Politiķi pārliecināti par Liepājas avioreisa dzīvotspēju

Liepājas lidostas pārbūve noslēdzās pirms pusotra gada. Tās laikā uz lidlauka ir uzstādīta jauna uguņu sistēma. Tāpat atjaunots skrejceļa segums. Lidostas pārbūves laikā vērā ņemti tieši «airBaltic» lidmašīnu parametri. «airBaltic» pagaidām ir arī vienīgā lidsabiedrība, kas no maija trīs reizes nedēļā piekritusi nodrošināt reisus no Rīgas uz Liepāju un atpakaļ. «airBaltic» lielākais īpašnieks ir valsts. 2012. gadā intervijā raidījumam «Panorāma» «Air Baltic Corporation» valdes priekšsēdētājs Martins Gauss bija izvairīgs, atbildot uz jautājumu, vai «airBaltic» atjaunos reisus uz Liepāju un Ventspili: «Kamēr strādāju šeit, tādu iespēju neesam apsprieduši. Taču pagājušajā nedēļā lidojot kādā reisā, es satiku Liepājas mēru. Viņš pienāca pie manis, un sākām runāt par lidojumiem uz Liepāju. Es solīju, ka mēs padomāsim.»

Kopš 2012. gada politiskā situācija ir mainījusies. Gan premjers, gan Liepājas mērs pārstāv vienu politisko spēku – ZZS ietilpstošo Liepājas partiju. No ZZS ir arī satiksmes ministrs. "Es pieņemu, ka tas ir apstāklis. Ja redzējumi kardināli atšķiras, tad sekmes varētu būt limitētākas,» norāda «Aviasabiedrība Liepāja» valdes loceklis Agris Sprūde.

Kopumā lidostas pārbūve izmaksāja 9,27 milj. EUR. Lielākā daļa – 7,8 miljoni eiro – Eiropas Savienības fondu nauda. Taču bija risks to zaudēt. Lidosta tikai pēdējā brīdī ieguva atļauju komerclidojumiem.

Turklāt lidostu bija nepieciešams «atdzīvināt» arī tāpēc, ka tas ierakstīts valdības deklarācijā kā viens no darāmajiem darbiem. "Ja mēs esam izbūvējuši infrastruktūru, vienalga kādu infrastruktūru, tad mums ir jācenšas izmantot tā, lai tas nes Latvijas tautsaimniecībai arī turpmāk ienākumus,» uzskata satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS).

Pasažieru pārvadājumi valsts robežās bez valsts atbalsta līdz šim nav bijuši iedomājami.

Viens no variantiem, kā nokļūt Liepājā, ir pa dzelzceļu. Vilciens kursē reizi nedēļā. Brauciens ilgst vairāk nekā trīs stundas. Maksa – septiņi eiro un 20 centi. Tas nesedz visas izmaksas. Pērn zaudējumi, kas no valsts budžeta kompensēti «Pasažieru vilcienam» par šo maršrutu, pārsniedz 50 tūkstošus eiro. 40 % no kopējām izmaksām.

Bieži – vismaz reizi stundā – kursē autobusi. Tie ir arī ātrāki, bet dārgāki – cena apmēram astoņi ar pusi eiro. Taču arī par to nodrošināšanu valstij nākas piemaksāt. Pērn vairāk nekā 796 tūkstošus eiro. Biļešu ieņēmumi sedz tikai 68% no izmaksām. Trešdaļu dotē valsts.

No maija trīs reizes nedēļā no un uz Liepāju varēs doties lidmašīnā. Lidojums ilgs tikai 40 minūtes. Pašreiz biļetes tirgo par nepilniem 15 eiro. Taču «airBaltic», aizbildinoties ar komercnoslēpumu, neatklāj, cik daudz uzņēmums piemaksā par šī reisa nodrošināšanu. Lai arī valsts tiešā veidā nedotēs šos lidojumus, aviosabiedrība, visticamāk, rēķinās ar pamatīgiem tēriņiem. Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) pieļauj, ka šis reiss var radīt zaudējumus «airBaltic»: "Uz visa kopējā apgrozījuma, lai mēģinātu radīt jaunu iespēju reģiona iedzīvotājiem, šie zaudējumi nav tādi ļoti jūtami zaudējumi, tās šobrīd ir iespējas un nenoliedzami zināms eksperiments, kā Latvijas reģiona apvidu ievest tiešā savienojumā ar visu pārējo pasauli.»

Savulaik gan šis eksperiments noslēdzās ar zaudējumiem. Biļešu cena no Rīgas uz Liepāju nesasniedza pat 13 latus. Pretējā virzienā – četrus latus. Taču tik un tā 50 vietīgās lidmašīnas bija pustukšas. Visaktīvāk lidojumus izmantoja 2007. gadā. Reisā Rīga – Liepāja vidēji pārvadājot 16 pasažierus, bet pretējā virzienā 29. Gadu agrāk lidmašīnā varēja būt arī tikai astoņi cilvēki. Gadu vēlāk lidojumus pārtrauca. "Ja mēs salīdzinām 2006., 2007. gadu ar šodienas produktu, ir radikāli atšķirīgi visi faktori. Pilnīgi visi. Pirmkārt, lidmašīna ir cita, tā ir par 50% lielāka nekā iepriekš. Degvielas cena ir radikāli atšķirīga un arī tas, kā mēs lidojām kādreiz radikāli atšķiras no tā, kā mēs darām šodien,» skaidro «Air Baltic Corporation» korporatīvo komunikāciju viceprezidents Jānis Vanags.

Tomēr maz ticams, ka bez politiskās trīsvienības – premjera, satiksmes ministra un mēra – atbalsta šādu reisu izdotos ieviest. Savulaik reģionālie lidojumi ļoti strauji izplatījās laikā, kad satiksmes ministrs bija Ainārs Šlesers. Pēc tam, tā brīža premjers Valdis Dombrovskis medijos izteicās, ka savulaik reģionālos lidojumus finansēja no valsts budžeta. Taču situācija valstī neesot tāda, lai "piemaksātu pasažieriem, kuri sadomā atlidot vai aizlidot no Liepājas». ,

,Ja airBaltic veiksmīgi lido uz Palangu un tur nav vajadzīgas ne dotācijas, ne arī kādas citas problēmas, tad es neredzu nevienu iemeslu, kāpēc, lidot uz Liepāju, vajadzētu būt problēmām,» pārliecināts Liepājas pilsētas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks («Liepājas partija»). Tajā pašā laikā viņš ir izvairīgs, runājot par to, vai pašvaldība būtu gatava piemaksāt, lai lidsabiedrība arī turpmāk pārdotu biļetes par nepilniem 15 eur vienā virzienā: "Tas ir jautājums, ko mēs varēsim skatīties, kā būs, ja būs, kā paies šī vasara un šī sezona, cik liels būs pieprasījums. Es esmu pārliecināts, ka būs jāpalielina reisu skaits un arī citas aviokompānijas izrādīs interesi šeit strādāt.» Izmaksas gan pašvaldībai būs. Uz tās pleciem gulstas lidostas uzturēšanas izmaksas – šogad vismaz pusmiljona eiro apmērā. Tāpat tā apņēmusies segt mārketinga izmaksas saistībā ar šiem reisiem. Taču visai pieticīgi – 15 tūkstošu eiro apmērā.