Lembergs: Privātie termināļi var iesaistīties «Nord Stream 2» projektā arī bez brīvostas valdes lēmuma

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Reuters/ScanPix

Lai arī valdība uzdevusi ministriem nodrošināt, ka Ministru kabineta ieceltie valsts pārstāvji Ventspils brīvostas valdē balso pret jebkādu brīvostas iesaistīšanos projekta «Nord Strem 2» īstenošanā, privātie termināļi var piedalīties projektā arī bez brīvostas valdes lēmuma, apgalvoja Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs un Ventspils mērs Aivars Lembergs («Latvijai un Ventspilij»).

Projekta īstenotāji piedāvā Ventspils ostā par 14 miljoniem eiro izbūvēt papildus kravas laukumus septiņu hektāru platībā, pēc tam tos uzdāvinot brīvostai. Lai šajā jautājumā pieņemtu pozitīvu lēmumu, par to jānobalso pieciem brīvostas valdes locekļiem, skaidroja Lembergs. Pavisam brīvostas valdē ir astoņi valdes locekļi, no kuriem četri ir ministriju iecelti pārstāvji, un valdība jau uzdevusi nodrošināt, ka valsts pārstāvji brīvostas valdē balso pret jebkādu brīvostas iesaistīšanos šajā projektā.

Kā skaidroja Lembergs, nespējot brīvostas valdē panākt pozitīvu lēmumu attiecībā uz kravas laukumu izbūvi projekta vajadzībām, brīvostas pārvalde zaudē iespēju saņemt šādu dāvinājumu. Tomēr privātie termināļi bez problēmām varot iesaistīties projektā arī bez brīvostas valdes lēmuma. «Caurules var atvest privātie pārvadātāji, un caurules var uzņemt savos kravu laukumos un iekraut kuģos privātie termināļi, un viņiem nav ne ar vienu jāsaskaņo kravas, kādas pārvadā, izņemot militārās kravas, bet šīs nav militārās kravas,» jau vakar preses konferencē norādīja Lembergs. Privātie termināļi paši varot lemt, vai atbilstoši pielāgot savus kravu laukumus šādu kravu uzglabāšanai un iesaistīties projektā, viņš piebilda.

Komentējot valdības vienošanos neatbalstīt Ventspils brīvostas iesaisti gāzesvada projektā «Nord Stream 2», Lembergs to raksturoja kā Latvijas nacionālo interešu nodevību, «kangarismu» un izdabāšanu citiem, par to pretī neko nesaņemot. Latvijas tautsaimniecības kopējais ieguvums no dalības projektā esot lēšams 25 - 30 miljonu eiro apmērā. Kā norādīja Lembergs, projektā piedalās arī divas Somijas ostas, viena Zviedrijas osta un viena Vācijas osta. Viņš arī atkārtoja jau iepriekš pausto viedokli, ka «Nord Stream 2» ir «NATO dalībvalsts, Eiropas Savienības ekonomikas sirds - Vācijas» un perspektīvā arī citu Eiropas valstu enerģētiskās drošības garants.

«Latvija tiek šantažēta, ka, iesaistoties projektā, netikšot īstenots «Rail Baltic» projekts, nebūšot elektrības savienojuma ar Zviedriju un gāzes savienojuma ar Poliju caur Lietuvu. Tas viss ir pilnīgas muļķības,» sacīja Lembergs.

Jau ziņots, ka Ventspils osta un divi tajā strādājošie termināļi «Noord Natie Ventspils Terminals» un «Eurohome Latvija» saņēmuši piedāvājumu iesaistīties «Nord Stream 2» gāzes vadu vidējā posma būvniecībā, nodrošinot cauruļu uzglabāšanu un piegādi caur Ventspils ostu. Tāpat ziņots, ka valdība šonedēļ sēdes slēgtajā daļā jau vienojusies neatbalstīt Ventspils brīvostas iesaisti gāzesvada projektā «Nord Stream 2», liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

«Nord Stream 2» būs Baltijas jūrā ieguldīts savienojums, kas nodrošinās dabasgāzes transportēšanu vairāk nekā 1200 kilometru attālumā no gāzes krātuvēm Krievijā līdz klientiem Eiropā. Paredzēts, ka «Nord Stream 2» divu cauruļvadu sistēma palīdzēs Eiropai nodrošināt gāzes importa vajadzības ar jaudu 55 miljardi kubikmetru gāzes gadā.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Svarīgākais
Uz augšu