

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

AS «Conexus Baltic Grid» šodien nosūtīja vēstuli valsts augstākajām amatpersonām, vēršot uzmanību, ka «Nacionālās drošības komercsabiedrību» grozījumi, kuri steigā tiek virzīti pieņemšanai, pārkāpj investoru tiesības uz paredzamu tiesisko vidi valstī, pavēstīja uzņēmumā.

«Sasteigti virzot apstiprināšanai abus minētos likumprojektus, šāds regulējums viennozīmīgi būs nelabvēlīgs signāls esošajiem un potenciālajiem ārvalstu investoriem. «Conexus Baltic Grid» arī vērš uzmanību, ka Saeimā iesniegtie likumprojekti ir acīmredzami izstrādāti steigā, jo tajos ir būtiskas nepilnības, un likumdošanas iniciatīva ir nevis objektīvi pamatota, bet vērsta pret konkrētiem komersantiem,» klāstīja kompānijas pārstāvji.

«Conexus Baltic Grid» uzskata, ka ar Saeimā iesniegtajiem likumprojektiem tiks pārkāpti vairāki starptautisko investīciju aizsardzības tiesību principi, kas noteikti Latvijas saistošajos starptautiskajos instrumentos. Piemēram, Latvijas kopš 2016.gada 1.jūlija ir pilntiesīga Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalsts un tai ir pienākums ievērot un īstenot OECD rekomendācijas. OECD īpašu uzmanību pievērš starpvalstu investīciju aizsardzības jautājumiem, tostarp investoru iespējām piedalīties likumdošanas procesā.

«»Conexus Baltic Grid» neapšauba nacionālās drošības jautājumu nozīmīgumu. Vēršam uzmanību uz OECD investīciju aizsardzības politikas jomā izdotajām rekomendācijām, piemēram, ja nacionālā valdība izvērtē ārvalstu investīcijas, šo izvērtējumu nevar balstīt tikai uz nacionālo drošību. Ņemot vērā šajā vēstulē izteiktos apsvērumus, «Conexus Baltic Grid» aicina likumdevēju un valdību jautājumu risināt komerciāli samērīgā ceļā, kas balstīs uz citu valstu ilgstošas pieredzes ceļā gūtajām atziņām, lai nepieļautu kļūdu atkārtošanos. Šādi jautājumi valstij jārisina, radot stabilu, no reiderisma brīvu investīciju vidi un veidojot ilgtspējīgu uzticības dialogu ar lielākajiem uzņēmumiem un to investoriem,» klāstīja uzņēmuma pārstāvji.

Kā ziņots, Saeimas šodien konceptuāli atbalstījusi divu likumu grozījumus, kas paredz noteikt tiesības valdībai uzlikt par pienākumu nacionālajai drošībai nozīmīgu komercsabiedrību īpašniekiem, kuriem ir būtiska līdzdalība sabiedrībā, pārdot savu uzņēmuma daļu.

Grozījumi paredzēs, ka vajadzēs saņemt valdības atļauju, lai iegūtu būtisku ietekmi nacionālajai drošībai nozīmīgā komercsabiedrībā. Nacionālās drošības likumu plānots papildināt ar atsevišķu nodaļu par nacionālajai drošībai nozīmīgo komercsabiedrību ierobežojumiem. Tajā būs noteikts, ka par nacionālajai drošībai nozīmīgu Latvijā reģistrētu komercsabiedrību nosakāma tāda komercsabiedrība, kura atbildīs vismaz vienam no likumā minētajiem nosacījumiem. Līdz ar to par nacionālajai drošībai nozīmīgām komercsabiedrībām varēs tikt atzīts ierobežots uzņēmumu loks.

Viens no šiem nosacījumi paredz nacionālajai drošībai nozīmīgas komercsabiedrības statusu attiecināt uz elektronisko sakaru komersantu ar būtisku ietekmi tirgū, kas noteikta Elektronisko sakaru likumā paredzētajā kārtībā. Tāpat tas tiks attiecināts uz nacionālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma izpratnē.

Par nacionālajai drošībai nozīmīgu komercsabiedrību tiks atzīta arī Latvijā licenci dabasgāzes pārvadei un uzglabāšanai saņēmusi komercsabiedrība, vai arī tāda komercsabiedrība, kurai piederēs sašķidrinātās dabasgāzes iekārta, kas savienota ar pārvades sistēmu.

Tāpat šis statuss tiks attiecināts uz elektroenerģijas vai siltumenerģijas ražotāju, kura uzstādītā faktiskā jauda pārsniedz 250 megavatu vai kuram pieder siltumtīkli vismaz 500 kilometru garumā.

Lai novērstu nacionālo drošību apdraudošu vai potenciāli apdraudošu ietekmi nacionālajai drošībai nozīmīgā komercsabiedrībā, Ministru kabinets varēs noteikt nacionālajai drošībai nozīmīgām komercsabiedrībām dažāda veida pienākumus un lemt par atļauju dažādām darbībām.

Enerģētikas eksperts Reinis Āboltiņš aģentūrai LETA iepriekš norādīja, ka enerģētikas jomā šis regulējums varētu attiekties uz tādiem uzņēmumiem kā AS «Rīgas siltums», AS «Latvenergo» un «Conexus Baltic Grid», kā arī potenciāliem sašķidrinātās dabasgāzes termināļiem Latvijā, piemēram, Skultē.

Eksperts pieļāva, ka viens no galvenajiem likumprojektu mērķiem varētu būt risināt bažas saistībā ar izskanējušu informāciju, ka dabasgāzes uzglabāšanas un pārvades sistēmas operatora «Conexus Baltic Grid» akcionāri varētu pārdot savas daļas uzņēmumā vēl pirms 3.aprīļa, kad uz tām stāsies spēkā valsts pirmpirkuma tiesības.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu