Sarūk novērtējums par VID darbinieku veiktajiem kontroles pasākumiem

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Kaspars Meinerts/TVNET

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pasūtītajā pētījumā par nodokļu maksātāju apkalpošanas kvalitāti secināts, ka pēdējo gadu laikā sarūk iedzīvotāju liktās atzīmes par VID darbinieku kultūru un profesionalitāti kontroles pasākumu laikā, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums «de facto». Aptauju aizvadītā gada nogalē veikusi pētījumu kompānija SKDS.

Pavisam pozitīvas atzīmes par VID darbinieku darbu kontroles pasākumu laikā likuši aptuveni 70% aptaujāto. Taču atzīmes, kas liktas skalā no plus trīs līdz mīnus trīs, pēdējo gadu laikā ir sarukušas.

Piemēram, aptauja rāda, ka krities ir gan novērtējums par VID darbinieku profesionalitāti, gan pieklājību, gan godaprātu kontroles pasākumu laikā.

Piemēram, vidējais novērtējums par VID darbinieku godprātīgumu kontroles pasākumu laikā (skalā no -3 līdz +3) 2012.gadā bija +2.25, 2014.gadā + 1.8, bet 2016.gadā vairs tikai +1.67.

VID ģenerāldirektore Ilze Cīrule iemeslus kritumam saista gan ar skandāliem pērn, gan arī dēļ tā, ka iestādi salīdzina ar privātiem pakalpojumu sniedzējiem. Līdzīgi secinājumi arī Valsts kancelejai, kas pētījusi valsts iestāžu sniegto pakalpojumu kvalitāti.

Valsts kancelejas Pārmaiņu vadības nodaļas vadītāja Dita Erna Sīle raidījumam «de facto» saka: «Balstoties uz klientu apkalpošanas kvalitāti, viens no zemāk novērtētājiem rādītājiem ir elastīga pieeja. Un tas šajā gadījumā nozīmē – kādā veidā interpretē likumu normas, kur valsts pārvaldei ir mazākas iespējas nekā privātam sektoram.»

Veicot kontroles pasākumus, VID sola lielāko daļu kontroles resursa tērēt PVN shēmu apkarošanai un cīņai ar aplokšņu algām. Dzīve varētu kļūt vieglāka mazajiem uzņēmumiem, taču – ne mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem. Viņu kontrole būs vēl rūpīgāka, lai atklātu tos gadījumus, kad šis režīms tiek izmantots nepamatoti, lai izvairītos no lielākiem nodokļu maksājumiem.

«Mēs gribam strādāt ar datiem un informāciju, vispirms sūtīt vēstules ar brīdinājumu tiem nodokļu maksātājiem, kas mums šķiet, ka nerīkojas īpaši godīgi, un sagaidīt, ka viņi mainīs savu uzvedību un tās kļūdas novērsīs,» raidījumam «de facto» saka VID ģenerāldirektore Ilze Cīrule.

VID arī retāk veic pārbaudes klātienē. Dati liecina, ka pēdējo piecu gadu laikā ievērojami sarucis VID veikto tematisko pārbaužu skaits no sešiem tūkstošiem 2012.gadā līdz 4649 aizvadītajā gadā.

Valsts ieņēmumu dienests uzskata, ka tas rezultātu sasniegs nevis skrienot pakaļ katram iespējamajam nodokļu nemaksātājam, bet gan izveidojot sistēmas, kas kontroli ļauj darījumu reālajā norises laikā. Darījumiem būtu jānotiek tiešsaistes režīmā.

Pirms pāris gadiem Valsts ieņēmumu dienests aktīvi sāka uzraudzīt tieši pakalpojumu jomu. Piemēram, nodokļu nomaksu autoservisos un frizētavās. Salīdzinot datus ar viena gada starpību, «de facto» secināja, ka, kaut minimāli, tomēr legālais atalgojums, piemēram, automehāniķiem šajā laikā ir pieaudzis. Par to liecina tas, ka audzis gan uzrādīto darba stundu skaits (no 125 līdz 130), un nedaudz pieaugusi arī vidējā stundas samaksas likme (no 5.11 līdz 5.29 eiro).

Tomēr tagad vairs nav paredzēts turpināt pārbaudes, liekot uzsvaru uz konkrētu pakalpojumu nozari. «Mūsu secinājums ir, ka lielākajā daļā gadījumu tas dod samērā īslaicīgu rezultātu. Un tad ir jābūt pastāvīgam līdzsekojumam, lai nodrošinātu, ka visi tie rādītāji neaiziet atpakaļ, kur viņi ir bijuši,» uzskata Cīrule.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu