Vairāk nekā 200 cilvēki pirmdien pie Saeimas pulcējās protesta akcijā, lai prasītu atcelt nekustamā īpašuma nodokli (NĪN) vienīgajam mājoklim Latvijā, novēroja portāls TVNET. Sanākuši bija dažāda gadagājuma cilvēki, kas turēja rokās plakātus ar uzrakstiem, tostarp aicinājumu «Rokas nost no mūsu mājām». Tāpat protesta akcijas dalībnieku vidū bija redzami arī vairāki aktīvisti un politiķi.
(ziņa papildināta)
Protesta akcijas rīkotāju pārstāvis Estris Hiršsons pasākuma laikā pateicās sanākušajiem par klātbūtni un norādīja, ka ieradušos cilvēku pulks liecina - tautai nav pieņemams augošais deputātu cinisms. Uzrunā sanākušajiem viņš stāstīja, ka pašlaik vienādas tiesības uz īpašumu vairs netiek nodrošinātas, tāpēc nepieciešams to mainīt. «Valsti neveido skaitļi budžetā, bet cilvēki,» teica Hiršsons.
Vairāki sanākušie protesta akcijas dalībnieki TVNET skaidroja, ka pašreizējais regulējums attiecībā uz NĪN nav godīgs, jo daudziem cilvēkiem ir grūtības samaksāt par vienīgo mājokli. Piketētāji pauda uzskatu, ka tādā veidā tiek pārkāptas noteiktās tiesības uz īpašumu.
Aktīvists Ilmārs Poikāns savukārt klātesošajiem norādīja, ka problēmas risināšanai ir vairāki varianti un viens no tiem – atcelt NĪN vienīgajam mājoklim. Viņš klātesošos mudināja – lai arī kāds no izskanējušajiem risinājumiem ir pieņemamāks, nevajag dalīties grupās, bet gan būt vienotiem, jo mazas grupas ir vieglāk ignorēt.
Tautas sapulcē tika pieņemta petīcija par NĪN atcelšanu vienīgajam mājoklim. Tā tiks iesniegta valsts augstākajām amatpersonām. Pēc stundu ilgas protesta akcijas sanākušie ap plkst.19.00 pamazām sāka izklīst. TVNET novēroja, ka pikets norisinājās bez vērā ņemamiem starpgadījumiem.
Lai gan portālā «Manabalss.lv» 13 000 Latvijas iedzīvotāju parakstījuši iniciatīvu «Par nekustamā īpašuma atcelšanu vienīgajam īpašumam», politiķi un ierēdņi pašvaldībās un valsts institūcijās to nav ņēmuši vērā un vēl arvien nav iedibinājuši īpašumu konfiscējošā nekustamā īpašuma nodokļa taisnīgu regulējumu, uzsvēra iniciatīvas pārstāvji.
Paredzēts, ka pirmdien Tautas sapulcē klātesošie vērsīsies pie Saeimas, Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības ar prasību atcelt konfiscējošo NĪN vienīgajam īpašumam un pārtraukt pašreizējo NĪN aprēķina un piemērošanas kārtību visās pašvaldībās.
Iniciatīvas pārstāvji uzsver, ka arvien pieaugošais nekustamā īpašuma nodokļa slogs kļūst finansiāli nepanesams visiem Latvijas iedzīvotājiem, sevišķi tiem, kuru mājoklis atrodas Rīgā, Pierīgā vai Jūrmalā. «Politiķi un ierēdņi valsts un pašvaldību institūcijās nav izrādījuši politisko gribu, lai atrisinātu nekustamā īpašuma nodokļa problēmu. Nesamērīgi turpina pieaugt finansiālais slogs, radot risku Latvijas iedzīvotājiem zaudēt savu nekustamo īpašumu, pašvaldībām to konfiscējot,» satraukti iniciatīvas autori.
Kā ziņots, jautājumā par izmaiņām NĪN regulējumā ir izskanējuši dažādi ierosinājumi, taču lielākoties iesaistītās puses par tiem nav spējušas vienoties. No variantiem, kas Finanšu ministrijas (FM) darba grupā pārcilāti līdz šim, neviens neliekas gana labs un atbalstāms, laikrakstam «Latvijas Avīze» izteicies FM valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības lietās Ilmārs Šņucins.
FM parlamentārais sekretārs Edgars Putra (ZZS) stāstījis, ka pašlaik viens no priekšlikumiem, kuru iesniegusi Tieslietu ministrija (TM) un kuru atbalstot arī ministrijā izveidotā darba grupa, ir uz diviem gadiem «iesaldēt» īpašumiem noteiktās kadastrālās vērtības. «Otrs priekšlikums, kas nācis no Valsts zemes dienesta (VZD), - sagatavot īpašas vērtības nodokļa aprēķinam tā, lai nodokļa kāpums nepārsniegtu 10%, līdzīgi kā tas jau ir noteikts lauksaimniecībā izmantojamai zemei. Bet par to vēl notiek diskusijas,» skaidrojis Putra.
Putras skatījumā, NĪN izmaiņas nebūtu jāsasaista ar ministrijā gatavoto nodokļu politikas reformu, jo šis nodoklis nevarot būt avots iedzīvotāju ienākuma nodokļu samazināšanai. Tādējādi Finanšu ministrija ir noraidījusi Pasaules bankas un Eiropas Komisijas rekomendāciju nodokļu smagumu no darbaspēka nodokļiem pārlikt uz īpašumu.
Viens no apspriestajiem priekšlikumiem - atbrīvot no nodokļa vienīgo mājokļu īpašniekus - ir noraidīts. Vienlaikus pašvaldībām saglabātas tiesības patstāvīgi noteikt nodokļa likmes 0,2 līdz 1,5%, tāpat atlaides 25% līdz 90% apmērā.
Pēc Šņucina paustā, darba grupa agrāk sliekusies atbalstīt priekšlikumu ieviest nodokļa atlaidi noteiktai zemes platībai, tāpat noteikt atlaidi par dzīvojamās telpas 30 līdz 60 kvadrātmetriem, tos reizinot ar deklarēto personu skaitu, bet šo priekšlikumu noraida pašvaldībās, tāpēc ka tām būšot grūti aprēķināt un ievākt šo nodokli. Šā priekšlikuma īstenošanu sarežģī arī tas, ka zemes kadastrālais novērtējums Rīgā, Jūrmalā un citās pilsētās atšķiras no kadastrālā novērtējuma lauku novadu teritorijās.
Darba grupā nav ticis atbalstīts Latvijas Darba devēju konfederācijas sociālās drošības un veselības aizsardzības eksperta Pētera Leiškalna priekšlikums ieviest trīsdaļīgu nodokļa aprēķināšanas modeli: dzīvojamām mājām piekrītošai zemei 0,05 eiro par kvadrātmetru, 0,5 eiro par dzīvojamās ēkas kvadrātmetru, 0,1% no īpašuma kadastrālās vērtības. Tā vietā darba grupā esot aizrāvušies ar ideju ieviest nekustamiem īpašumiem vienotu likmi - 0,35% no ēkas un zemes kadastrālās vērtības.
Šņucins atzinis, ka no līdz šim pārcilātajiem variantiem darba grupā neviens nav licies gana labs un atbalstāms. «Vairāk par iespējamiem grozījumiem NĪN politikā un ar to saistītajiem riskiem būs izklāstīts ministrijas ziņojumā, kuru drīzumā iesniegsim valdībai. Bet pašlaik patiešām sliecamies «iesaldēt» nekustamo īpašumu kadastrālās vērtības, kuras izmanto gan nekustamā īpašuma nodokļa, gan piespiedu nomas maksas aprēķiniem,» teicis ierēdnis. Ar «iesaldēšanu» Valsts zemes dienestā iegūtu laiku, lai uzlabotu kadastrālo vērtību aprēķināšanā lietotos paņēmienus un lai novērstu tos trūkumus, kurus piesaucis FM parlamentārais sekretārs Putra.
FM Tiešo nodokļu departamenta direktore un darba grupas vadītāja Astra Kaļāne skaidrojusi, ka galīgais lēmums pašlaik atduras būtībā pret kadastrālajām vērtībām. «Līdz šim no Tieslietu ministrijas esam saņēmuši tikai aptuveni iezīmētus rīcības virzienus par iespējamajām izmaiņām kadastrālajās vērtībās. Kamēr Tieslietu ministrija un VZD skaidri nav pateikuši, kādas būs šīs izmaiņas, t. i., iespējamos kadastrālo vērtību pieauguma apjomus, termiņus un biežumu, tikmēr nav iespējams veidot stabilu, līdzsvarotu, vienveidīgu un ilgtermiņā piemērojamu nekustamā īpašuma nodokļa politiku,» skaidrojusi ierēdne.
