Pēc SM un FM nonākšanas ZZS pārraudzībā notikušas izmaiņas daudzu uzņēmumu valdēs

Pirmās no skaļākajām pārmaiņām SM pārraudzībā esošo kapitālsabiedrību valdēs notika attiecībā uz AS «Latvijas pasts». Uzņēmuma valde Arņa Salnāja vadībā atkāpās pērn 22.aprīlī. Toreiz Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieks Dins Merirands aģentūrai LETA apgalvoja, ka atkāpšanās iemesli ir saistīti ar «Latvijas pastā» veikto pārbaudi, kas atklāja virkni pārkāpumu, arī nesaimnieciskumu un sliktu pārvaldību.

Līdz ar Salnāju atlūgumu iesniedza arī pārējie pasta valdes locekļi - Ilze Bagatska, Arnis Gulbis un Egons Strazdiņš. Patlaban Salnājs ir Valsts prezidenta kancelejas vadītājs.

Pēc konkursa par «Latvijas pasta» valdes priekšsēdētāju tika iecelts Mārcis Vilcāns, kurš līdz tam bija pagaidu valdes vadītājs un iepriekš vadīja uzņēmuma Eksprespasta departamentu, bet par valdes locekļiem tika iecelti Dairis Kārkliņš, Kristaps Krūmiņš un Anda Ozola. Kārkliņš gan amatu no šā gada 13.februāra pametis.

SM pārraudzībā pārmaiņas piedzīvojusi arī starptautiskā lidostā «Rīga». Pērn 17.jūnijā lidostas «Rīga» padome nolēma no uzņēmuma valdes atsaukt tās priekšsēdētāju Andri Liepiņu un valdes locekli Ilmāru Upenieku. Attiecīgais lēmums tika pamatots ar auditu uzņēmumā, atklājot, ka iepirkuma procedūras lidostā notiek, neievērojot saimniecisku rīcību ar kapitālsabiedrības līdzekļiem.

Pats Liepiņš gan atzina, ka viņam nav skaidri lidostas «Rīga» iekšējā audita pārmetumi, savukārt lidostas neatkarīgais padomes loceklis Tālis Linkaits aģentūrai LETA tolaik pauda, ka lēmums atsaukt Liepiņu un Upenieku bija SM spiediena rezultāts un ar politisku zemtekstu. Latvijas Televīzijas raidījums «Panorāma» iepriekš vēstīja, ka iekšējais audits tapis Gitas Sirmās vadībā, kas sākusi darbu SM, kad par satiksmes ministru kļuva Uldis Augulis (ZZS).

Patlaban Liepiņš strādā AS «Latvenergo» padomē.

Pēc konkursa lidostas «Rīga» valdes priekšsēdētāja amatā pērn oktobrī tika iecelts plašākai publikai maz zināmais Armands Jurjevs, kurš attiecīgo amatu neskaidros apstākļos pameta jau nepilnus trīs mēnešus vēlāk. Viņš aģentūrai LETA norādīja, ka negrasās sniegt plašākus komentārus par atkāpšanas iemesliem, savukārt satiksmes ministrs Augulis un SM valsts sekretāra vietniece un lidostas kapitāldaļu turētāja Džineta Innusa pauda, ka ir pārsteigti par šādu lēmumu un nezina tā iemeslus.

Dienu pirms Jurjevs paziņoja par atkāpšanos no amata, lidostā viesojās un ar viņu runāja satiksmes ministra padomnieks Artis Stucka, kurš aģentūrai LETA tolaik apgalvoja, ka viņa vizīte lidostā bija saistīta ar lidostas «Rīga» padomes sēdi. Taujāts, vai ticies ar Jurjevu arī divatā, viņš atbildēja izvairīgi un skaidru atbildi nesniedza, vien norādot, ka runājis ar uzņēmuma valdi un spriests par lidostas darbu. Atbildot, vai runāts arī par Jurjeva atkāpšanos no amata, viņš uzsvēra, ka plašākus komentārus nesniegs, un telefonsarunu pārtrauca.

Pēc Jurjeva atkāpšanās no amata sekoja nākamais konkurss, kurā par jauno lidostas valdes priekšsēdētāju tika izraudzīta ilgstoši ar ZZS saistītā Ilona Līce, kas uzņēmuma valdē nonāca 2011.gadā - laikā, kad satiksmes ministrs amatu ieņēma Augulis.

SM pārraudzībā izmaiņa skārušas arī AS «Pasažieru vilciens» valdi. Pērnā gada septembra beigās atlūguma iesniedza uzņēmuma valdes loceklis Māris Bremze, kurš pēc tam kļuva par AS «Baltijas ekspresis» valdes priekšsēdētāju. Neoficiālās sarunās ar aģentūru LETA nozarei pietuvināti cilvēki iepriekš atklāja, ka Bremzes aiziešana no «Pasažieru vilciena» varētu būt saistīta ar ieilgušo elektrovilcienu iepirkumu un, iespējams, izvirzītām neizpildāmām prasības saistībā ar jauno vilcienu iegādi

Pēc Bremzes aiziešanas no uzņēmuma valdes tajā tika iecelta Inga Vagele. Savukārt šogad 13.martā atlūgumu iesniedza «Pasažieru vilciena» valdes loceklis Mikus Pērse.

Kopš ZZS saimnieko SM, noticis arī konkurss uz AS «Latvijas dzelzceļš» valdes priekšsēdētāju amatu. Tajā tika iecelts kompānijas valdes loceklis Edvīns Bērziņš, kurš uzņēmuma valdē nokļuva 2011.gadā - laikā, kad satiksmes ministrs bija Augulis.

Auguļa ministrēšanas laikā notikušas pārmaiņas arī projekta «Rail Baltica» kopuzņēmuma «RB Rail» padomē. Pērn oktobrī no tās atsauca Kaspara Briškenu, vietā ieceļot «Latvijas dzelzceļa» Juridiskā departamenta direktores vietnieci administratīvajos jautājumos Vinetu Rudzīti.

Pēc SM tolaik paustā, izmaiņas «RB Rail» notika tāpēc, ka Lietuvas akcionārs nolēma atsaukt vienu no tā pārstāvjiem «RB Rail» padomē. Latvijai gatavojoties «RB Rail» padomes vadīšanai 2017.gadā, kā arī padomes kapacitātes stiprināšanai profesionālai valsts interešu pārstāvībai, Latvijas akcionārs rosināja padomes sastāvā ievēlēt Rudzīti. Attiecīgās izmaiņas gan kritizēja Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūts, uzsverot, ka tās neatbilst labas pārvaldības standartiem un grauj Latvijas tēlu.

Kopš SM atkal ir ZZS kontrolē, ieceltas padomes «Latvijas Dzelzceļā», AS «Latvijas autoceļu uzturētājs», «Pasažieru vilcienā»', AS «Latvijas Gaisa satiksme», lidostā «Rīga» un «Latvijas pastā», kā arī notikušas izmaiņas citu ministrijas pārraudzībā esošo uzņēmumu valdēs, kas plašu rezonansi gan neizraisīja.

Izmaiņas, gan ne tik lielas, cik satiksmes jomā, notikušas arī ZZS vadītās FM kapitālsabiedrībās un padotības iestādēs.

FM ir kapitāldaļu turētāja sešās kapitālsabiedrībās, no kurām viena - «Jelgavas siltumtīklu uzņēmums» - ir maksātnespējīga. Kamēr FM vadības grožus tur ZZS, izmaiņas nav skārušas «Attīstības finanšu institūcijas Altum», «Latvijas Loto», «Augstsprieguma tīkla» un «Latvijas proves biroja» valdes, bet izmaiņas notikušas FM kapitālsabiedrībā «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ), kuras valdi martā nolēma pamest Mārtiņš Tols. Jaunais VNĪ vadītājs tiks meklēts konkursā.

Savukārt no FM padotības iestādēm lielākās izmaiņas notikušas Valsts ieņēmumu dienestā (VID), kuru 2016.gada sākumā skāra plašas darbinieku rotācijas. Rotāciju rezultātā VID ģenerāldirektores vietnieks noziedzības apkarošanas jomā Kaspars Čerņeckis tika pārcelts VID Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes direktora amatā, tiesa, 2016.gada oktobrī Čerņeckis šo amatu pameta.

Kopumā dažādas rotācijas skāra 39 VID darbiniekus, tajā skaitā, 22 dažāda līmeņa vadītājus. No pārējiem 17 rotācijā iesaistītājiem VID darbiniekiem 14 cilvēki tika pārcelti citos amatos VID, bet trīs - darbā ārpus VID. 2016.gada novembrī no amata tika atstādināts arī VID ģenerāldirektora vietnieks muitas jomā, Muitas pārvaldes direktors Tālis Kravalis. Patlaban Muitas pārvaldes direktora pienākumu izpildītāja ir Ingrīda Gulbe-Otaņķe.

Drīz pēc darbinieku pārcelšanas par amata pamešanu paziņoja VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone. Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) mēģināja pati izraudzīties jauno VID vadītāju. Kā viens no pretendentiem izskanēja Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboltiņš, tomēr viņš attiecās pretendēt uz VID vadītāja amatu.

Finanšu ministre nolēma uz VID vadītāja amatu virzīt Valsts vides dienesta (VVD) ģenerāldirektori Ingu Koļegovu. Viņas kandidatūru atbalstīja Reizniece-Ozolas pārstāvētais politiskais spēks un nacionālā apvienība «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK, tomēr partijai «Vienotība» bija iebildumi, ņemot vērā, ka «Vienotības» un Koļegovas tikšanās laikā atklājās «būtiskas pretrunas» starp kandidātes skaidrojumiem un publiskajos reģistros pieejamo informāciju par SIA «Pallogs» dividenžu izmaksām. Vēlāk Koļegova atsauca savu kandidatūru un tika izsludināts konkurss uz VID vadītāja amatu, kurā uzvarēja apdrošināšanas kompānijās pieredzi guvusī Ilze Cīrule.

Reiznieces-Ozolas ministrēšanas laikā arī izveidota padome «Valsts nekustamajos īpašumus», «Augstsprieguma tīklā» un «Latvijas Loto».

ZZS politisko pārraudzību pār SM un FM pārņēma no «Vienotības» līdz ar Māra Kučinska (ZZS) Ministru kabineta apstiprināšanu pērnā gada 11.februārī.