Valsts kapitālsabiedrību neelastīgā dividenžu politika apgrūtina uzņēmumu efektīvu ilgtermiņa darbību, jo pie pašreizējās kārtības uzņēmumu mērķi drīzāk tiek pakļauti ne uzņēmuma efektivitātes kāpināšanai, bet citai prioritātei - valsts budžeta ienākumu nodrošināšanai, pētījumā par valsts kapitālsabiedrību pārvaldības reformu secinājusi domnīca «Providus».
Pētījumā teikts, ka no vienas puses, valsts pieprasa no uzņēmumiem ilgtermiņā plānot savu darbību un sasniedzamos mērķus, taču no otras puses valsts ar neelastīgu dividenžu izmaksas politiku būtiski ierobežo stratēģijas ieviešanu.
Vairāki eksperti pētījuma autoriem atzinuši, ka pašreizējā kārtība būtiski apgrūtina uzņēmumu darbības plānošanu, investīcijas, ievērojami samazina uzņēmumu padomju un akcionāru iespējas veicināt uzņēmumu darbības efektivitāti, kā arī neveicina atklāt patieso peļņas apjomu.
Kritiku par valsts dividenžu politiku 2016.gada nogalē pauda arī Valsts kontrole, kas atzina, ka valdība vairumā gadījumu rīkojas kā atbildīgs un ieinteresēts īpašnieks, taču vairumā gadījumu vispirms saskata iespēju iegūt dividendes, lai apmierinātu sabiedrības vajadzības.
Ministru kabineta noteikumos paredzētā minimālā prognozējamā peļņas daļa, kas izmaksājama dividendēs, ir 50% no tīrās peļņas, ja vien uzņēmuma vidēja termiņa darbības stratēģijā nav noteikts citādi. Lemjot par nākamā perioda valsts budžetu, kapitālsabiedrībām, kurās visas kapitāla daļas tieši vai pastarpināti pieder valstij, 2016.gadā par 2015.pārskata gadu dividendēs izmaksājamā summa noteikta 90% apmērā no attiecīgās kapitālsabiedrības tīrās peļņas, bet 2017.gadā dividendēs izmaksājamais apjoms būs 75% apmērā un 2018. gadā 70% apmērā no attiecīgās kapitālsabiedrības tīrās peļņas.
«Providus» norāda, ka kopš 2009.gada faktiskie ieņēmumi no dividendēm samazinās. Ja 2009.gadā tie bija 197 miljoni eiro, tad 2013.gadā un 2014.gadā attiecīgi 167 miljoni eiro un 138 miljoni eiro. 2015.gadā ieņēmumi no dividendēm par 2014.gada peļņu ir 125 miljoni eiro jeb teju 100% no plānotā.
