RUS
Tavs pārlūks ir novecojis, lūdzu atjauno to..
Sīkdatnes (cookies) mums sniedz iespēju uzlabot jūsu kā lietotāja ērtibas. Turpinot izmantot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. VAIRĀK >

Latvijas budžetā pērn bijis pārpalikums 0,01% no IKP

LETA
Finanšu ministra budžeta portfelis | Foto: Evija Trifanova / LETA

Pagājušajā gadā, rēķinot atbilstoši Eiropas kontu sistēmas (EKS 2010) metodoloģijai, Latvijas valsts budžetā bija pārpalikums 3,4 miljoni eiro jeb 0,01% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), liecina Centrālās statistikas pārvaldes šodien publicētie jaunākie dati par valsts budžeta deficīta un valsts parāda notifikācijas rezultātiem.

Savukārt vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds pagājušajā gadā sasniedza 10,038 miljardus eiro jeb 40,1% no IKP.

Statistikas pārvaldē atzīmēja, ka vispārējās valdības sektorā 2016.gadā bija vērojams uzlabojums salīdzinājumā ar 2015.gadu. Centrālās valdības apakšsektora budžeta deficīts 2016.gadā, salīdzinot ar 2015.gadu, samazinājās par 402 miljoniem eiro jeb 1,6 procentpunktiem no IKP un bija 20,4 miljoni eiro. To sekmēja nodokļu ieņēmumu pieaugums, kā arī visu Eiropas Savienības (ES) fondu izdevumu koriģēšana atbilstoši saņemtajam finansējumam no Eiropas Komisijas.

Pašvaldību apakšsektora budžeta pārpalikums 2016.gadā bija 30,5 miljoni eiro un, salīdzinot ar 2015.gadu, tas samazinājies par 49,3 miljoniem eiro jeb 0,2 procentpunktiem no IKP saistībā ar nodokļu ieņēmumu palielināšanos un izdevumu samazināšanos. Sociālās apdrošināšanas fonda apakšsektora budžeta pārpalikums samazinājās par 43,8 miljoniem eiro jeb 0,2 procentpunktiem no IKP un uzrādīja 6,7 miljonu eiro deficītu saistībā ar izdevumu pieaugumu bezdarbnieku, slimības un citiem pabalstiem.

Vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds 2016.gadā, salīdzinot ar 2015.gadu, palielinājās par 1,1 miljardu eiro jeb 12,8% un bija 10 miljardi eiro. Pamatā pieaugums bija ilgtermiņa parāda vērtspapīru emisijas dēļ.

Valsts kases operatīvie naudas plūsmas dati par 2016.gadu uzrādīja valsts konsolidētā kopbudžeta deficītu 101,7 miljonu eiro apmērā, bet Centrālās statistikas pārvaldes atbilstoši EKS 2010 metodoloģiskajām prasībām aprēķinātie vispārējās valdības sektora dati uzrādīja budžeta pārpalikumu.

Tostarp būtiskākās metodoloģiskās korekcijas ar pozitīvu ietekmi uz vispārējās valdības budžetu bija: korekcija ārvalstu finanšu palīdzības plūsmas sabalansēšanai (ārvalstu fondu administrēšanā iesaistīto iestāžu dati) - 123,8 miljoni eiro jeb 0,5% no IKP; nodokļu korekcijas, izmantojot laika nobīdes metodi (Finanšu ministrijas aprēķins) - 41,3 miljoni eiro jeb 0,2% no IKP; Dienvidu tilta būvniecības izdevumu korekcija (Rīgas domes dati) - 23,6 miljoni eiro jeb 0,1% no IKP; korekcija prasībām pret debitoriem (Valsts kases dati) - 18,2 miljoni eiro jeb 0,1% no IKP; korekcija atvasināto finanšu instrumentu darījumu izslēgšanai (Valsts kases dati) - 11,4 miljoni eiro jeb 0,05% no IKP.

Vienlaikus veiktas arī korekcijas ar negatīvo ietekmi uz vispārējās valdības budžetu: korekcija saistībām pret kreditoriem (Valsts kases dati) - 70,6 miljoni eiro jeb 0,3% no IKP; korekcija par otrā līmeņa pensiju shēmas līdzekļu nākotnes izmaksām (Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras dati) - 19,4 miljoni eiro jeb 0,1% no IKP; uz vispārējās valdības sektoru pārklasificēto valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību bilance (Centrālās statistikas pārvaldes dati) - 14,3 miljoni eiro jeb 0,1% no IKP; korekcija par Latvijas nacionālās bibliotēkas būvniecības ārpus budžeta līdzekļu izlietojumu (Valsts kases dati) - 8,9 miljoni eiro jeb 0,03% no IKP; korekcija par valdības ieguldījumiem valsts un pašvaldību uzņēmumos (Valsts kases dati) - 6,2 miljoni eiro jeb 0,03% no IKP.

Vispārējās valdības budžeta deficīta un parāda notifikācija atbilstoši regulas prasībām tiek iesniegta Eiropas Komisijai divas reizes gadā - līdz 1.aprīlim un 1.oktobrim. Tās rezultāti tiek izmantoti, vērtējot, kā ES dalībvalstis ievēro ekonomisko rādītāju atbilstību Māstrihtas līgumā noteiktajiem kritērijiem, proti, plānotā un faktiskā vispārējās valdības budžeta deficīta attiecība pret IKP faktiskajās cenās nedrīkst pārsniegt 3% un valdības parāda attiecība pret IKP faktiskajās cenās nedrīkst būt lielāka par 60%.

    ES Rīgas dome
    0 Komentāri